Tā arī bija, kā solīja laika prognoze – rīts uzausa pelēks, kļuva vēl pelēkāks un sāka smidzināt sīks lietus, plus vēl negants vējš un tiešām kādi 11 grādi… Nu jā, lai Stambula būtu tik skaisti zaļa, kāda tā ir, tad reizēm lietum ir jālīst…

Bet rīts sākās jauki – ar viesnīcas labajām brokastīm 7.stāvā ar skaisto (kaut šorīt miglaino) skatu uz pilsētu. Kad bijā nesteidzīgi pabrokastojuši un nolēmuši, ka ir jādodas ārā, lai kāds arī būtu laiks, piegājām pie akvārija – arī tāds tur ir – ļoti jauks un pieklājīga izmēra. Akvārijā ir visādu krāsu un formu zivis, arī lielumi dažādi, plus, protams, augi, akmeņi… Mēs allaž “paciemojamies” pie zivtiņām, kad esam 7.stāvā. Tā arī šoreiz. Un tad nu arī redzējām smieklīgo virsrakstā minēto zivju kautiņu (nu labi, pagrūstīšanos). Viena mūsu mīlule ir tāda “trijstūraina” pagara zivtele, kas mīl uzturēties pie akvārija dibena vai kāda objekta. Kad piegājām, tā bija iekārtojusies zem viena arkveidīga akmens – ar vēderu uz augšu “pielipusi” tam un mierīgi snauduļoja. Tad uzradās hiperaktīva vai izrādīties griboša paliela koši oranžā, un izdomāja, ka viņai noteikti vajag lodāt/peldēt pa to arkas apakšu, kur “trijstūrainā” bija ērt iekārtojusies. Oranžā bija “plakani vertikāla” un izlodāt pa arkas apakšu tāpat īsti nevarēja – jāsagriežas mazliet sāniski, bet tur vēl “trijstūrainā” priekšā. Vienu reizi izlīda, pagrūstot “trijstūraino”, šī neko. Tad oranžā sadomāja līst otru reizi – “trijstūrainā”, jau dusmīgi uzsita ar asti. Tad oranžā lodāja vēl vairākas reizes un abas sirsnīgi pagrūstījās… Smieklīgi izskatījās, nebiju neko tādu iepriekš redzējusi.

Mazliet pirms deviņiem devāmies uz tramvaju, jo bijām nodomājuši apskatīt Topkapi pili un parku – tie esot ļoti skaisti un ar kājām turp gandrīz stundas gājiens. Par parku piekrītu – tur vēl ziedēja tulpes (pāris bildes pielieku), bet ar pili nepaveicās (jau otro reizi!) – otrdienās tā ir slēgta. Bet mūsu rīcībā citas dienas nav.

Neko darīt, nostaigājām gar ļoti augsto pils mūri un mums nav pat nojausmas, kā izskatās aiz tā. Bet vajadzētu būt labi, jo pils ir augstā pakalnā ar iekšējo parku ieskautu noeju līdz Marmora jūrai.

Kad nekā, tad nekā. Lietum līņājot, devāmies uz netālo Sofijas katedrāli (celta 6.gadsimtā kā bizantiešu kristiešu svētnīca, bet vēlāk musulmaņi to pārbūvējuši par mošeju). Gigantiska un eklektiska – bildi pielieku.

Turpat netālu ir arī slavenā Zilā mošeja – arī to izlodājām tik tālu, cik bez maksas un rindas bija ļauts, jo lietū garā rindā stāvēt nu nemaz negribējās. Arī mošejas bildi pielieku – tā kā tā nav pārbūvēta “no uz”, tad arhitektoniski tiešām skaista. Un arī grandioza, protams.

Tā kā Topkapi pils un parks atrodas šīs Stambulas daļas augstākajā punktā, tad gan gājiens uz katedrālēm bija mazlietiņ uz leju un tālab patīkamāks, gan tas turpinājās kājām ejot uz Lielo Tirgu..

Ne velti starptautiski to sauc par Grand Bazaar – tas patiesi ir milzonīgs un pie tam – zem jumta. Būvēt sākts jau sen, sen un līdz ar to tie jumti un ejas un arkas visai atšķirīgi. Tas esot pasaulē lielākais (un, protams, senākais) segtais tirgus. Tie, kuri ir bijuši, zina, kas un kā.

Mēs ar Andri kādu stundu vai vairāk pablandījāmies bez īpaša mērķa, nenopirkām neko un iznācām laukā turpat kur iegājām. Interesanti un eksotiski bija, bet mums neko no turienes piedāvājuma nevajadzēja.

Es biju cerējusi nopirkt žāvētus kizila augļus (nonisti sapratīs), bet neizdevās – iztaujājot vairākus riekstu un žāvēto augļu tirgotājus uzzināju, ka tādus nopirkt te nevarot, vienīgi supermārketā varott pameklēt kizila ievārījumu. Kizilu gribu, bet ar tādu cukura devu gan nē un tā paliku bešā. 😦

Kad nu ceļš smuki gāja no kalna lejup un nelija arī dikti, nospriedām, ka līdz savai viesnīcai aiziesim kājām. jo nu jau vairāk kā puse no atceļa noieta (Topkapi pils bija mūsu tālākais punkts, tālab līdz tai speciāli braucām ar tramvaju). Tā arī gājām, pa ceļam ielūkojoties ceļmalas “veikalos”, kur pārsvarā mūs uzrunāja krieviski un tika piedāvāts viss Latvijas tirgos pieejamais sortiments un vēl drusku vairāk. Nepatika. Vai nu bijām salijuši, vai Amerikas izlutināti, bet atkal neko nenopirkām. Vienīgais – izdzērām glāzi svaigi spiestas granātābolu sulas – vajag taču pagaršot. Teikt, ka ļoti garšīga nevaru, īpatnēja un pēcgarša mazliet atgādina aroniju sulu – tāds sauss sīvums. Bet pagaršot vajadzēja. Cena par lielu glāzi – 1,80 lati (pēc kaulēšanās, protams).

Pulkstenis bija pāri 12iem, kad atgriezāmies viesnīcā. Tā kā mazliet slapji un noguruši, tā kā nāk miegs (laika zonu maiņa), bet ēst arī gribas un vakars vēl tālu. Domājām – ko darīt, jo viesnīcā tupēt negribas, bet ārā auksts un līņā. Nolēmām, ka vajadzētu aizbraukt uz kādu lielo “shopping mall” – vismaz silti. 🙂 Parakājoties internetā atradu, ka viens (mājas lapā rakstīts – lielākais Eiropā) atrodas mums pazīstamās lidostas metro līnijas malā. Pa ceļam paēdām ĻOTI garšīgas pusdienas vietējā ēstuvītē (ap 7,5 lati katram) un devāmies ceļā.

Uzreiz saku – tur tiešām bija feini un izmēri tiešām milzīgi. Mazliet arī iepirkāmies, izgājām caur IKEA, bet šoreiz no sīkumiem nekas traki labs acīs neiekrita un skapjus vai galdus lidmašīnā atvest grūti. Taču patiesībām man lielākais prieks par to, ka nenoskopojāmies, katrs iztērējām ap 10 latiem par ieejas biļeti un izstaigājām “akvāriju” (arī esot lielākais Eiropā – tas par zemūdens tuneli).

Akvārijs ir samērā jauns (kā viss centrs) un tiešām skaisti un pārskatāmi ierīkots. Kas tik tur nebija! Bet, protams, garais brauciens pa slīdošo lentu cauri akvārija zemūdens tunelim bija ļoti iespaidīgs – ar virs galvas un garām peldošām milzu haizivīm un rajām. Šīs jau arī ziņkārīgas – ik pa brīdim pieplok pie stikla – mūs apskatīt vai sevi parādīt – droši nezinu. Super! Pielieku 2 bildes, nevis ar zivtiņām, bet, atvainojiet, ar tualešu durvju attēliem – nu dikti jau feini.

Tā nu laiks pagāja un atgriezāmies viesnīcā ap astoņiem – pārguruši (jo vairāk kā 10 stundas uz kājām), bet apmierināti ar dienu. Viesnīcas 7.stāvā pasūtījām tēju un to izdzērām, piekožot vēl Amerikā taisītās maizītes. Tad nu gan mūsu spēkii bija galā un jau pirms deviņiem nokritām un aizmigām.

Šo rakstu ap trijiem – kad pamodos (laika joslu maiņa dara savu).

Tagad jāiet ātri drusku pagulēt – līdz brokastīm un tad jau dosimies uz lidostu.

Šoreiz mums tiešām sanāk kā “Prāta vētras” dziesmā vai pat vēl trakāk un tas ne vien attāluma, bet arī laika zonu dēļ: svētdienas rītā cēlāmies puspiecos, lai dotos uz lidostu Honolulu, pārsēdāmies Losandželosā (starp lidmašīnām kādas 2,5 stundas – normāli) un pirmdienas vakarā ap astoņiem bijām viesnīcā Stambulā. Faktiski vienalga sanāk, ka ceļā bijām vairāk kā 24 stundas, tīrie lidojumi – ap 18 stundām.

Lidojumi šoreiz bija labi – ne kavējās, ne gaisā kratījāmies, tikai tas ilgums un kājām maz vietas Turkish Airlines lidmašīnā. Lidojumā no Honolulu uz Losandželosu mums atkal bija tā American Airlines lidmašīna, kurā ēst nedod, bet toties kājām daudz vairāk vietas. Jā, laikam jau visu kopā nevar gribēt, ja lido ekonomiskajā klasē… Bet nu jau viss ir labi, kaut acis burtiski krīt ciet.

Šoreiz lidojot man nebija “rakstāmais noskaņojumus”, tālab nekas jauns neuztapa, cerēsim uz Rīgas lidojumu, jo pēc tam – jau Latvijā – būs atkal pāri galvai jāmetas darbos un rakstīšanai laiks nez vai atliks. Lidojot 2 filmas noskatījos: Hobitu un Hičkoku. Abas patika.

Jau zinājām, ka pa ceļam no “mūsu” metro stacijas uz viesnīcu ir ogu tirgotāji un nolēmām sevi palutināt ar turpceļā pieminētajām zīdkoka (ja es pareizi nosaucu) ogām.

Kā tās izskatās, var redzēt pievienotajās bildēs, garšo varbūt mazliet līdzīgi kazenēm – ļoti maigas.

Rīt/otrdien mēs visu dienu dzīvojamies pa Stambulu. Ko tieši darīsim, vēl nezinu, jo sasodītais Mērfijs ir uzsūtījis sliktu laiku: prognozē ir lietus, stiprs vējš un ne vairāk kā +11 grādi (šodienas pēcpusdiena un rītdiena ir vienīgās tik nejaukās).

Trešdienas rītā jau būšot saulains, bet mums tika vien laika, kā doties uz lidostu, lai pēcpusdienā būtu atpakaļ Rīgā.

The 1000 dollar challenge – sesija veltīta biznesa lietām.

Ielieku 4 bildītes: “durvju sargi” vienā no šodienas auditorijām, “instrumentu trio” un 2 sākuma pakas bildes: kastes vāks un atvērtas skats. Tajās marsiešu izskata kartona kārbās katrā ir iekšā MAX pudele. Vai šīs pakas būs mūsu tirgos – nepateica, nezinu.

Kims Kārvers – Mārketinga direktors. Nav svarīgi, kas notiek ārpusē, svarīgs ir tas, kas notiek manī. Stay focused and keep going, nothing is going to make me sad. Šodien mēs runāsim par atalgojuma sistēmu. Veiksme ir tas, ko vēlamies mēs visi un tai ir vienkārša formula: izvāciet no galvas visu nesvarīgo un koncentrējieties uz svarīgo un jūs būsiet veiksmīgi. Ir daudz lietu un notikumu, kuri pretendē uz mūsu uzmanību un laiku, mēs katrs izdarām izvēles, kam to tērēt. Kompānija ir izveidojusi maksimāli vienkāršu sistēmu. Fokuss: iemācīt NPK nopelnīt 1000 dolārus mēnesī – sākuma mērķis, kuru ir svarīgi sasniegt ikvienam, kurš vēlas strādāt. Sākot ar maiju būs 3 jauni ienākumos bāzēti tituli: 1000 nopelnīts – Morinda Business Owner, kas sponsorē 5 MBO – Morinda Sales Organization, kas sponsorē 3 MSO – Morinda Regional Executive. Un turpmāk šie tiks izmantoti visām kvalifikācijām. Morinda piedāvā sistēmu, kā to paveikt, kas ir maksimāli vienkārši duplicējama. TruAge System – nopelni 1000 dolārus katru mēnesi!

Viss sākas ar interesentu nosūtīšanu uz mājas lapu, tad privātu sarunu, tad TA skenēšanu, tad pakas nopirkšana – lai vadītu savu AGE un iepazītos ar produktiem. Ja mēnesī pārdod 25 pakas – 1000 dolāri ir garantēti. TryAge Bonuss – nosaukums šīm 25 pakām mēnesī. Tātad – jūs kontrolējat savus ienākumus, iesaistāt cilvēkus sistēmā un sistēma dara pārējo. Tāpēc kompānija piedāvā 1.un 3.soli jau gatavus, mums paliek 2.un pēc tam tālākais darbs ar cilvēku. Mērķis – stabili mēneša ienākumi.

Jau vakar runājām par struktūru: entry point – conversation – advocacy – katrs solis dabiski ved uz nākamo. apjomi un ienākumi aug, virzoties no viena soļa uz nākamo. tā ir nevis “push”, bet “pull” stratēģija – kompānija stimulē ikvienu strādāt, bet nespiež ar sodiem vai kaut ko tādu, kā reizēm dara tīkla kompānijas. Ir svarīgi, lai cilvēki iegūtu pirmo pozitīvo pieredzi un sākumā nepieciešamo informāciju. Pēc tam ir svarīgi, lai viņi produktus lietotu regulāri (CAS), jo tas ir nepieciešams viņu veselībai (un mūsu biznesam arī, protams).

Entry Point: TA system, acquisition pool, 25 packs=1000 dol mēnesī
Conversion: CAS – ikmēneša lietotāju apjoms. kritiski svarīgs solis biznesam, jo šeit sāk veidoties regulāri pasīvie ienākumi. TryPerformanceBonus – jauns bonusu pūls. Vēlāk tiks izstāstīts.
Advocacy: lietotāji un interesenti kļūst par IPC, duplicēšana – viņi kļūst par BO un sāk veidot savas struktūras un savus pasīvos ienākumus. Tas ir ikviena pamatmērķis – ievirzīt savus cilvēkus šajā līmenī. Un tad viņi atkal dara to pašu: EntryPoint-Conversion-Advocacy.

Protams, ir jāpierod pie jaunajiem terminiem. Bet tieši to mēs jau šodien sākam darīt. Brīžam ir grūti noticēt, ka sistēma strādās, jo sevišķi – ja sistēmas kļūst aizvien sarežģītākas. Mēs ejam vienkāršošanas ceļu. Ja būsim fokusēti, sistēma strādās mūsu labā – mūsu mērķu sasniegšanai. Jautājums ir tikai par to, kāds ir mērķis un vai esam fokusējušies tā sasniegšanai. Pārējais notiks pats no sevis.

Ziemeļamerikas ģenerālmenedžeris Dan Hillstrom. Ir 2 galvenās lietas, kas ir jādara VISU laiku, lai virzītos uz priekšu. Ja būs fokuss, veiksme būs. Un jāfokusējas ir uz duplicēšanu, bez tās nav virzības uz priekšu. Kā to nodrošināt pašam un kā nodrošināt, ka pie tā pieturas jūsu komanda?

Vēstures stāsts par Henriju Fordu. Viņi parādīja pasaulei konveijieru, Fordam vajadzēja 12 gadus, lai izstrādātu šo līniju, bet pēc tam… Sākumā tie bija pārsimt auto gadā, kad līnija bija iestrādāta – 300 tūkstoši gadā! Tālāk arī, protams, notika uzlabojumi un tagad Ford ražo vairāk kā 1000 auto dienā – katras 1,2 minūtes laikā 1 fords noripo no konveijiera. Mūsu rīcībai ir jālīdzinās Forda pieejai. Ja šo sistēmu gribam izmantot mēs, tad labā ziņa ir tā, ka produktu kvalitāti un sistēmu nodrošina kompānija, mums pašiem ir tā tikai jārealizē. System and systematic – from dictionary – ko nozīmē. Strādāt sistēmiski ir īpaši svarīgi jaunajiem – parādīt viņiem, izskaidrot, jo – jo ātrāk viņi sapratīs un sāks strādāt, jo ātrāk būs rezultāti. Tie ir neizbēgami, ja pieturas sistēmai.

Dziļāk skatoties, mērķis nav vienkārši pārdot pakas, bet – pārdodot pakas, ieinteresēt un atlasīt potenciālos biznesa partnerus. Ir jākontaktējas ar cilvēkiem, novirzot viņus uz TruAge mājas lapu, lai raisītu interesi un lai viņi paši var paskatīties info sev vēlamā vairumā un tempā. Ja cilvēks to neizdara, viņš nav motivēts rīcībai un ir jādomā, vai ir vērts “uzmākties” un tērēt savu laiku. Mēs varam palīdzēt vai parādīt iespējas tikai tiem, kuriem ir interese. Var runāt arī par iespēju vinnēt sapņu ceļojumu – kas nu kuram ir svarīgs. Ceļojumu galamērķi mainās, bet tie ir un paliks kā daļa no sistēmas. Tas arī ir veids, kā palielināt skatījumu skaitu. Nākamais gala mērķis būs Bora-Bora – vai nav vērts piedalīties? Jo piedalīšanās nemaksā neko – cilvēkam ir tikai jāpaskatās mājas lapas video. Cilvēki var piedalīties vairākas/daudzas reizes, ierobežojumu nav.

Pēc tam, kad kontaktētais cilvēks ir paskatījies lapu un reģistrējies ceļojumam, ļoti svarīgi ir ar viņu sazināties. Jo atgriezeniskā saite ir visa pamatā – tas ir nākamās sarunas pamats. Ko redzēja, ko saprata un ko nē, ko vēl grib uzzināt. Patreizējā statistika rāda, ka 10% no skatītājiem nopērk produktu un no viņiem 30% kļūst par regulāriem lietotājiem. Ja 250 cilvēki noskatīsies video, 25 no tiem vajadzētu nopirkt paku (jūs nopelnāt 1000) dolāru un 7 kļūst par NPK. Un tas nav slikti! Tas ir vidējais rezultāts. Jūsējais var būt vēl labāks, jo darbības aktivitāte un ienākumi netiek ierobežoti. Te rodas nauda! Nauda nāk no pirkumiem, nevis tikai no skatījumiem vai pieteikšanās ceļojumam. Ir jāstrādā gan pie cilvēku ieinteresēšanas, gan pie pirkumiem. Ar savu kontaktauditoriju ir jāstrādā. Visu laiku.

Global Sales Manager – Craig Collier. Mums ir zvanu centri 27 valstīs, kas strādā 12 valodās. Jaunais 1000 dolāru bonuss ir labs sākuma punkts jeb aisberga redzamā daļa. Bet ne tur ir ienākumu lielākā daļa – tā ir “zem ūdens” – pasīvajos ienākumos, ja mēs protam tos sasniegt, izmantojot sistēmu. Var jau cilvēks būt “tirgotājs” un palikt virsūdens daļā, bet vērtīgākā ir apakša. Fast Start Bonus, Uni-Level, Global Bonus Pools. Regulāra produktu iegāde ir šo ienākumu pamats. Mūsu sistēma konsultantiem dod vislielākos ienākumus – kā neviena cita. Mēs izmaksājam 52% no apgrozījuma atlīdzībās konsultantiem (maksimums – 8 līmeņos). 3% no ienākumiem ir Globālajā pūlā – kas ir par lielas organizācijas būvi, 3% – melnajām pērlēm. 250 miljonāri, vairāk kā 20 cilvēki 5 un 10 miljonu dolāru klubā, vakar miljonāru skaits papildinājās par 7, 5 miljonu – par 2 cilvēkiem. Un ikviens ir aicināts pievienoties. Jauns bonuss – TruPerformanceBonuss (aizvieto growth and duplic.bonus).

Training and development team member – Rachel Baird – par jauno bonusu. Sākuma paka ir domāta cilvēku ieinteresēšanai, bet mēs gribam, lai viņi produktus lieto regulāri, tā stiprinot savu veselību. Mēs zinām, ka vislabākie rezultāti ir, ja produktus lieto regulāri, tāpēc jau ir radīta CAS sistēma. Jaunais bonuss ir domāts tiem NPK, kas veido regulāros lietotājus. Un to var panākt caur atgriezenisko saiti un regulāru saziņu ar savējiem. Iesaistot CAS pircēju, būtiski aug konsultanta ienākumi visos līmeņos/veidos. Morinda mēra mūsu sniegumu ar ASQV4 un tāpēc tas ir galvenais skaitlis, ko vajadzētu audzēt, jo līdz ar to aug katra NPK daļa bonusa pūlā.

Kvalifikācija šim bonusam – pašam ir jānopelna 1000 mēnesī, jāpalielina savs ASQV4 par 35% (vecajiem par pamatu tiek ņemts šī gada marta skaitlis). Bonusu veido 2% no pārdošanas apjoma, pro-rata share based on ASQV from generation 4. Begins June 1st.

TruPerformance Car Bonus. 750 dolāri mēnesī auto līzingam, ja izpilda 2 noteikumus: sasniegt un noturēt 30 tūkst ASQV4 mēnesī (trīs mēnešus? – neesmu droša, ka pareizi sapratu termiņu), sasniegt SO statusi 1 reizi kalendāra gadā. Sāksies ar septembri.

Par Morindas piedāvātajiem rīkiem un treniņiem – Buck McMuraay – director of channel development. Šorīt jūs jau sākāt apgūt virkni jaunu terminu un informāciju par jauniem bonusiem, un jaunumi vēl būs. tas ir aizraujoši, paliek tikai mazais jautājums – kā? Kā to paveikt, kā to sasniegt? Treniņi un atzinības (recognitions). Pattern of success. Recognition drives behavior. Pētījumi rāda, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pamet organizācijas vai paliek tajās ir – vai viņi jūtas novērtēti. Atalgojums un viss cits nāk pēc tam. Ir svarīgi gan būt novērtētam, gan arī redzēt – kas ir labākie un kā viņi tiek novērtēti, jo tad rodas vēlme viņiem līdzināties, sekot. Rodas pamats pārliecībai, ka tas ir iespējams un, ka es arī tikšu novērtēts, ja to sasniegšu. Skaidra sistēma un paraugi. Tu neesi atkarīgs no citiem – ja izpildīsi nosacījumus, saņemsi solīto – tas ir būtisks Morinda darbības princips.

Morinda Carreer Path. 1) IPC certification, 2) Business Owner Training; 3) AGE Awareness Celebration Trip; 4) Outrigger Trip; 5) Black Pearl Cruise. Kā lietot mājas lapu? Veiksmīgāko NPK pieredze.

1) jauno NPK orientācija – tiks tulkota visās galvenajās valodās – lai jaunie zina, ko un kā darīt. IPC certification. līdz nonākam līdz 1000 dolāriem mēnesī.

Kad tas sasniegts, ikviens tiks aicināts uz pilnas dienas treniņu 2) līmenim. kā veidot organizāciju un komandu, optimizēt darbu… – būs no vasaras beigām.

Kad tas sasniegts – ielūgums uz AgeCelebrationTrip – visticamāk Jūtā. Par to detaļas būs vēlāk. Pētījums rāda, ka piedalīšanās apmācībā palielina retention par 73%, acquisition par 35%. Tas nozīmē, ka 6 mēnešu laikā bizness būs 6kāršojies. Tātad – katram NPK ir 2 galvenie mērķi: iemācīties nopelnīt 1000 dolārus mēnesī un pēc tam – iemācīt to darīt saviem NPK. Kompānija nāk pretī ar visu iespējamo informāciju un apmācību.

Director of global events and recognitions – Tiffany. Nevienai kompānijai nav tādu pasākumu un tik daudz, kā Morindai, jo – ja jums veicas, mums visiem iet labi. Ceļojumi ir domāti arī, lai būtu ko stāstīt par pieredzēto, par kompāniju, par izaugsmi. Par karjeras soļiem no 3.līdz 5. Tie ir globāli un domāti līderiem, lai iepazītos un dalītos pieredzē. Katrs solis ved pie nākamā, pārlekt nevar. 3) – AGE Awareness Celebration Trip – tikšanās ar dibinātājiem, zinātniekiem un slavenībām – notiek ofisā SL, pieejams 1 reizi mūžā, viss apmaksāts 2 cilvēkiem. Tas notiks 21.jūnijā – saulgriežu laikā.
4) – outrigger trip – Taiti. katru gadu. visi izdevumi apmaksāti 2. 5) – black pearl trip – arī 2 viss apmaksāts, ar kuģi – kruīzs. katru otro gadu.

Vēl ir arī citi – ar dažādu apmaksājuma līmeni. ILC – katru gadu bija, bet tagad būs katru otro gadu – nepāra gados. Norises vieta būs vēlāk. Būs vairāk reģionālo pasākumu, kas atbilst vietējai specifikai. Business Leader Summit – invitation only, pāra gados, 1.ceturksnī. 2 viss apmaksāts. Detaļas būs caur valstu menedžeriem. Annual Spring Kick-off Event – visos 6 reģionos, 1-2 dienas, ikvienam pieejams un ieteicams. Rudens kick-off – arī tas pats 3.ceturksnī. Vision Retreat – MSQ4 of 12 months, 4 nights hotel, transfer and meals. šogad būs Šanhajā. ceļš jāsedz pašiem. turpmāk katru otro gadu – pāra gados sākot ar 2014.

Kims atpakaļ. Informācijas šodien ir bijis daudz, bet arī valstu menedžeri gan šodien, gan vēlāk palīdzēs to visu saprast un izmantot. Un saprast ir svarīgi, tāpēc nebaidieties jautāt saviem menedžeriem un sponsoriem.

Promotion līdz jūnija beigām – nopelni papildu 25 tūkstošus dolāru 2 mēnešos. Pašam jānopelna savs TA bonuss, tad kad 1.manējais nopelna 1., es saņemu tikpat, kad otrais – arī tas pats, kad trešais – atkal – matching bonuses – var saņemt 4 tūkst šādi. 1000 tūkstoti saņem 1.kvalificētais Jade upline un Pearl. Tātad – būt pērlei vai augstāk ir ļoti izdevīgi šajā sistēmā, jo saņems 10 tūkstošus, ja 2 izpildītāji zemāk, ja 3 tad 25 tūkstoši. Domāts, lai iegūtu sākuma paātrinājumu. Detaļas būs šodienas workšopos.

MORINDA: one message, one cause, one system, one outcome, one vision. Choose success. It is time to move your Morinda business forward. Mēs saprotam, ka tas nav viegli. Atgriežoties mājās, arī visi vecie aizbildinājumi un problēmas gribēs atgriezties, ierobežojot mūs. Un tikai mēs paši varam to neļaut. Tāpēc jau kompānija piedāvā visas tās iespējas, lai motivētu, uzturētu spēku virzīties uz priekšu. Dzīve ne vienmēr ir viegla un godīga pret mums. Tā satriec mūs, ja ļaujamies. Bet vissvarīgākais ir – ko mēs paši par sevi domājam, ko izvēlamies un kā rīkojamies. Tas nav atkarīgs ne no viena cita. Citi cilvēki vēlas sekoti tiem, kuri ir spējīgi pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstīgi tiem. Nevis meklē aizbildinājumus vai vainīgos kaut kur ārpusē. Būt veiksmīgiem ir mūsu katra paša izvēle. Katru dienu un jo sevišķi tad, kad ir grūti, kad kaut kas neizdodas, kad nākas uz brīdi kāpties atpakaļ vai novirzīties. Mēs – kompānijas darbinieki – esam vienmēr gatavi jums palīdzēt, mūsu darba moto ir – darīt visu, lai jūs – NPK – varētu būt aizvien veiksmīgāki. Neviens mēs neesam perfekts, bet ir svarīgi, ka darām labāko iespējamo katrā brīdī. Tieši izejot cauri grūtībām mēs norūdāmies un mācāmies. To ir svarīgi atcerēties grūtos brīžos.

Par izplešanās stratēģiju – Kellijs Olsens – Morinda prezidents. Es zinu, ka daudzi no jums vēl nav nopelnījuši 1000 dolārus mēnesī ar Morinda, bet nu ir iespēja to mainīt. Bet arī jums pašiem uz to ir jābūt gataviem, patiesi jāgrib. Tas ir iespējams, bet “piespiest” sevi strādāt vajadzēs pašiem. Mēs varam dot iespēju, bet nevaram ne iebaidīt, ne piespiest, ne ko līdzīgu izdarīt. Mēs jums dodam sistēmu un rīkus. Mēs būsim priecīgi redzēt Morinda varoņus un čempionus – jūs esat vajadzīgi gan mums, gan savai komandai – kā paraugs tam, ka pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas. Mēs ILC tiksimies pēc 2 gadim un kādā statusā jūs tad būsiet? Mēs plānojam nākamo ILC kā lielu panākumu svinēšanas pasākumu. Mēs jums piedāvājam pacelt (ienākumu) latiņu. Pieņemt šo izaicinājumu vai nē – tā jau ir jūsu izvēle.

Analoģija ar kosmisko raķeti. Tas ir milzu cilindrs, kas pilns ar degvielu un kurā kaut kur mazā kapsuliņā tup daži apkalpes cilvēki. Cik enerģijas ir nepieciešams, lai raķeti paceltu gaisā, lai pārvarētu gravitāciju! Pēc tam tik daudz enerģijas vairs nevajadzēs. Arī mūsu darbā ir “gravitācija” un citi spēki, kas “strādā pret mums”, padarot darbu grūtāku. Tie vienkārši ir un ir visiem. Kāpēc daļa tiek ar tiem galā, daļa nē? Atkarīgs no tā, ko mēs domājam. Ja – ka tā nav pārvarama – tad tepat kur esam arī paliekam. Ja zinām un patiesi gribam to pārvarēt, tad tas ir izdarāms. Bet vajadzēs daudz enerģijas. Jo sevišķi – sākumā. Tas nav ne godīgi, ne negodīgi, tā vienkārši ir. Morinda ir izveidojusi raķeti, bet ar degvielu to piepildām paši. 25 pakām mēnesī ir jākļūst par mūsu jauno minimumu. Nevis par neaizsniedzamu sapņu apjomu. 1996.gadā, kad mēs sākām kompāniju, mums nebija nekādas vēstures un pieredzes. Bet mēs izveidojām milzīgu un veiksmīgu kompāniju. Katram ir svarīgi zināt savas stiprās puses un izmantot tās. Mācīties gan no kļūdām, gan no pieredzes, gan no savām, gan citu. Animācija par “white spaces” – ļoti labs! 90% no kompānijas pārdošanas apjomiem nāk no 7 galvenajiem tirgiem, ASV – 6 štati dod 90% ienākumu, Kalifornija – visvairāk, bet arī galvenais apgrozījums ir 6-7 counties. Balto jeb “iespēju plankumu” ir daudz vairāk nekā aizpildīto vietu. Neviena kompānija nav augusi tik ātri un plaši, kā Morinda. Kā tas bija iespējams? Ar mūsu sistēmu, tās vienkāršību un saprotamību, unificējamību. Atšķirības ir tik mazas, cik vien iespējams. The power of one. 93% sales nāk no 45-65 gadus veciem klientiem. Un kā ar pārējiem? Tur ir ļoti daudz iespēju – balto plankumu. Nav pamata runāt par to, ka kaut kas ir “pilns” vai apgūts. Nav! Mums ir visas iespējas augt. What is your TruAge? Izaugsme nāk no ģeogrāfijas, demogrāfijas un konversijas.

Pamazām mums krājas arī šādi tādi jauki sadzīves stāstiņi, bet tos rakstīšu pamazām – droši vien mājup lidojot. Šodien un rīt galvenā uzmanība joprojām Morinda konferencei (vairāk par Morinda un manu saistību ar to var uzzināt manā specializētajā blogā http://www.morindakalve.wordpress.lv).

Šī diena ir TruAge dzimšanas dienas noskaņās. Konferences rīts sākās ar dzimšanas dienas kūciņu ikvienam – mēs esam klāt jaunas programmas oficiālajā “dzimšanas dienā”. Nu tad svinam arī! Un mācāmies visu ko jaunu. Vietām šis un tas ir angliski – ko ātrumā nebija laika pārtulkot.

Stratēģijas un mārketinga direktors Kellijs Olsens. Vakar ar TruAge aparātu tika notestēti vairāki tūkstoši dalībnieku. Un šis aparāts ir ekskluzīvi mūsu, nevienam citam tāda nav. Tiem, kuriem bija testa kļūda – atvainojamies, tā tiks novērsta un aparātu programmatūrā šīs kļūdas turpmāk vairs nebūs. Tā gadās ar jaunām sistēmām, diemžēl. 1997.gadā es parakstīju līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, ka tirgošu tās produktus tīkla tirdzniecības formā. Es strādāju ilgi un čakli, lai veidotu savu biznesu. Man vajadzēja gan klientus, gan biznesa partnerus. Par visu atbildēju es pats – ko un kā darīt. Toreiz tas bija jaunums, tagad tūkstošiem kompāniju visā pasaulē lieto šo modeli, dažādās tā formās. Ja to realizē korekti, šis bizness nes finansiālu un personīgu stabilitāti cilvēkiem, ja nē – tad vilšanos. Morinda jau pirmsākumos tika veidota kā tīkla kompānija. Sistēma 1996.gadā bija: 1) stāsti cilvēkiem; 2) reģistrē uz autopiegādi; … Sistēma bija vienkārša un sākās ar to, ka pašam ir jālieto produkts. Produkts bija viens un sistēma deva gan motivāciju, gan reālu iespēju nopelnīt. Destiny Moment – jau mūsu ieliktais sākums noteica mūsu rīcību un likteni. Kā mēs rīkojamies, kas mums ir svarīgi.

Tagad mēs sakām, ka mūsu produkti, palīdz ķermenim regulēt bioloģisko vecumu. Mūsu mērķis ir – ar mūsu sistēmu dot cilvēkiem iespēju nopelnīt 1000 dolārus mēnesī kā sākuma/entry level or entry point. Pēc tam iet conversion un advocacy level.

Entry Point – ieejas/sākuma punkts. What is your TruAge (tālāk TA). Ir 3 soļi: 1) lai interesenti ieskatās http://www.TryAge.com lapā – tur ir sākuma info ikvienam. 2) find out your personal TruAge score – notestēties uz TruAge aparāta, lai zinātu savu patieso vecumu. 3) informēšana par to, kā rīkoties/dzīvot tālāk, kā palīdzēt sev. Priekš šī soļa ieviešam TruAge Pack – lielisks sākums. Un tam komplektam būs laba ienākumu formua. Tas ir ieejas punkts iepazīstināšanai ar mūsu produktiem un sistēmu. Iemācīt tiem, kuri grib, nopelnīt pirmos 1000 dolārus.

Conversion. CAS=Residual income+Wealth. Domāts tiem, kuri vēlas strādāt. Info un atbalsts pirmo biznesa partneru piesaistei. Parādīt, ka naudu var pelnīt, ne tikai tirgojot produktus.

Advocacy – tiem, kuri vēlas kļūt par līderiem. Satur materiālus un metodiku, kas palīdz informēt un mācīt savus biznesa partnerus.

TA aparāts (tālāk TAA) ir domāts mūsu biznesa intensificēšanai un dod zinātniski/medicīniski pamatotu vērtējumu. Pārdevēja galvenais uzdevums ir nevis pārdot, bet panākt, ka klients pamēģina/uzzina/noskaidro. Ja klientam patiks vai ieinteresēs izmēģinājums, tad viņš varbūt arī nopirks. Bet varbūtība ir daudz lielāka, nekā tad, ja vienkārši uzmācamies ar pērc, pērc… Tā taču ir gan veikalā ar apģērbu (galvenais ir – uzlaikot), gan ar auto pirkšanu – testa brauciens ir svarīgs. Tas pats arī mums. Ir svarīgi cilvēkiem dot iespēju noteikt viņu TruAge līmeni. Un tad jau viņi var sākt domāt, jautāt pēc informācijas – kā es varu to ietekmēt, kas man jādara, lai…

Know your numbers: holesterīns, ĶMI, asinsspiediens – tie ir rādītāji, kuri būtu par sevi jāzina. Tas, kas tagad nāk iekšā vēl kā svarīgs ir AGE skaitlis, jo tas ietekmē to, kāda ir mūsu dzīves kvalitāte un cik ilgi mēs dzīvosim. Šodien koncentrēsimies lielā mērā uz AGE.

Cik vecs jūs patiesībā esat? Jūsu ķermenis? Mēs visi gribam skaisti (un iespējami lēni) novecot. Ja mēs saprotam novecošanās būtību, mēs varam sākt šos procesus ietekmēt.

AGE līmeni nosaka cukura pārstrādes negatīvie gala produkti – kad organisms netiek galā ar pārlieko cukuru straumi, tie reaģē ar speciālām olbaltumvielām un šo reakciju galaprodukti agresīvi uzbrūk mūsu orgāniem un veicina ātrāku novecošanos (jo ķermenis ir pārstrādājies cīnoties ar šiem), bojā orgānus. Bet – ja jau tie ir tik svarīgi, kāpēc mēs par tiem neko nezinām? Tāpēc, ka šī ir jauna tēma zinātnē, medicīnā. Bet neapstrīdami pierādīta. Vēl tikai nav masām zināma. Mēs zinām par holesterīnu, bet tas ir viens no AGE darbības rezultātiem. Tāpēc ir svarīgi zināt un regulēt izraisītāju, nevis sekas. Tas pats ar asinsspiedienu un ķermeņa masu. Katram rādītājam ir zināma mērīšanas metode. TAA ir zinātniski pārbaudīts, līdzīga ierīce, tikai ne portatīva tiek lietota daudzās slimnīcās, mūsu aparāts ir pirmais un vienīgais portatīvais. Tā lietošana neprasa medicīniskās zināšanas, jo gan mārīšanu, gan rezultātu aprēķinu veic ierīce, atbilstīgi programmai. Ir jāprot tehniski pareizi apieties ar ierīci – tas gan.

Nav zinātniski pierādītu medikamentu, kas palīdzētu pazemināt AGE, bet to var ar pārdomātu uzturu, fizisko aktivitāti un MAX. Ir veikts klīniskais pētījums, kurš pierādīja, ka diabēta slimniekiem par 24% var pazemināt AGE līmeni 30 dienas dzerot MAX pa 60 ml dienā. TruAge FirstExperiencePack. Prezentācija, ko nupat klausījāmies tiks standartizēta un būs publiski pieejama visās lielajās valodās. Ir svarīgi, lai tas būtu vienkārši un ikvienam saprotami. Mēs esam par veselību un zinām, kā var palīdzēt.

Kad pirms gadiem Kellijs vadīja drukāšanas firmu, tad viņa galvenais uzdevums bija panākt, lai drukas ierīces visu laiku darbojas. Mums tagad ir tas pats – ja jums ir ierīce, tai ir jāstrādā cik vien iespējams intensīvi. Šis ir vēsturisks brīdis. Mēs veidojam jaunu vīziju un darot savu darbu, mācām cilvēkiem citādi domāt par veselību, rīkoties un uzņemties atbildību. Mēs vairs neesam atkarīgi no sajūtām, mēs varam mērīt AGE un ikvienam interesentam internetā ir pieejama nepieciešamā papildu informācija. Cilvēki var papildināties arī paši, mums nav visiem viss nez cik reižu jāizstāsta. Konferences laikā ikviens var pieteikties uz šo ierīci un saņems to jau aizbraucot mājās. Mēs esam revolucionāras idejas nesēji.

Jake Smith – mūsu galvenais uzdevums ir jautāt ikvienam un visai pasaulei – kāds ir jūsu patiesais vecums? Cik veca ir jūsu sirds un locītavas un aknas…? Statistiķi ir sarēķinājuši dzīves ilguma prognozes vīriešiem un sievietēm un pa reģioniem… Mēs novecojam dažādā tempā. Bet – kas ietekmē novecošanos? Atbilde AGE – advanced glycation endproducts – jo mazāk to, jo labāk. Tie veidojas mūsu organismā, tos neuzņem no ārpuses. Ja mēs ēdam par daudz, nevajadzīgās uzturvielas (cukuri un olbaltumvielas) reaģē savā starpā un veido AGE. Tostējot maizi tā karamelizējas un kļūst garšīgāka – tas ir tieši tas pats process, tikai ārpus mūsu ķermeņa. AGE vispār ir nenovēršami, jo mums ir jāēd, bet jautājums ir par līmeni. Arī pārlieks stress, slimības, traumas… veicina AGE veidošanos, jo AGE piesaistās audiem un bojā tos. AGE tipping point – mēs visi pēc piedzimšanas augam. Un šajā periodā ēdot mēs kļūstam lielāki, stiprāki… – visi mūsu orgāni aug un attīstās. Apmēram 20-21 gada vecumā mēs pārstājam augt un 5-7 gadu laikā un vēlāk mūsu ķermeņa funkcijas sāk palēnināties un mēs sākam novecot. Tas ir lūzuma punkts. Sāk pieaugt AGE daudzums un aktivitāte, tie pamazām ņem virsroku un sāko bojāt organismu. AGE – mortality marker – end of life marker. Tas izklausās diezgan drūmi, bet ir arī labas ziņas. AGE var mērīt un ietekmēt! Mēra TAA, ietekmē ikviens pats un MAX (kā arī citi Morinda bioaktīvie produkti) ir palīgs, kuram līdzīga nav.

Brīnumi ir un notiek visapkārt. Daudzi no tiem ir saistīti ar tehnoloģiju attīstību. ASV (pancreatic) vēzis ir 3.nāves iemesls, jo to ir grūti diagnosticēt – tas ir dziļi ķermenī, to aizsedz citi orgāni. Nav īstu testu, kas ļautu to agrīni noteikt. Bet tagad ir jauns veids – pēdējo pāris mēnešu laikā ir atklāts tests, kas ar 90% ļauj noteikt vainīgo “proteīnu” asinīs un to izdomāja 15 gadīgs puisi un tas maksā pāris centu. Viņš ir saņēmis jau virkni balvu un stipendiju tālākām mācībām. Tas ir piemērs, ko var darīt zinātkāre un interese. Brīnumi notiek. Mums tikai jānotic tiem.

Andries J.Smit (medical doctor, Netherlands) – simtiem rakstu autors, TAA izgudrotājs. Kopā ar profesoru un medicīnas tehnoloģiju firmu, mēs esam radījuši TAA. Tagad ražotājfirmas pārstāvis Bart Van den Berg (Diagnoptics). Morindai ir globālas ekskluzīvās tiesības uz šo aparātu. Arī mums tā ir jauna pieredze, bet mēs esam droši, ka strādājam kopā ar īsto komantu. Mēs jau kopš savas darbības pirmsākumiem esam strādājuši ar mediķiem un zinām, kas ir AGE un kādas iekārtas vajag slimnīcām, bet mēs redzējām, ka tās ir lielas un dārgas iekārtas, ka informācija par AGE un tā lomu neizplatās pasaulē pieteikami ātri, lai patiesi palīdzētu cilvēkiem. Mēs esam laimīgi sastrādāties ar kompāniju, kura grib šo informāciju nest ikvienam. TAA pirmsākumi bija profesora mēģinājumos izstrādāt ierīci, kas neinvazīvi, nesāpīgi un bez paraugu ņemšanas varētu palīdzēt noteikt diagnozi cukura diabēta slimniekiem. Šobrīd ir 81 zinātniskās publikācijas no dažādiem kontinentiem un valstīm, kas apstiprina, ka AGE ir svarīgākais rādītājs, kas rāda ķermeņa stāvokli, bet ir svarīgi, lai būtu ierīces, kā to noteikt. AGE līmeņus var būtiski ietekmēt iridoīdus saturošu produktu lietošana. Iridoīdi samazina cukuru un olbaltumvielu savstarpējās reakcijas, līdz ar to neļaujot veidoties AGE.

MAX bija plānots tirgot alumīnija pudelēs, bet ne visur to turpinām, jo alumīnija cenas kāpj – tāpēc tagad ir stikla pudeles ASV. Atgriežamies pie stikla pudelēm.

Brets Vests – Pētniecības un attīstības direktors. TAA 29, kaut gan pasē rakstīts, ka vairāk kā 40 gadi. Kas un kā notiek. Ja organismā ir par daudz ogļhidrātu, tie reaģē ar olbaltumvielām un veidojas bīstamie AGE savienojumi, kuri bojā organisma audu struktūru. Bet tā nav vienīgā problēma. Tie saistās ar specifiskiem receptoriem un sūta signālus šunu kodoliem, kuros atrodas DNA un daži gēni tiek pārveidoti, stimulējot iekaisuma reakcijas un palielina oksidatīvā stresa līmeni. Iznāk vismaz trīskāršs apburtais loks, kur bojājumi viens otru pastiprina. Un tas ir cikls, kurš veļas līdzīgi lavīnai un kuru pārtraukt nav viegli. Bet iridoīdi to var. Kā? Neļauj ogļh. saistīties ar olb. mazina oksid.stresa reakcijas un neļauj notikt DNS pārveides procesiem. Tas, ka iridoīdi spēj kontrolēt pārlieko ogļhidrātu daudzumu ir pierādīts zinātniski jaun pirms kāda laika – tas nav nekas īpaši jauns zinātnei. Bet pārsvarā tā arī bija palicis zinātnes aprindās, bet plaša pielietojuma. Kizils ārkārtīgi spēcīgi pozitīvi ietekmē šos procesus. Iridoīdi palīdz kontrolēt ķīmiskās reakcijas, kas rada AGE. Original: 7,72, Extra 14,24, MAX – 19,38% – šie ir Morinda pētnieku sākotnējā pētījuma rezultāti. Klīniskais pētījums pagaidām ir viens – par MAX un diabētiķiem. Blakusparādību nav. Rezultāti ir visos gadījumos ir labāki, nekā ar speciālajām zālēm, ko lieto diabētiķi. Jo lielāka ir MAX deva, jo labāks ir rezultāts.

Shon Whitney – vice president global sales. TA Awareness. AGE foundation. Consumer Key Messages: diet@nutrition, exercise & physical health, AGE test, use of MAX or other Morinda bioactive drinks. Kompānija daudz dara publiskajā telpā – TV un žurnālos, lai informētu sabiedrību, strādā ar mediķiem, publicē info zinātniskos avotos un populārzinātniskos avotos – lai aptvertu iespējami plašu auditoriju. Rīko MobileTour – pateiz ASV, bet ir plānots globāli, lai dotu cilvēkiem iespēju nomērīt savu TA, tūru laikā strādā ar vietējiem medijiem visos iespējamajos līmeņos. Ir reģistrēta International AGE awareness day 21.jūnijā – kā TruAge svinību diena. Tā ir saulgriežu diena, gada garākā diena un no turienes arī asociācijas ar veselību, dzīves garumu. Mēs plānojam īpašas aktivitātes šajā datumā visā pasaulē. Mēs gribam meinīt veidu, kā cilvēki domā par savu veselību. Dr.Oz šovā ir plānots piedalīties (ASV ļoti populārs) un arī citos lielajos TV kanālos. Sadarbība ar asociācijām: Am.diab., Am.vēža, Alcheimerra, sirds, oftalmoloģijas.

Priekš NPK būs jauna sistēma (3 soļi bija sākumā). Jau ir sācies konkurss par sapņu ceļojumu – info TruAge mājas lapā. Rīt Kims Kārvers stāstīs detaļas par 1000 dolāru sistēmu.

Reģionālais pārdošanas vadītājs – Šeins – par biznesu. 1) make a list of your social networks, 2) invite them to TA tour stop; 3) give TA presentation; 4) sell TA packs; 5) repeat the process. Kompānija palīdz ar visa veida info un arī ar tūrēm – kur un kā tās pieejamas. Konsultantiem jādara 1.un 2.solis, pārējos kompānija palīdzēs. Un komisijas nesamazinās dēļ šīs palīdzības. Kā dabūt cilvēkus uz prezentāciju? Lai cilvēki tiešām atnāk? Dalībnieku skaits ir saistīts ar jūsu izaugsmi. Tas ir bizness un uz to arī jāskatās kā uz biznesu. Nopietni. Nekas nenotiek nejauši un pats no sevis. Ir svarīgi, lai ielūgumi būtu efektīvi. Un kā tālāk? ASV cilvēki tiek aicināti nākt līdzi uz bezmaksas testu, 30% atnāk. Gribat lai atnāk 60%. Dodot 10 biļetes katram konsultantam kopā ar tekstu, ka nevar dabūt vairāk kā 10 biļetes uz šo labo bezmaksas testu. Ja nepaņem biļeti, arī OK, bet 60% atnāk. Gribat 90%? Sakiet, ir labi, ka Tu nāksi, bet pirms tam es varu Tev mazliet pastāstīt. Tas ir bizness un pret to ir jāatiecas nopietni.

Par sociālajiem mēdijiem. Viens no visspēcīgākajiem rīkiem patlaban. Jeff Johnson. Go big or go home! Ja gribam būt daļa, no kaut kā liela, tad ir attiecīgi jārūpējas. Kā dabūt šīs ziņas pie cilvēkiem? Norādot un nosūtot cilvēkus uz TA mājas lapu. The evolution of communication – cartoon. Tie laiki, kad pārdevēji staigāja apkārt ar preču somām vai pārpildīja pastkastes ar bukletiem ir pagājuši. Mūsu rīcībā ir citi rīki. Mēs to tagad varam darīt efektīvāk un ātrāk kā jebkad, ja izmantojam sociālos medijus – to ir daudz un dažādi. If you want to take a message to the masses, you have to be where masses are. Twitter – fastest growing at the world. YouTube – unique and extremely popular. A lot of others. Morinda arī izmanto virkni: Tw, Fb, Instagram, Pinterest, Youtube, Google+. TruAge weblapai vairāk kā 1 miljons skatījumu. Līdz gada beigām grib sasniegt 100 miljonus. http://www.morinda.com – atjaunota, mūsdienīga un maksimāli vienkāršota – lai ikviens var atrast nepieciešamo. daudzpusīga platforma. ir plānoti vēl uzlabojumi šai lapai tuvākajos mēnešos. http://www.AGEfoundation.com – partnerībā ar citiem AGE zināšanu līderiem – bezpeļņas organizācija ar mērķi pievērst cilvēku uzmanību AGE – veidojas par respektablu info avotu saprotamā valodā.

Un ko var darīt katrs no mums? Pirmkārt – sekot kompānijas veikumam. Sākt lietot jebkuru vienu sociālo mēdiju. Pēc tam domāt par vēl kādu. Var veidot savas mājas lapas un profilus. Ir svarīgi, lai citi dalās jūsu informācijā – padod to tālāk, piesaista savām lapām, vēršas pie jums ar jautājumiem. Tas var būt lielisks pirmais solis, lai tālāk organizētu personīgas tikšanās. Ja interese ir, tad runājam par TA testu, TA paku u.tml.

Bet ja jūs neesat tehnoloģiju guru? Ja neesat ļoti jauni un zinoši datoros? Stāsts par Trudy Crow – Morinda kopš 1996.gada. Paprasīja padomu savām meitām, sāka ar Fb, tad Tw, tad sāka sekot Morindas mājas lapai un tajā uztaisīja savu sadaļu. Pēc dažiem mēnešiem viņas mājas lapu bija paskatījušies 1300 cilvēku, Tw bija 4200 sekotāju un viņa pirmā kvalificējās iPad Promotion akcijai. Go big or go home!

Go viral and international or go home! Country managers from Japan and Taiwan. Pēc tam būs ļoti speciāls pārsteigums. Japan media campaign for AGE awareness. Kad mēs sākām savu biznesu, Japānā bija ļoti maz cilvēku, kas kaut ko vispār zināja par noni un mēs sākām ar lielu kampaņu visos tā brīža mēdijos. Tagad, sākot TA mēs iesaistījāmies kopīgā darbā ar rozā lentītes pretvēža kampaņu. Piesaistīja respektablus ārstus un skaistuma jomas žurnālistus. Tālāk – ziņu kanāli un skaistuma raidījumi. Protams, stāstot par visām AGE procesa sastāvdaļām un aicinot uz testu un lietot MAX. Masu mediju dzīvesstila sekcijās likām publikācijas par AGE, lai izglītotu cilvēkus. Tad – AGE tour – pa 11 vietām. Veicām skenēšanas arī uz ielas – tūristiem, lai mēģinātu piesaistīt un ieinteresēt arī tos. Mērķis bija veikt mērījumus 20 tūkst.cilvēkiem 6 mēnešos un mēs esam procesā. Taivāna: PR strategy plan. Desire the real health. Informējoša kampaņa par to, kas ir AGE un kāda ir to loma. Cognition, action, demonstration. To use medical point of view. Piesaistīja mediķus, kuri zina, kas ir AGE. Publiskoja info par Morindas MAX AGE klīnisko pētījumu – lai piesaistītu sabiedrības uzmanību. Televīzijā runāja par AGE. Consumer event for users. Introduce celebrities. Group health exercise for disease prevention. Advertorials. Digital communication. Wikipedia page about AGE.

Konferencē ir 54 valstu pārstāvji, tā tiek sinhroni tulkota 14 valodās.

Uz sākumā skatuves bija Isa Phillips (par kuru ir MAX video) – sprinteris un tagad Brooke Shields – modele un aktrise, grāmatu autore un 2 bērnu māte. Saka, ka AGE koncepts viņai ir ļoti svarīgs. Patlaban piedalās lielā “karavīru sievu projektā” un caur to mācās un uzzina daudzas jaunas lietas (ieskaitot lidojuma simulatorus). Jūsu diena ir tik noslogota, kā tiekat ar visu galā? Jā, nav viegli, visvairāk laika paņem bērni, ģimene. Bet es esmu vesela un laimīga un darbīga, jūtos aizvien labāk. Man ir svarīgi būt veselai, ne tikai izskatīties labi, bet lai tas būtu “arī no iekšpuses”, jo veselība sākas no iekšpuses. Mēs te konferncē runājam par AGE lietām, vai jūs pastāstītu, ko jūs darāt, lai būtu vesela? Izvairos no trekniem, ceptiem un grilētiem ēdieniem (tas nav viegli). Ja Tu zini, ka vari ietekmēt savu veselību un vecumu, tad kļūst vieglāk par šīm lietām domāt un rīkoties. Es tagad dažas nedēļas dzeru MAX. Sākumā es domāju – kā tas būs un kāpēc man to vajag… Arī manas meitas (6 un 9) to dzer. Mums patīk. Parasti sievietes nemīl runāt par savu vecumu. Man ir 47 gadi, bet pagājušajā naktī uztaisījām AGE testu un tas rādīja 32! Un tad vēl ar pārlidojuma un dažiem citiem stresiem. Jā, nav viegli tik aktīvi dzīvojot noturēt šādu AGE līmeni, bet tas ir iespējams, ja piedomā. Un man ir prieks par manu skaitli – es tiešām tā jūtos. Man patika arī, ka skenēšana bija ātra un absolūti nesāpīga. Kad tagad jums kāds jautās – kā jums izdodas būt/izskatīties tik jaunai, ko jūs atbildēsiet? Es teikšu – sievietēm visa pamatā ir pārdomāts ēdiens. Arī tāpēc, ka sieviete parasti ir tā, no kuras ir atkarīgs arī tas, ko un kā ēd ģimene. Protams, arī labas attiecības, tikšanās un sadarbība ar patīkamiem un pozitīviem cilvēkiem ir svarīga. Saprast, ka mēs paši to kontrolējam, nevis kāds cits. Protams, ir interesanti uzzināt savu TA, jo sevišķi, ja tas ir patīkams. Un ir lieliski, ka MAX ir dabisks produkts – man tas ir svarīgi.

Šodien (un droši vien tāpat arī rīt un parīt) īpašu stāstu rakstīt nav laika, iekopēšu te savas konferences piezīmes. Droši vien noderēs arī pārējiem maniem kolēģiem “nonistiem”, kuri šo lasa, bet, ja ir laiks, var palasīt arī “normālie cilvēki”, jo ir arī šis un tas no vispārēji interesantām un/vai noderīgām lietām. Uzņēmējiem un uzņēmīgajiem noteikti var patikt, jo šis ir arī stāsts par sapņiem, ideālistiem un sapņu realizāciju, kā arī – komandas darbu nu jau 16 gadu garumā.

Ir arī dažas bildes. Man pašai īpaši patīk pirmās divas, kurās mazliet redzams konferenču “nams”, kurā notiek pasākums. Tas ir milzīgs, stiklots un no eskalatoru garuma vai fakta, ka priekštelpā brīvi aug garas palmas, var spriest par izmēriem.

Konference notiek 1996.gada noskaņās (tajā gadā tika izveidota kompānija). Pamata runātāji šodien ir visi 5 dibinātāji, brīžam arī kāds viņu uzaicināts cilvēks.

Kerijs Eisijs – uzņēmējs jau no pusaudža gadiem. Uzaudzis Oklahomā un vienmēr gribējis darbojies. Sācis kompānijā Natures Sunshine, kas vēlāk, viņa vadīta, būtiski izaugusi. Pēc tam Olive Garden un tad brālis Kims pastāstīja par puišiem, kuri grib sākt noni biznesu. Tobrīd, tas bija vairāk riskants un intuīcijā, nekā zināšanās bāzēts bizness, bet tagad, kad ar katru dienu nāk klāt vairāk un vairāk jaunu zinātnisko faktu, mēs ar brāli esam laimīgi un lepni par to, ka 1996.gadā noticējām šai idejai un pievienojāmies komandai.

Kims Eisijs. Kompānijas dibinātāju pirmā tikšanās notika lapenītē Kima mājas aizmugurē un joprojām visi dibinātāji ne vien ir kopā, bet arī labprāt darbojas kopā. Toreiz mēs noticējām viens otram un produktam un tas nav mainījies gadu laikā. Un tas ir lieliski.

Video ar dažādu valstu NPK viedokļiem un viņi akcentē, ka kompānijā jūtas kā lielā ģimenē – vienmēr gaidīti, laipni uzņemti un vienmēr saņem nepieciešamo informāciju vai palīdzību. Un, protams, to, cik labi ir produkti.

Kims – liktenis ir mūsu ikdienas rīcības rezultāts. Mēs paši nosakām savu likteni, bet ir lieliski, ja mēs varam uzlabot savu dzīvi, darot labu citiem. Mums ir produkts un mums ir sistēma, kas savu vērtību ir pierādījusi ar nepārtrauktu izaugsmi kopš 1996.gada. Nav svarīga ne jūsu tautība, ne vecums, ne kas cits. Tikai vēlēšanās mainīt savu un citu dzīves, darīt labu.

Džons Vadsvorts – prezidents. Es esmu viens no tiem 2 “trakajiem” (kopā ar Stīvenu), kas iesāka visu šo lietu. Un šodien mēs varam teikt, ka esam jaunas industrijas vadītāji. Tā ir unikāla sajūta un maz ir cilvēku, kas var sacīt to pašu. Tas ir dēkaiņa un atklājēja gars, kopā ar zinātnisku interesi, kas mūs ir atvedusi šeit. Arī mēs paši uzzinām aizvien jaunas un jaunas lietas (piemēram, AGE) un tas ir aizraujoši. Mēs redzam, kā rodas (un arī zūd) kopētāji, bet mēs ejam priekšgalā – tas ir mūsu kompānijas ceļš. Un mēs to ejam ciešā sadarbībā ne vien ar NPK, bet arī ar Franču Polinēzijas iedzīvotājiem un valdību (video ar FP prezidenta stāstu par sadarbību ar Morinda). Morinda ir patiess un uzticams atbalsts FP lauksaimniekiem, viņu uzņēmējgara attīstībai, jo kompānija noni augļus iepērk nevis vairumā no starpniekiem, bet pa tiešo no zemniekiem.

Šodien man jums ir īpašs viesis. Bet vispirms mazs stāsts. Šobrīt FP ir ne tikai noni audzētāji, bet arī vesela industrija, kas izaugusi ap šo nozari. Mēs darām daudz vairāk laba, nevis tikai iepērkam augļus. Iepriekš FP noni auga tikai savvaļā un vietējie vienkārši šad un tad vāca augļus, tagad uzņēmīgākie zemnieki sāk ieguldīt darbu noni kopšanā un audzēšanā. Runā cilvēks, ar kuru Džons sazinājās, meklējot noni augli Polinēzijā. Toreiz nebija e-pasta, bija tikai telefons un parastais pasts. Viņa ideja man šķita neprātīga, es pat īsti nesapratu, ko viņš grib un kāpēc. Bet arī es biju jauns un iedegos līdzi viņiem, izrādīju salu, stāstīju visu, ko zinu un tulkoju vietējo stāstus. Kad puiši man parādīja izstrādāto produktu, es biju ļoti izbrīnīts – kā no mūsu augļa var kaut ko baudāmu izveidot. Bet Džons un Stīvens ir pārtikas zinātnieki. Viņiem bija gan zināšanas, gan idejas. Es ne tikai noticēju viņu idejai, bet pēc pusgada pazīšanās, kad tika nodibināta kompānija, pametu savu stabilo darbu un sāku strādāt kopā ar viņiem. Tas ir nopietns lēmums cilvēkam, kuram jau ir pāri 40 tik mazā salā kā mūsējā. Visi visu zina un redz. Protams, arī man bija bail, es sapratu, ka tas ir risks. Novembrī es sēdēju mūsu jaunajā ofisā un domāju – kā lai es sadabūju sākotnējai ražošanai vajadzīgās nedaudzās tonnas noni augļa. Tas patiesi nebija vienkārši. Mēs noskaidrojām, ka daudz noni aug arī apkārtējās salās un tas bija lieliski. Kāpēc tas bija jāatklāj? Iepriekš neviens noni nebija pievērsis īpašu uzmanību. Šad un tad vietējie mežā sameklēja pa auglim veselības vajadzībām, bet šobrīd mēs nodrošinām vairākus simtus tūkstošu tonnu mēnesī.

Protams, sagāde vien jau nav ne tuvu viss. Vajag arī ražošanas tehnoloģiju un kvalitātes standartus. Arī tos mēs paši izstrādājām. Izstrādāta un tiek stingri ievērota arī noni vākšanas procedūra, jo kvalitāte sākas ar izejvielām. Uz vietas salās augļi tiek savākti, šķiroti un tīrīti, nogatavināti un tad speciāli marķēetās mucās nogādāti Taiti rūpnīcā. Tieši no šejienes noni biezenis kā tālāko produktu pamats sāk ceļu uz visām citām rūpnīcām. Arī šeit ir stingra kvalitātes kontrole un nodrošināta izsekojamība. Mēs atbildam par saviem produktiem, katrā to apstrādes solī.

Morindai ir 4 rūpīgi apsverot izvietotas rūpnīcas: Jūtā ASV, Japānā, Ķīnā un Vācijā. Visās rūpnīcās procesi ir vienādi un rūpīgi kontrolēti, par būtiskāko apsvērumu uzskatot kvalitātes kontroli visos posmos. Tiek nodrošināta izsekojamība no katras pudeles līdz pat cilvēkam, kurš ir vācis augļus. Jo mums tas ir svarīgi. Mūsu Taiti rūpnīca ir pasaulē vienīgā, kas veidota un pārstrādā tikai noni. Video par rūpnīcu. Tas pats par pētniecības laboratoriju un visām četrām rūpnīcām – mēs neražojam un nepārstrādājam neko citu – tikai noni. Mēs par noni zinām vairāk nekā jebkurš cits. Tā ir mūsu bagātība un veiksmes stabilais pamats. Mēs nemētājamies no produkta uz produktu. Mēs krājam zināšanas un tās izmantojam aizvien jauniem uzlabojumiem un visa pamatā ir un paliek noni.

Stāsts par iridoīdu konstatēšanu noni ir unikāls. Mēs zinājām, ka noni ir iedarbīgs, bet īsti nezinājām kāpēc. Tagad zinām. Farmācija iridoīdus (pārsvarā no zālaugiem un augu mizām) pazīst jau sen. Mēs vienā brīdī mēs pamēģinājām noteikt iridoīdu daudzumu noni un bijām pārsteigti – to bija ĀRKĀRTĪGI daudz, salīdzinot ar citiem iridoīdu avotiem/augiem. Kad sapratām, ka visa pamatā ir iridoīdi, mēs sākām meklēt arī citus augus un augļus, kuros arī tie ir un pievienot, lai iegūtu vēl efektīvākus produktus. Parādoties pētījumiem par AGE, izrādījās, ka mūsu produkti lieliski palīdz šo procesu palēnināšanā. Būsim jauni un veseli ilgāk! Kas būs tālāk? Mēs šodien vēl nezinām, kādi būs nākamie zinātniskie apstiprinājumi noni produktu efektivitātei, bet ir lieliski, ka viss virzās uz priekšu. Tas vairs nav tikai seno tautu zināšanās, bet arī mūsdienu zinātnē bāzēts – pierādīts un pārbaudāms – produkts.

What is your TruAge? Tas šodien ir galvenais jautājums (kāds ir jūsu patiesais – bioloģiskais – vecums). True to our origins – jaunākais video. Morinda ir nepārtrauktu pētījumu un atklājumu procesā. Mūsu filozofija – dot cilvēkiem labāko, kas uz zemes ir: noni no Taiti, mellenes no Čīles, olīvu lapu ekstraktu no Marokas, dzērvenes no Oregonas un kizilu no Turcijas, apvienotus vienā produktā – MAX. Tieši šīs sastāvdaļas ir ar vislielāko zināmo iridoīdu sastāvu un veido unikālu produktu – nevienam citam tāda nav.

Stīvens Storijs. Es savu karjeru sāku kā pārtikas pētnieks un produktu izstrādātājs. Es patiesi mīlu pārtiku un tas man palīdzēja veidot labus produktus dažādiem pasūtītājiem – tie tika vai tiek pārdoti vairāk kā 70 valstīs. Ar Džonu mēs bijām studiju biedri un tā esam kopā joprojām. 1992.gadā mēs kopā ar Džonu nodibinājām firmu “Natural food laboratory” un izstrādājām simtiem pasūtījuma produktu. Vēl 2 mūsu kursa biedri – Lora un Jarakae ir kopā ar mums mūsu kompānijā. Lora kā jauno produktu attīstītāja, Jarakae – kā pētnieks un šobrīd viņš ir mūsu kompānijas pētniecības un attstības direktors. Vini visi trīs bija A līmeņa studenti, es biju C līmeņa students. Bet te mēs esam kopā.

Lora stāsta par to, kā Džons viņiem parādīja pirmo pudeli ar noni kompotu, ko bija saņēmis. Smaka briesmīga, garša vēl trakāka… Bet tagad, šie produkti ir pat ļoti garšīgi, izņemot Pure, kuram apzināti saglabāta noni raksturīgā garša. Jarakae ceļi uz gadiem 15 aizveda uz austrumkrastu, bet tad Jarakae saņēma Džona un Stīvena piedāvājumu sadarboties. Sākumā tas bija visai nedroši, jo Jarakae bija labs darbs, bet pēc vairākiem aicinājumiem un papildu info, viņš izvēlējās pievienoties kompānijai. Šajos 16 gados kompānija pētniecībā ir ieguldījusi miljonus dolāru, bet tas ir bijis tā vērts – mēs tagad par šiem produktiem zinām daudz vairāk, protam kontrolēt aktīvo vielu – iridoīdu saturu tajos, veidojam jaunas receptūras. Tā vairs nav taustīšanās tumsā un veiksme. Tas ir zinātniski pamatots darbs un es esmu lepns tajā piedalīties.

Mums ar Džonu nekad nav bijis šaubu par to, ka vajag investēt zinātnē, bet ir lieliski, ka mūsu biznesa partneri Kims, Kerijs un Kellijs arī to saprata un atbalstīja. Jo tās ir milzu naudas. Sākumā profesors Ralfs Heineka bija mūsu nepārspējams atbalsts, jo viņš par noni zināja vairāk kā jebkurš un savās zināšanās ar mums dalījās 15 gadus. Viņš nodzīvoja līdz 96 gadu vecumam un burtiski līdz pēdējai dienai turpināja aktīvi strādāt. Nu jā, viņš kopš 50tajiem gadiem lietoja iridoīdus saturošus produktus, jo tos pētīja. Šajos gados mūsu kompānijai ir pievienojušies daudzi jauni zinātnieki. Un mēs joprojām redzam, ka noni ir viens no pasaules vērtīgākajiem augļiem. Ir arī daudz neatkarīgu pētījumu par noni un arī no tiem mēs uzzinām jaunas lietas. Pasaule ir vienota, bet pirmais noni zinātniski pētīt sāka Ralfs Haineke. Šodien mēs zinām, ka būtiska “noni puzles” sastāvdaļa ir iridoīdi un esam noteikuši 15, bet pētijumi turpinās – tas ir atklājumu process un mums nav pamata teikt, ka viss ir izpētīts un zināms.

Kims Eisijs.1,1 miljons NPK atlīdzībā par darbu ir saņēmuši kopā 3,3 miljardus dolāru. Kompānijai noni augļus vāc ap 400 ģimeņu un katrā ir ap 5 ģimenes locekļiem – tātad mēs dodam darbu ap 2000 ar noni vākšanu saistītiem cilvēkiem, bet nu jau ir arī citu augļu un ogu vācēji, saistītās industrijas. Kompānijas ofisos nodarbināto darbinieku skaits, salīdzinot ar šiem skaitļiem un apgrozījumu un ļoti mazs. Un tas ir apzināti – mēs neaudzējam lielu biorkrātisko aparātu un arī tehnoloģiju sasniegumu izmantošana ļoti palīdz mūsu biznesā, jo tas patiesi ir globāls un saziņa un info nodošana ir svarīga. Kompānija ir saņēmusi arī Apvienoto Nāciju Organizācijas balvu par sadarbību ar (FP) valdību iedzīvotāju dzīves līmeņa un sociālās nodrošinātības paaugstināšanā. Morinda vienmēr iet kā godīgs un uzticams partneris, nevis kā kompānija, kas lūkojas tikai pēc savas peļņas. Ikviens cilvēks, kura dzīvi varam darīt labāku, mums ir svarīgs. Un jebkurā veidā: kā darbinieks, kā konsultants, kā klients vai saistītās industrijas pārstāvis. Mēs esam par atvērtību, godīgu un ilgtermiņa sadarbību. Mēs paši veidojam savu likteni un veiksmi. Es joprojām mīlu šo kompāniju, man ir svarīgas tās vērtības. Paldies jums visiem, ka jūs esat ar mums. Rāda kompānijas pirmo, 1999.gadā veidoto video.

Kellijs Olsens – atbild par stratēģiju. Šodien mēs skatāmies uz kompāniju Morinda ar mūsu – tās dibinātāju acīm. Un kā jums tas izskatās? Ko jūs domājat? Tas ir svarīgi, jo mēs visi esam partneri un ikviena ieguldījums ir svarīgs. Jūs jau dzirdējāt manu partneru viedokļus par to, kā kompānija veidojās un aug. Man šķiet, ka visu laiku ir svarīgi atcerēties, kas mēs esam un kāpēc. 1996.gada gars – tas nav tikai sauklis, tā ir spēja gadiem cauri nezaudēt būtisko, attīstīties un augt, bet palikt pie pamatvērtībām. Brīžiem izaugsme ir mierīga un lineāra, brīžiem revolucionāra un strauja. Tāds bija sākums un līdzīga situācija ir tagad, kad zinām gan par iridoīdiem, gan AGE un tas daudzko maina.

Pasaulē ir daudz tīkla biznesa kompāniju un daudz cilvēku, kuri grib paši uzņemties atbildību par savu nākotni un tālab iesaistās šajā biznesā. Mēs izveidojām tīkla biznesa kompāniju, kas ar pilnu atbildību rūpējas par saviem partneriem. Mūsu produktu iegādes un piegādes sistēmas ir ērtas, ātras un efektīvas, tāpat kā atalgojuma sistēmas. Ne velti mēs augam – gan produkts, gan sistēma ir ļoti labi. Ja viens no šiem nebūtu kārtībā, mēs šodien nebūtu šeit un mūsu kompānija nevarētu sekmīgi augt jau tik daudzus gadus.

Kāds ir jūsu patiesais vecums? Tas patreiz ir mūsu svarīgākais jautājums. Kā tu jūties? Un ko rāda tests? Konferencē ikvienam dalībniekam būs iespēja uzzināt savu TruAge un arī daudz vairāk par šo programmu un AGEs. Ikvienam biļetē ir ierakstīts testa laiks. Testēšanas darbinieki ir sertificēti. Viss sākas ar sevi pašu. Mūsu nākotne veidojas katru dienu. Ar šodienu, ar šo brīdi. Viss ir pašu rokās.

Arī šodien pamodāmies agri, es apdarīju savus vissteidzamākos e-darbus (ieskaitot iepriekšējā emuāra rakstīšanu) un tad jau brokastu laiks bija klāt – ap 7 pabrokastojām un ķēros pie e-darbu otrās sērijas, līdz kādiem 9iem tiku galā arī ar tiem un varējām doties ceļā.

Kurp? Uz zooloģisko dārzu. Izklausās jau smieklīgi, bet vispār bija vairāki iemesli: 1) līdz pēcpusdienai bijām brīvi un kaut kur izkustēties jau vajag; 2) Andrim vispār patīk zvēriņi (man arī, bet ne tik ļoti lai tā no brīva prāta gribētu gan doties viņus skatīties, gan vēl naudu maksāt; 3) vispār gan jutos drusku tā kā parādā gan Honolulu, gan tās zvēriņiem – pagājušajā reizē dzīvojām tieši blakus ZOO, bet es uz to tā arī netiku (jau rakstīju – apslimām abi ar Voldemāru un Andris toreiz aizgāja viens pats), tātad – tāds kā neizdarīts darbiņš; 4) skatoties internetā ieejas maksu, pamanīju info, ka tur ir ne tikai zvēriņi, bet arī sava veida botāniskais dārzs, kurā aug un ir info par galvenajiem vietējiem augiem un pie apraksta bija arī noni pieminēts.

Bet mums ar Andri vajag “noni bildes”. Havaju salās viņš vispār aug, bet ne gluži tā, ka katrā ceļmalā; 5) arī tagad nedzīvojam īpaši tālu no ZOO. Saliekot šo visu kopā, nospriedām, ka dosimies turp.

Sacīts – darīts. 12 dolāri (katram) par ieejas biļeti samaksāti un iekšā esam. Būtībā pirmais fotografēšanas vērtais objekts arī bija noni koks. Tad nu mēs tur ņēmāmies – locījāmies un staipījāmies, labāku skatu meklēdami (un arī vēlāk – ne reizi vien). Kas sanāca? Pielieku pāris bildītes ar Andri un noni.

Interesanti, ka vairums noni koku bija “normāli” – ar zaļām lapām, bet viens īpaši krāšņs – ar zaļbalti strīpainām. Un tieši no tā mēs dabūjām vienu auglīti (bijām gan spiesti izlikt viņu uz balkona par sliktu uzvedību – smakošanu), droši vien rīt no rīta pagaršosim – šovakar vairs nav spēka.

Tā nu staigājām pa ZOO – ar acīm galvenokārt labi skatāmus noni kokus un augļus meklēdami, bet apskatīdami arī zvēriņus. Bija jau jauki, bet nekā briesmīgi eksotiska.

Pielieku dažas jocīgās bildes ar maziem komentāriem. “Kroku bilde” ir smieklīga ar to, ka tas kroks visu laiku, cik mēs viņu redzējām, tā arī nogulēja – ar vaļā muti (bilde stāsta apakšā). Un viņam aiz muguras redzams ļoti skaists noni koks, kurā bija daudz skaistu augļu. Neviens cits parkā ne tuvu ne tik skaists un augļiem bagāts nebija. Acīm redzot būt kroku apsardzībā viņiem nāk par labu.

“Kazu bilde” – to, ka kazas var visu ko izstrādāt mēs zinām, pārsvarā – par rāpšanos visur kur un badīšanos. Bet, ka kazas var gulēt bļodā saritinājušās kā kaķēni gan nebiju redzējusi, tāpēc nobildēju.

Vēl sabildēju lielos rupučus (bilde zemāk) – Galapagu salu bruņurupučus. Sanāca interesanti – tajā brīdī viena no kopējām kaut ko darīja rupuču aplokā, tālab varat bildē redzēt, kāds ir lielumu samērs cilvēkam un šiem rupučiem. Es tik lielus nebiju redzējusi. Bet ne jau lielumā vien ir skaistums – pielieku vēl vienu rupuču bildi – šiem bija tik krāšņas un interesanti veidotas bruņas, ka nevarēju nenofotografēt.

“Lāču Velgas” sāgai Latvijā droši vien visi sekojām līdzi, bet arī te mums trāpījās diezgan elpu aizraujošs brīdis – redzējām kā baltā pitona būri (tā baltā šņore priekšpusē ir pitons!) mierīgi tīra kopēja, kamēr pitons turpat netālu tīksmi staipās. Nepatīk man čūskas, bet šo nenobildēt nevarēju.

Un saldajā ēdienā – vēl viens koks. Tā stumbrs patiesi un dabiski ir daudzkrāsains. Jums man jātic uz vārda, bet šādu strīpkoku bija ne viens vien, augsti (cilvēks netiek klāt) un strīpaini visi un līdz pašai augšai, Krāšņi.

Ja ZOO ieradāmies ap 9iem, tad, kamēr visu lēnām un ar baudu apskatījām un atgriezāmies mājās, pulkstenis bija ap vieniem. Peldēties gribējās, bet īsti nebija laika, ko tērēt iešanai uz un no pludmales (minūtes 10 uz katru pusi), tālab nolēmām iemēģināt viesnīcas baseinu. Man jau hlorpeldes ne visai patīk, bet tas noteikti bija labāk, nekā nepeldēties nemaz.

Pēc tam papusdienojām un bija laiks doties reģistrēties konferencei (35 minūšu gājiens uz katru pusi), tad ar dažiem maziem līkumiņiem atnācām atpakaļ, pāris stundas atvilkām elpu un devāmies uz vakara pieņemšanu (saistībā ar Morinda konferenci).

Tā notika Hololulu konferenču centra ēkas 4.stāvā – dārzā uz jumta. Tas pats par sevi jau bija superīgi, klāt vēl izcils ēdiens un tradicionālās kultūras koncerts. Viss kopā 2 stundas. Ļoti jauki.

Vienīgais – sanāca atkal visa diena uz kājām un pārsvarā intensīvi staigājot.

Teorētiski tas ir ļoti labi, praktiski – atkal esam ļoti noguruši, tāpēc jābeidz rakstīt, pirms aizmiegu. 🙂

Vakar vakarā neuzrakstīju kārtējo atskaiti, jo aizmigu. 🙂 Iemesls – diena bija lieliska! Uzcēlāmies agri – brokastojām septiņos un jau ap pusastoņiem autobuss mūs veda uz Diamont Head krāteri (smukais kalns, kas redzams “blakus” Honolulu vakardienas bildēs). Ir tā, ka Havaju salu virkne ir vulkāniskas izcelsmes un pie tam “dzīva” – salu rindas no mums tālākajā galā (Big Island jeb Lielā sala) vēl darbojas vulkāni un tās “lien ārā no jūras”), bet Oahu sala, kurā atrodas Honolulu ir “vecajā galā”, kurš pamazām (nu labi – ļoti, ļoti lēnām) noārdās un grimst okeānā, jo šis gals ir senāk radies. Līdz ar to Diamont Head ir vēsturisks – ļoti vecs, bet ģeoloģiski jau “beigts” vulkāns, tāpēc nav ne augsts, ne bīstams. Vispār šejienes kalni it kā nav augsti (mērot virs jūras līmeņa, kā to parasti kalniem dara), bet patiesībā tas nav godīgi, jo šie kalni “sākas” dziļi okeānā. Bet nu labi, par to lai ģeoloģi strīdas, mēs vienkārši zinām faktu un viss.

Tātad – bijām nolēmuši uzkāpt un apskatīties krāteri. Patiesībā, to bijām nolēmuši jau 2008.gadā, kad te bijām pirmo reizi, bet toreiz ar visa kā apskatīšanu nodarbojāmies tik nopietni un vienlaikus vieglprātīgi, ka abi ar Voldemāru “norāvāmies” karstuma dūrienu un plānotajā dienā tikai gulējām un vaidējām (bīstami tas nav, bet pretīgi gan). Tad nu šoreiz es uzvedos ļoti prātīgi – smērējos ar aizsargkrēmu, garākos “pārgājienos” dodos ar cepuri galvā un pagaidām viss ir labi (kaut pilnas ielas ar sarkani apdegušiem neprātīgajiem saules ķērājiem).

Ui, man te sanāk atkāpe pēc atkāpes, bet tā vajag. Būs vēl. 🙂 Pirmā – kalna nosaukums, protams, ir radies tajos laikos, kad te sāka parādīties baltie cilvēki un kalnos meklēja ko? Protams – vēlams zeltu, ja nu nekā citādi, tad vismaz dimantus. Zelta nebija, bet kaut ko mirdzošu kāds atstiepa un, kā tā tā bija maz, cilvēkiem gribējās domāt, ka tie varētu būt dimanti. No turienes arī nosaukums. Bet izrādījās kvarcs. Nosaukums palika, jo skaists. Otrā atkāpe – par transportu jeb nokļūšanu kalnā. Palasīju internetā, ka līdz kalnam no pilsētas jāiet kādu stundu, tad stunda kāpšanai un viss tas pats atpakaļ. 4 stundas šejienes saulē ir pieveicamas, bet vai vajag? Mēs nospriedām, ka nē un vēl noskaidrojām interesantu šejienes (vispār – ne tikai šejienes, tā mēdz būt arī citur) sabiedriskā transporta īpatnību. Vispār tas nav lēts (2,5 dolāri par 1 braucienu), bet (un tas ir svarīgi!) biļete ir derīga 2 stundas un to laikā var gan pārsēsties, gan visādi citādi izdarīties, ja vien vajag. Un iepriekšējā dienā ekskursiju konsultante mums izstāstīja, ka pa šīm 2 stundām (ja dikti nečammājas) var paspēt aizbraukt līdz krātera pieturai, uzkāpt kalnā, atnākt atpakaļ un vēl ietrāpīt atceļa autobusā. Tas izklausījās pievilcīgi un mums arī izdevās. Sīkums, bet manai ekonomista sirdij patīkami, jo no sīkumiem jau visi naudas izdevumi sasummējas (nu labi, no lielajiem arī, kā pārliecinājāmies vēlāk).

Autobusa pietura tā arī saucās – Diamond Head krāteris. Izkāpām, redzējām kā smuki mums priekšā slejas kalns un – neviens pa to nerāpelē, nekādas takas uz augšu neredz…. Jocīgi, nospriedām un kopā ar vēl mazu bariņu mums līdzīgo devāmies uz priekšu pa ļoti jaunu un labu asfaltu, kas veda kalna virzienā. Gājām, gājām, Andris (kā pieredzējis kalnos kāpējs) jau ik pa brīdim gribēja mani aizvilināt kaut kur neceļos, bet es teicu – ja ir asfalts un aizlieguma zīmes novirzīties no tā, tad te arī paliekam. Tā nu piegājām pie… – uzminiet, pie kā.

Nu labi, ilgi nemocīšu – pie tuneļa! Amerikāņi ir ļoti praktiski ļaudis un tā vietā, lai liktu ļaudīm un autiņiem rāpties pāri kalna malai, viņi izrok tuneli cauru sienai, jo tās otrā pusē taču ir krātera ieleja.

Bildē redzams skats, kas paveras iznākot no tuneļa. Krāteris tiešām ļoti liels. Samaksājot 1 dolāru katrs tiekam tālāk – uz diezgan civilizētu taku (bet bez eskalatora), pa kuru var doties augšup – uz nākamajā bildē redzamo mazo balto “mājiņu” krātera malas augstākajā vietā – tur bijusi observatorija un vispār agrāk krāterī (un druski vēl tagad) saimniekojuši militāristi.

Kāpiens nebija viegls, bet skaists gan – tūristus mīlot amerikāņi (un ne tikai viņi vien, protams) par tiem prot parūpēties. Taka bija pietiekami nelīdzena un vietām pašaura, bet tomēr droša. Pašās beigās – gan patumšs un pastāvs šaurs tunelis, gan 3 stāvu kāpņu posmi, gan noslēguma rāpus izlīšana caur šauru spraugu uz virsotnes platformu. Bet kas par skatiem!

Pielieku dažas bildes: kādā ir skats uz pilsētu un okeānu no augšas (interesanti – iepriekšējā dienā praktiski visu to pašu bildējām no apakšas – no okeāna puses), viena bildē (kur tā zaļā pļava) mēģināju nobildēt krātera kopskatu no augšas (gar malām ir kaut cik redzamas krātera malas kā ietvars – skaisti!).

Pagrozījāmies pa augšu, sabildējām visu ko no visādām pozīcijām (gan jau kādreiz būs galerijas) un devāmies lejup. Protams, tas ir vieglāk un raitāk, kā uz augšu, bet tikpat skaisti. Tiešām pasakains gājiens.

Agriezāmies autobusa pieturā un pirms vieniem bijām atpakaļ pilsētā – drusku tā kā saguruši, bet laimīgi (un vēl negājām gulēt! vakars vēl tālu!).

Uzēdām pusdienas un sapratām, ka jādodas uz otru pusi. Vispār jau mums iepriekšējā dienā gadījās maza ķeza. Viena no Walmartā nopirktajām lietām bija ļoti praktiska – saliekama ceļa soma (man tādu vajag priekš šīs vasaras SAIL brauciena). Tā ir kā paliela sporta soma, bet ar ritenīšiem vienā galā un velkamo rokturi otrā – ērti.

Tā nu mēs savus pirkumus iepriekšējā dienā sakrāmējām somā un nācām mājās (45 minūšu gājiens). Nācām, nācām, kamēr sajutu, ka mana soma paliek dikti smaga. Nu dikti smaga un grūti velkama. Paskatījāmies. Viens no ritenīšiem ne ta nodilis, ne ta salūzis… (kāda starpība, beigts un viss). Bijām apmēram pusceļā. Protams, turpinājām virzīties viesnīcas virzienā un paši sev teicām rūgto patiesību – par 20 dolāriem jau milzīgu kvalitāti gribēt nevar. Bet – nekvalitatīvo preci atdot atpakaļ vai samainīt gan var gribēt.

Tad nu pēc atgriešanās no kalna, ņēmām tukšo somu un devāmies mainīt (izlēmām iet kājām, jo jutāmies labi). Aizgājām, samainījām un tad devāmies vēl kādas 15 minūtes uz priekšu – apskatīt vēl vienu lielu iepirkšanās monstru – Ward Center. Karstums tagad gan jau bija traks – dienas vidus, kā nekā. No rīta kalnā kāpjot bija vieglāk. Nodrstrom Rack bija labs priekš manis, bet pārējais gan mums sagādāja vilšanos. Vispār turp devāmies, jo redzējām, ka Quicksilver turienes veikalā ir 10% atlaide visām precēm un mums vēl nav izpildīts Voldemāra pasūtījums, bet vīlāmies – veikaliņā preču bija maz un mums vajadzīgās konkrētās mugursomas nebija…

Tagad gan bijām tik tālu aizgājuši, ka atpakaļ jābrauc ar autobusu. Iekāpām vienā/vienīgajā, bet tas negāja pa taisno uz Waikiki (tā sauc Honolulu daļu, kurā dzīvojam mēs un vairums tūristu), bija jāpārsēžas Ala Moana (tas ir Honolulu lielākais iepirkšanās centrs). Mums jau māksla rokā – ja pārsēšanās biļete ir derīga 2 stundas, tad varam iemest aci arī te. Pablandījāmies kādu stundu (tas nozīmē – kaut cik rūpīgi izpētījām VIENU veikalu – Sears), bet bijām jau vai nu pārāk noguruši vai daudz visa kā cita laba jau redzējuši, ka nenopirkām neko. Atradām “derīgu” autobusu un devāmies uz viesnīcu. Pulkstenis bija pāri pieciem, bet mēs vēl nebijām peldējušies. Bez tā nu nekādi nevar. Protams, gājām peldēties – noplunčājāmies kādu stundu. Viļņi bija lieli un peldēšanās bija gan bauda, gan arī patīkama slodzīte. Kad nu atnācām mājās, paēdām vakariņas, kaut ko sakārtojām, kaut ko internetā paskatījāmies, tumsa jau bija klāt un mēs aizmigām – nepieklājīgi agri. Saskaitīju – ap 14 aktīvas darbošanās stundām. Tad jau var arī aizmigt, vai ne? 🙂

Bet toties tāpēc tagad, kad šo rakstu, pulkstenis rāda pieci no rīta. Esam atpūtušies, izgulējušies un domājam par to, kā saplānot šo dienu. Šodien sākas konference, bet par to vēlāk.

Paskatoties šodien ziņas internetā, uzzināju, ka jums, Latvijā, it kā esot bijusi zemestrīce. Bet varbūt arī nē… Ja liecinieki pieteikšoties, tad varbūt arī atzīšot par notikušu… Izklausās jau jocīgi, bet lai nu būtu. Man arī ir ar ko palielīties – ar vali! Vispār jau man ar vaļiem attiecības ir tādas drīzāk mistiskas – zinu, ka tāds zvērs ir, interesants esot un visādīgi zinātniekiem nesaprotami uzvedoties, bet nekā personīga. Kopš šodienas tā vairs nav. Nē, mums nebija viesuļvētra un valis neiekrita viesnīcas balkonā. Mēs paši pie viņa aizbraucām. Nejauši. Bet mēģināšu uzrakstīt par šodienu (pirmdienu) visu pēc kārtas.

Tagad mēs zinām, kas ir wiki-wiki brokastis. Izstāvot nelielu rindu, ir jāpasaka vai vēlies 2-3-4 tostermaizes šķēles un atbilstīgi šim lēmumam uz papātes tiek uzlikts ne vien attiecīgais tostermaižu skaits, bet arī atbilstīgs daudzums sviesta gabaliņu un mazo ievārījuma trauciņu (nē, ne jau tā, ka uz katras maizes šie abi, bet gan tā, lai uz katras sanāktu kaut kas), to vēl papildina neliela ananāsu procija, mazs silts kruasāniņš un glāze svaigi spiestas ananāsu sulas. Kafiju gan var liet paši un cik gribas. Tādas brokastis. Pēc LA šķiet pat ļoti labas.

Pēc brokastīm mazliet piesprukām pie datoriem (tad arī par zemestrīci izlasīju). Viesnīcā ir “hospitality room” (viesmīlības telpa?), kurā no 7iem līdz 22 ir brīvi pieejami 6 datori ar internetu, par mazu naudiņu var arī kopēt, drukāt un faksus sūtīt. Man jau ir gan iPadiņš līdzi, bet ir lietas, ko tomēr ir ērtāk darīt lielajā datorā. Protams, ar nosacījumu, ka garumzīmes šejienes dators, protams, nepazīst.

Tā kā mūsu rīcībā bija principā brīva diena, domājām, ko darīt. Viena lieta bija skaidra – jāaizčāpo līdz lielajam Walmartam (ASV lielākais lētais veikals, kurā ir gan pārtika, gan viss kas cits). It kā varētu salīdzināt ar Rimi hipermārketiem, bet šis ir lētāks un, protams, daudzkārt lielāks. Paskatījāmies kartē – apmēram 40 minūšu gājiens uz vienu pusi. Sapratām, ka jāsāk iet no rīta, kamēr vēl nav dikti karsts. Tā arī izdarījām un daļa ceļa pagāja spirdzinošā rīta siltumā, pēc tam jau arī karstums bija klāt (piedodiet, apsnigušie). Veikalā mūs gaidīja 3 stundas sūra darba (iepirkšanās), jo priekš ikdienas lietām praktiskajam latvietim labākas vietas nav: cenas saprātīgas vai mazas, kvalitāte vidēji labāka nekā Latvijā (es nesalīdzinu ar lēto veikalu kvalitāti!). Piemēram – Andris Wrangler džinsu bikses nopirka par kādiem 10 latiem. Bet, protams, visu to atrast, uzlaikot, salīdzināt, atkal nākošo atrast… ir sūri. No viesnīcas izgājām 9os, atgriezāmies pirms diviem – noguruši, bet ar labi padarīta darba sajūtu, jo apjoma ziņā nu lielākā daļa pirkumu (kopā ar LA sastrādāto) nu ir. Palikuši dažādi “akcentiņi”.

Kad nu kādu stundiņu bijām atkopušies, bija laiks doties uz tikšanās vietu. No rīta pakonsultējāmies ar “ekskursiju konsultanti” un iegādājāmies saulrieta vakariņas uz kuģa. Cena nopietna – 213 dolāri par mums abiem, bet nu jau varu teikt – nav žēl, jo bija lieliskki. Viss sākas ar to, ka ir norādīts, kur un cikos jābūt, lai mūs varētu savākt autobuss, kurš aizvedīs uz ostu.

Ostā kāpjam uz kuģa (ja ļoti precīzi – mūsējais bija stilīgs katamarāns) un dodamies ceļā. Mūsu kuģim bija 2 klāji/stāvi un uz katra bija citas cenu kategorijas vakariņas (mēs, protams, izvēlējāmies lētākās), ko papildina koncerts. Bija iespēja kuģot arī citas kompānijas piedāvājumā – viņiem 4 klāju kuģis ar attiecīgi 4 cenu kategorijām. Bet “mūsējais” no rīta kaut kā mistiski piesaistīja.

Tie, kuri ir ar prāmi no Rīgas devušies uz Stokholmu, zina, ka brauciens pa Daugavu, godīgi sakot, diez ko skaists nav un arī jūras krasts mums ir kā jūras krasts. Honolulu tā nav. Iekuģojot drusku dziļāk okeānā (nu jā, viņiem ir okeāns, nevis jūra vai pat tikai līcis), paveras ļoti skaists skats: gan uz pilsētu, gan to no abām pusēm ieskaujošajiem kalniem. Tie ir arī fonā – aizmugurē.

Man pašai mīļākais ir “klasiskais Honolulu skats”, kur redzama pilsēta un nedaudz no Diamont Head (liels kalns, būtībā sensena vulkāna krāteris). Braucām, vakariņojām un tīksminājāmies par skatu. Bijām brīdināti, ka uz kuģa var būt vējains un vēsāks, tāpēc biju paņēmusi vējjaku līdzi. Bet nevajadzēja. Tie, kuri ir kuģojuši vai laivojuši zina, ka esot ūz ūdeņiem ir gan vējains, gan auksti (parasti), Vējains (bet ne traucējoši) bija arī mums, bet gaisa temperatūra tāda, ka es uz klāja mierīgi uzturējos bezpiedurkņu kleitā un auksti nebija. Te tiešām ir kā paradīzē.

Kā ar ēšanu? Atkal tikām pie lieliska ēdiena – uz to havajieši ir meistari (kaut bēdīgi jāpiebilst, ka viņiem liekā svara problēmas ir pat lielākas nekā “parastiem” amerikāņiem, jo pašu tradicionālais ēdiens viņiem ir pierasts un tā gatavošana ir laikietilpīga – tiklīdz ir iespēja, viņi metas uz burgeriem un picām un tās gandrīz burtiski pa taisno viņiem iet labumā). Tas skaitījās zviedru galds – katrs varēja pieiet un uzlikt ēdienu uz šķīvja. Bija dažādi svaigie dārzeņi un salātu lapas (sagrieztas), vārīti rīsi un kartupeļu biezputra, dažādas mērces un, pats garšīgākais (atvaino, Vizma un citi veģetārieši): havajiešu gaumē gatavota cūkgaļa (viņi veselu cūku liek speciālā bedrē, to nosedz un kaut kā kurina/uztur uguni diezgan ilgi. Rezultātā gaļa ir super sulīga un garša ne ar ko nav sajaucama, bija arī teriaki vista, smuks kakla karbonādes gabals (arī ideāli pagatavots) un zivs. Pēc brītiņa arī deserts: kafija (arī bez kofeīna un tas man dod cerību šonakt iemigt) ar kūku un svaigiem augļiem (kādi 5 veidi).

Tā nu glīti vakariņojām, līdz kādā brīdī dziedātājs sacīja, ka aiz borta esot valis. Liela daļa vakariņotāju metās pie loga. Mēs ar Andri nosmaidījām vien – tā nu valis, pie tam tajā pusē kuģim, kas pret krastu…

Bet izrādījās – taisnība. Vienā brīdī arī Andris tīri vai palēcās un teica: skaties, skaties, redzēji!? Ko tad? Nu, to vaļa izpūsto strūklu. Bija skaidrs, ka Andris pats no sevis to nez vai izdomāja (viņam arī agrāk nekādas darīšanas ar vaļiem nav bijušas), tad nu arī es sāku skatīties rūpīgāk. Un bija! Žēl jau gan, ka valis mums par godu uz astes virs ūdens nenostājās, bet pārdesmit minūtes laika viņš ar mums kopā pavadīja, pa brīžam drusku parādīdams kādu savu “detaļu” vai atkal un atkal izpūsdams ūdens strūklu. Ja viņš būtu gribējis, būt aizmucis, bet vai nu mēs viņam likāmies interesanti vai vienkārši paspēlēties gribējās, kas zina.

Nebija jau arī kā ar delfīniem – ka gluži klāt piepeld, bet ik pa brīdim mugura vai kāda cita “detaļa” pazibēja virs ūdens, pāris reižu redzēju, kā viņš graciozi uzsit ar asti pa ūdeni. Skaisti. Negaidīti. Iespaidīgi. Apkalpojošā personāla puisim jautāju – vai tā bieži gadās, ka valis ir tik tuvu krastam redzams, viņš mierīgi pasmaidīja un teica, ka jā.

Viss kuģa pasākums (kā jau ieminējos, bija arī “koncerts”, ko sniedza 2 dziedātāji un 3 dejotājas ilga 2 stundas. Bet noslēgumā, piedaloties gan dejotājiem, gan kuģa apkalpojošajam un virtuves personālam, gan arī daļai skatītāju, protams, bija Gangnal style. Smaidu vēl tagad, kaut jau kāds brītiņš laika pagājis. Lai jums arī jauka diena, es došos gulēt, jo mēs no jums “atpaliekam” par 11 stundām (man dikti patika no mājām paskatīties WorldClock, kur ik pa brīdim pie Amerikas pulksteņa rādījumiem pierakstīts “vakardiena”, tagad, kad to pašu daru no šejienes, pie Latvijas laiku rādošā pulksteņa ir rakstīts “rītdiena”. Uzvedieties labi un tieciet skaidrībā par zemestrīci, es atkal otrdienas vakarā uzrakstīšu par to, kā gāja, ko darījām. Trešdien mums jau sāksies konference (tiesa gan, vēl ne ļoti intensīvi).

Patiešām silts sveiciens no Honolulu – ar mazliet slapjiem matiem sēžu uz balkona, skatos uz tumsā mirdzošo pilsētu un rakstu šī vakara stāstiņu.

Svētdiena mums iesākās ar celšanos kādos pusastoņos, brokastīm un veiklu somu sakārtošanu, jo jau 10.30 mums lidmašīna uz Honolulu. Viesnīcais nodrošinātais bezmaksas busiņš bija klāt ātri un tikpat ātri mūs arī lidostā nogādāja. Tur gan mūs gaidīja pārsteigums 50 dolāru izskatā (ko izdevās “pārveidot” par 25). Mūsu aviobiļetēs ir rakstīts, ka ir apmaksāta 1 nododamās bagāžas vienība katram. Tad nu mierīgi tā arī devāmies uz lidostu, bet darbiniece paziņoja, ka tā gan nebūs – tā 1 soma esot “derīga” starpkontinentālajiem lidojumiem, bet šis esot iekšzemes, tālab par katru bagāžā nododamu somu ir jāmaksā 25 dolāri. Protams, šāds pavērsiens mūs neiepriecināja un vajadzēja ātri kaut ko izdomāt. Attapos, ka: 1) mūsu abas nododamās bagāžas somas ir patukšas – ieprikšanās tikai mazliet iesākta; 2) ASV iekšzemes reisos ir atļauts dikti krietnu somu ņemt līdzi salonā (papildus parastajai 1 vienībai, kas ir atļauta); 3) vienā no čemodāniem man salocīta ir tieši tādam nolūkam līdzi paņemta soma – ko atpakaļceļā izmantot kā atļauto papildus salona bagāžu. Jautāju darbiniecei, vai varam pārkrāmēt bagāžu, lai sanāk 1 soma. Viņa sākumā samulsa – ko es ar to domājot, bet, kad es paskaidroju un pārliecināju viņu, ka svarā iekļausimies, viņa teica, lai mēģinām. Un mums izdevās – neliela publiska koferu izārdīšana un pārkraušana un 25 dolāri ietaupīti. Pa nedēļu esot te uz vietas gan mēģināšu sazināties ar tūrisma firmu, kurā pirku biļetes un noskaidrot, vai tas tiešām tā ir un arī atceļā būs tādi paši brīnumi. Bet nu labi, viss pārējais toties šodien bija ļoti patīkams un jauks.

Sākot jau ar 6 stundu lidojumu. Jā, patiešām! Lidmašīna nekavējās nemaz, nekratījās arī, bezmaksas dzērieni (es, protams, domāju sulu un ūdeni) bija, maizītes bijām uztaisījuši paši – tā ka viss labi. Pabrīnījāmies par to, cik neierasti daudz vietas bija kājām – nebijām iespiesti kā parasti. Ja tas ir pateicoties amerikāņu lielajiem izmēriem, tad vismaz viens un būtisks labums no tā ir. Visa tā rezultātā Honolulu ielidojām pienācīgi labā garasāvoklī un Andris jau no rīta uzvilka šortus. Vispār jau Losandželosas lidostā gaidot iekāpšanu skats uz lidotgribētājiem bija komisks: daži burtiski jau pludmales tērpros, citi – pabiezā apģērbā…

Par mūsu viesnīcu esmu patīkami pārsteigta – tā kā tā uz Honolulu fona bija salīdzinoši lēta, tad biju gaidījusi nolaistāku.

Viss jauns, tīrs un glīts – pielieku bildītes ar istabas skatu, kā arī skatu pa logu/balkonu – uz vienu un uz otru pusi.

Superīgi, vienīgi nedaudz skaļi, jo atrodamies lielas transporta ielas malā.

Līdz pludmalei varbūt 5 minūtes jāiet un, protams, tur jau bijām un peldējāmies – kā gan citādi!!! Ūdens superīgi koši zils, silts un bija skaisti palieli, bet slinki viļņi – nodzīvojām pa ūdeni labu brīdi.

Bijām iebāzuši degunu pāris tūristu veikaliņos – lai redzētu, kas mainījies no iepriekšējās reizes, devāmies arī nelielā pārtikas iegādes gājienā, jo, tā kā te būsim vesellu nedēļu un jāēd ir vairākas reizes dienā, tad jāplāno ko un kā. Mazas wiki-wiki brokastis esot iekļautas cenā, kas tas ir uzzināsim rīt.

Numurā mums ir kafijas automāts un ledusskapis, stāvu zemāk pieejams bezmaksas ledus automāts, šodien vēl bez tā iztikām.

Vēl viens patīkams sīkums – dodoties uz pludmali ir pieejami bezmaksas pludmales dvieļi. Nu jā – citādi viesi uz pludmali dotos ar smukajiem koši baltajiem vannas istabas dvieļiem.

Pielieku arī 2 bildes no Honolulu lidostas. Pirmajā reizē biju ļoti pārsteigta, tagad jau gaidīju – kad būs. Kas? Iekšējais dārzs.

Pats ielidošanas terminālis, protams, ir kondicionēts, tāda ir arī ieejas/bagāžas saņemšanas vieta, bet tās savienojošie gaiteņi ir vaļēji!

Kāds tur gaiss, cik maigi un dabiski silts, kā smaržo… – to, nevaru uzrakstīt, bet 2 bildīties pielieku. Tā jāizskatās lidostai, kad pasažieri pēc gara lidojuma  dodas saņemt bagāžu – vai ne?