Galerijas

Ne vienmēr esmu saņēmusies uz rakstīšanu, taču ir sakrājies arī daudz skaistu un internetā pieejamu bilžu galeriju, ar kurām labprāt varu dalīties. 🙂

Manheima un Heidelberga (abas Vācijā) – 2012.gada pavasaris. Iespēju doties nolasīt dažas lekcijas studentiem Manheimā es apvienoju ar iespēju gan apskatīt šo pilsētu, gan arī Heidelbergu.

Tagad pašai arī mazliet žēl, ka nesaņēmos uz emuāra rakstīšanu, bet neko darīt, vismaz bildes ir un es drusku pastrādāju uztaisot bildēm parakstus.

Ikvienam, kurš ir “tajā pusē” no sirds iesaku vienu dienu veltīt “pasaku pilsētas” Heidelbergas apmeklējumam. Vecpilsētiņa ir jauka, bet puskalnā esošā pils ir vienkārši fantastiska. Tāpat kā iespēja ar īstu “kalnu vilcienu” (kurš nav spējīgs braukt pa līdzenu virsmu) uzbraukt arī līdz gravas augšai, no kurienes paveras skaists skats uz Heidelbergu.

2012.gada maija beigās pēc Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres uzaicinājuma man bija iespēja 2 dienās gan ieskatīties EP iekšienē un uzzināt vairāk par tā praktisko darbību, gan apskatīt Briseli un Brigi.

Par Brigi atkal jāsaka līdzīgi kā par Heidelbergu – tā patiesi ir “pasaku pilsētiņa”, tiesa gan – cita tipa – šī vairāk līdzinās Venēcijai. Tikai mazāka un mīlīgāka.

Abas Beļģijā pavadītās dienas bija tik garas un intensīvas (izlidojām ļoti agri ar AirBaltic reisu ceturtdienas rītā, bet atgriezāmies Rīgā ļoti vēlu piektdienas vakarā), ka neļāva pat domāt par rakstīšanu, bet bildes ar nelieliem komentāriem ir.

Rododendri Babītē. 2011.gada pavasaris. Priekš manis šīs bildes ir īpašas. Pirmkārt tādēļ, ka daudz rododendru redzēju ASV periodā, jo Vašingtona štatā tie aug savvaļā un gandrīz savvaļā. Zinu, kā mana mamma mokās, lai “pierunātu” dažus no šiem lepnajiem skaistuļiem ieaugties viņas dārzā pie Siguldas, tālab biju patiesi pārsteigta ieraugot kādi tie un kādā daudzumā aug tepat Latvijā – Babītē, tiesa gan – rūpīgā zinātnieku uzraudzībā. Otrs iemesls ir pavisam personīgs. Tajā pavasarī beidzu uzturzinātnes maģistrantūru, iepriekšējā dienā biju aizstāvējusi (uz 8) maģistra darbu un biju tā pārgurusi, ka negribēju neko un nevienu. Tad nu viena aizbraucu uz rododendru dārzu (“komplektā” tajā starp rododendriem notika arī brīnišķīgs Hārdija Madzuļa un Lorijas Vudas koncerts). Pēc koncerta pa dārzu staigājot nevarēju nesafotografēt ziedošo skaistumu. Vispār jau es esmu slinka bildētāja un arī vecais iPhone par labu bilžu kvalitātei nenāca, bet – kā ir, tā ir. Man pašai patīk ik pa brīdim atkal un atkal šo galeriju paskatīties.

Man tuva ne vien ziedu, bet arī autiņu pasaule. Un ko gan citu gaidīt, ja dzīvoju triju “autovīriešu” ielenkumā. 🙂

Te ielieku saiti uz 2009.gadā Volfsburgā bildēto, kad trijatā ar Andri un Voldemāru apvienojām patīkamo ar lietderīgo – ar savu auto devāmies pāri visai Vācijai.

Man bija dažas dienas jāpastrādā ar studentiem Zārbrikenā, bet atceļā paskatījāmies dažādas interesantas vietas. Volfsburga priekš manis bija viena no pārsteidzošākajām.

Maizes un gultas klāšanas māksla. 2011.gada nogalē ar mammu un draudzeni Natāliju bijām baudīt sauli Ēģiptē (šoreiz – Hurgadā). It kā jau nekas īpašs, taču galerijas sākumā ir redzamas bildes ar “brīnumiņiem”, ko par simbolisku dzeramnaudu sarūpē istabu uzkopēji viesnīcā. Galerijas beigās – gastronomiskās izvirtības vārda vistiešākajā nozīmē: mūsu apmeklējuma laikā iekrita Ziemassvētki un ar tiem saistītās vakariņas (starp citu – tā ir arī mana vārda diena :)). Un tur nu ēdieni bija ne vien milzu pārbagātībā, bet arī tik skaisti noformēti un izvietoti, ka mēs, vesels bars amatierfotogrāfu, labu laiku ap galdiem spietojām vien “garīgi mielodamies” ar turienes pavāru veikumu. Protams, viss redzamais (izņemot traukus) bija ēdams! Ieskatieties jūs arī.

2008.gada jūnijā biju zinātniskajā konferencē Turcijā, protams, šīs eksotiskās valsts skaistums ir bildēšanas vērts. Bildes tapušas Stambulā, Eskišehīrā un dažas arī pa autobusa logu, jo 6 stundu brauciens cauri vai pusei valsts arī bija skaists.