Bufalo skaistumi

Šodien, kad šo rakstu ir tā nejēdzīgā diena – pēdējā pirms lidošanas mājup – kad nav īsti skaidrs ko darīt, jo svarīgais jau izdarīts, laiks ārā vidēji ziemīgs (mazi mīnusi, sniega praktiski nav) un nevar saprast kur likties… Tad nu piesēdos aprakstīt 3 Bufalo apmeklējumus (vienas nedēļas laikā!), kuru dēļ nu jau varu teikt, ka tajā kaut cik orientējos. 🙂 Brīdinu – stāsts ir garš, bilžains un ar saitēm uz veselām 3 fotogalerijām! – vajadzēs kādu brītiņu, lai tiktu līdz galam un visu apskatītu.

South Campus ir BU vēsturiskais sākums un šī ēka ir tā simbols

Tā kā mani UB darbi bija apmēram pabeigti jau iepriekšējās nedēļas beigās, bija jādomā, ko darīt brīvajā laikā. Otrdiena bija saulaina un sapratu, ka jādodas ekskursijā uz Bufalo – jā, reiz jau tur bijām jaukā arhitektu vadītā pastaigā, bet ne visu paspējām. Protams, par Uber maksāt negribējās, tad nu sakombinēju braucienu ar UB bezmaksas busiem. Tie kursē tikai darbdienās un eksāmenu nedēļā vēl retāk, bet saraksts ir. Tad nu maršruts bija šāds: 20 min kājām līdz autobusam UB mūsējā – Ziemeļu bāzē (man joprojām nepatīk vārds kampuss), tad kādu 15 min brauciens līdz Dienvidu bāzei. Tur jāpadzīvojas līdz busam, kas aizved uz Pilsētas bāzi (Downtown campus).

Viena no SC ēkām

Tā kā līdz busam bija krietni vairāk par pusstundu, tās laikā izstaigāju SC teritoriju. Arī tā ir skaisti sakopta, vēsturiskās ēkas mijas ar jaunākām. Kopskats ir patīkams – ēkas nav tik brutālistiskā stilā un tik milzīgas kā mūsējā. Fotogalerijā būs diezgan daudz bilžu. Nevienā ēkā iekšā gan nebiju.

Vai skurstenis var būt skaists? – Jā, var! Ja tas ir šāds

Kārtējo reizi priecājos par to, ka agrāk arī prozaiskas celtnes (piemēram, attēlā redzamo skursteni, fotogalerijā ir vēl dažas) būvēja skaistas. DC ir virkne vēsturisko saimniecības ēku uz kurām prieks skatītes. Līdzīgi jau ar vakardienas stāsta Niagāras fortu – to taču būvēja armijas vajadzībām, bet ēkas ir skaistas! Papildus skaistajai dienai un skaistajai teritorijai priecājos arī par vāverēm. Jā, tās te nav retums, bet vienalga smaidu katru reizi kuplastes redzot. Tā kā šodien būs vairākas fotogalerijas, ir īstais brīdis jums uzdot skaitāmo uzdevumu: cik reizes (nevis cik bildēs) šodienas raksta fotogalerijā parādīsies vāveres? Pareizā atbilde ir 3 reizes, pie tam – visas 1 fotogalerijā, tikai dažādās vietās. Pārbaudiet vai jums arī tā sanāks.

Lai arī sākumā brīdis starp busiem šķita garš, gluži visu SC teritoriju izstaigāt nepaspēju. Apmēram 20 minūšu brauciens un biju Bufalo centrā. Kad skatīsieties fotogaleriju, augstāk redzamā bilde nodalīs SC no Bufalo tapušajām fotogrāfijām. Šīs manas ekskursijas galvenais mērķis (tālab vajadzēja saulainu dienu), bija Bufalo pašvaldības ēkas apmeklēšana un ne tādēļ, ka man kādu pabalstiņu vajadzētu, bet tādēļ, ka 28.stāvā ir skatu platforma, piekļūšana kurai ir bez maksas, taču iespējama tikai darba dienās un darba laikā. Taču – jums un man pašai par prieku – diena bija tik skaista, ka ir arī daudz citu bilžu.

Bufalo pašvaldības ēka. Vai skaista? Iespaidīga noteikti.

Vikipēdija saka, ka šī esot 1931.gadā pabeigtā speciāli šim nolūkam būvēta jūgendstila (Art Deco) stila ēka. Ja no ārpuses tā man šķiet brutāli milzīga (Rīgas romantiskās jūgendstila ēkas man patīk daudz labāk), tad iekšā gaidīja patīkams pārsteigums. Jā, viss joprojām milzīgs, bet skaists, labi kopts un rūpīgi uzturēts! – vairāk redzēsiet fotogalerijā (neaizmirstiet meklēt vāveres!), te ielieku tikai vienu bildi.

Milzīgajā foajē man galvenais bija atrast liftu, lai tiktu uz skatu platformu. Līdz 26.stāvam uzved lifts un tad 3 stāvi pa kāpnēm ar tematisku papildu informāciju (fotogalerijā redzēsiet) un tad jau Bufalo logi ir klāt. Biju pareizajā dienā un skats no augšas bija lielisks – gan labi redzama Niagāras izteka no Erie ezera (jo tas ir turpat pilsētā), gan pāris fotogalerijas tāluma bildēs redzami ūdens šļakatu mākoņi no Niagāras ūdenskritumiem. Vienīgais, kas drusku traucē fotoattēlos ir plastikāta aizsegi (jā, daļā bilžu neizbēgami ir atspīdumi vai fragmenti no konstrukcijām). Bet šejienes vējā tie ir saprotami – lai fotografētājus vai viņu aparātus nenopūš lejā.

Bildē redzamā patiesībā ir dvīņu ēka (2 torņi), kuriem katram galā slavenās Ņujorkas Brīvības statujas atveids, nevis 1 ēka ar 2 statujām, kā izskatās. Katram savs – Ņujorkai 1 pasaulslavenā, Bufalo – kaut mazākas, bet toties divas un redzamas no gandrīz katras vietas pilsētā! 🙂 Fotogalerijā redzēsiet arī ļoti skaisto un vismaz ārēji supermoderno tiesas ēku, milzonīgo trīsgalvaino sarkano Statlera viesnīcu un daudz citu ēku. Man gan visvairāk patika vecā/iepriekšējā Bufalo pašvaldības ēka, kas uzbūvēta 1875.gadā un kurā tagad ir Erie apgabala tiesa.

Bufalo ļoti lepojas ar Grūveru Klīvlendu – vīru, kurš ir bijis gan Bufalo mērs, gan Ņujorkas štata gubernators, gan (pat 2 termiņus!) ASV prezidents. Atzīšos, starp tiem ASV prezidentiem, kuru vārdus es zināju, viņš nebija. Bet tā jau ir mana problēma un tagad zinu. 🙂

Jau iepriekš, rakstot par pirmo Bufalo ekskursiju, minēju Teātra kvartālu. Arī šoreiz to diezgan sabildēju, bet man bija arī īpašs iemesls – trešdienas vakaram nopirktās biļetes uz izrādi Hamiltons SHEAS teātrī – tad nu tapa arī kāda bilde ar to (vēl mazliet pacietības, līdz tiksiet pie fotogalerijas).

Skaista bilde, vai ne? 🙂 Ja diena saulaina un logi labi nomazgāti, var arī tā.

Atceļā izmetu līkumiņu pa zinātnes un veselības kvartālu. Jā, BU pilsētas centrā ir virkne ēku, saistībā ar veselību (biomedicīna, ārstniecība (ieskaitot kodolmedicīnu)…) un tām apkārt arī citas firmas un slavenas slimnīcas, piemēram – pasaulslavenais Rosvela Vēža pētniecības centrs (mēs jau laikam teiktu – onkoloģijas – lai parastie cilvēki varbūt nesaprot…). Fotogalerijā redzēsiet gan modernās būves, gan to ieskautās nu jau gandrīz pasaku mājiņas – labi uzturētās vēsturiskās ēciņas, kas tagad pilda tādu kā viesu māju funkciju (nav publiskas).

Tā kā UB busa galapunkts ir turpat, kur pilsētas autobusu pietura un arī metro pietura, tad nobildēju arī feino metro pingvīniņu, kurš brīdina, ka ziemā mēdz būt ne vien auksts, bet arī slidens. Un beidzot – te ir saite uz fotogaleriju par SC un Bufalo.

Izstaigājusies par pilsētu, atpakaļ devos tāpat – ar UB busiem. Trešdienas vakarā uz izrādi Hamiltons atkal izmantoju UB busu iespēju. Atpakaļ gan kopā ar kolēģiem braucām ar Uber, jo tik vēlu busi vairs nekursē. Lai jūs arī iemācītos, kā izskatās SC ikoniskā ēka ar torni, pielieku tās bildi tumsiņā.

Arī Bufalo pilsēta tumsā un pirms Ziemassvētkiem izskatās labi (fotogalerijā būs vēl dažas bildes) un arī te atkārtojumam ielieku tumsas bildi ēkām, kuras jau bijušas arī gaišajās fotogalerijās – šis Elektrības tornis komplektā ar bankas jumta zelta kupolu mani ļoti valdzina.

Bet kas tas par Hamiltonu, par kuru samaksāju drusku vairāk kā 60$? Tas ir Amerikā superslavens mūzikls, kurā (kā norādīts aprakstā) tiek dziedāts un repots par vienu no ASV dibinātājiem (Founding Father) Aleksandru Hamiltonu. Izrādē spēlē aktieri, kuri nav baltie (to viņi paši uzsver, ne es) un to, kā bija toreiz rāda ar šodienas acīm (arī no programmiņas). Nu ko, ja ir iespēja superslavenā ēkā noskatīties superslavenu izrādi, tad garām laist nevarēja. Izrādi spēlē pa visu Ameriku ceļojoša profesionāla trupa. Kas par balsīm, dejām un visu pārējo! Izrāde bija lieliska, taču, protams, to fotografēt vai filmēt bija aizliegts. Mazu ieskatu varat gūt no šī YouTube video. Ja kādam piemetas lielāka interese – gūglējiet un atradīsiet vairāk info.

Bet ne mazāku sajūsmu man izraisīja pats teātris – īstena vecās Amerikas greznība, plus vēl Ziemassvētku gaisotne – safotografēju arī interjeru. Sajūta bija tāda, it kā es būtu gadus simts laikā atpakaļ un ciemos pie Lielā Getsbija no Frensisa Skota Ficdžeralda romāna – tik reālistiski iespaidīgi.

Skatītāju zāle ir milzīga, ar nezin cik balkoniem un ložām, interesanti, ka arhitekti ir pacentušies un balkonu daļa turas gaisā – ne zālē, ne balkonos nav nevienas kolonnas un līdz ar to redzamība ir izcila. Vikipēdija saka, ka teātris uzbūvēts 1926.gadā mēmā kino rādīšanai un sākotnēji tajā bijušas 4000 (!) skatītāju vietas. Dažādos laikos ēkai ir gājis dažādi, bijuši arī panīkuma periodi, kad tā bijusi slēgta. Patreizējā skatā teātris atsācis darbu 1976.gadā un tagad tajā esot 3019 ērtas sēdvietas.

Te ir saite uz Hamiltona (jeb patiesībā jau SHEAS teātra) fotogaleriju – izbaudiet, skaistu interjeru cienītāji! Intrigai varu pasacīt, ka pēdējā bilde slēpj ieeju tualetē (atvainojos, bet tā atkal bija tik stilīga, ka nenoturējos).

Bufalo ZOO vēsturiskā ēka

Bet šodienas supergarais stāsts vēl nav galā! (drīz būs) 🙂 Jau kopš augusta beigām, posāmies uz Bufalo ZOO, bet visu laiku kaut kā nesanāca. Tad nu gandrīz vissliktākajā iespējamajā laikā, kad ārā slapjš sniegs pamazām pārgāja lietū, tomēr nolēmām – tagad vai nekad (ne šajā braucienā), uzvilkām piemērotu apģērbu un tomēr to apmeklējām. Vikipēdija saka, ka Bufalo ZOO esot 4.vecākais ASV – dibināts 1875.gadā un esot otrais populārākais tūrisma objekts Ņujorkas šatata rietumos – uzreiz aiz Niagāras ūdenskritumiem.

Ziņkārīgā lauvu saime – 2 deguni pavērsti karaliskā papuča virzienā – viņš būs fotogalerijā

Protams, tik nejaukā laikā daudz dzīvnieku ārā nebija, bet lauvu saime, tīģeris un vēl daži atrādījās. Mēs arī daudz pa āru neklīdām – glīti un pārdomāti zoodārzi ir jau redzēti, arī Rīgas ZOO kļūst aizvien labāks. Platību un dzīvnieku skaitu nesalīdzināšu ar citiem, bet ir labs. Par spīti laika apstākļiem, brīžiem tomēr novilku cimdus un fotogalerijā būs mazliet vairāk bilžu (bet ne pārspīlēti nogurdinoši daudz). Satikām balto lāci, bet viņš galīgi nebija balts (kā jau dubļainā laikā), tāpēc pat nenofotografēju – lai nebaidītu bērnus, ja nu viņi arī skatās fotogaleriju (nē, nepadomājiet nepareizi, ar veselību un garastāvokli lācim viss izskatījās ok, tikai tas nebaltums…).

Dienvidamerikas tropu meža ūdenskritums

Nejauko laikapstākļu dēļ mūsu favorīti bija visas iekštelpu ekspozīcijas. Protams, arī ZOO cilvēki pazīst vietējo klimatu, tāpēc pie iekštelpām bija uzraksts Sasildīšanās punkts/pietura (Warming Station). 🙂 Tie mūsējie, kuri žņaudza pitonu (mācījās Phyton programmu), protams, fotografējās pie pitoniem (tie bija vairāki), es ar tiem dikti neaizrāvos, vairāk man patika krāsainās vardītes. Atzīšos, ka īpašas mīlestības pret rāpuļiem un abiniekiem man nav, taču bildēt siltās telpās ir patīkamāk nekā slapjdraņķī, tālab fotogalerijā tāda mazliet vienpusīga bilžu izvēle.

Protams, tiek akcentēti arī vides aizsardzības un piesārņojuma aspekti, un arī es pielieku korķīšu mākslu ilustrācijai. Bet nu gan traki garais un ļoti bilžainais stāsts par Bufalo skaistumiem ir galā. Lūk, saite uz Bufalo ZOO fotogaleriju.

Rīt/pirmdien lidoju mājup. Cerēsim, ka tur viss būs raiti un tad par mājupceļu speciāls raksts jāraksta nebūs. 🙂 Tad var iznākt, ka šis ir aptuveni pēdējais ieraksts, ja vien pēc kāda laiciņa man nesagribēsies kādas gala pārdomas par Bufalo Universitātē pavadīto semestri uzrakstīt.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s