Ļoti, ļoti senos laikos – šķiet, ka 4.klasē skolā bija jāizvēlas otrā svešvaloda ko mācīties (pirmā, protams, bija krievu un bez jebkādas izvēles). Būdama ļoti praktiska jau tad, nolēmu, ka jāmācās vācu valoda, jo padomju laikos varēja brīvi iegādāties virkni Vācijas Demokrātiskajā Republikā izdotu ļoti krāsainu (rietumniecisku!) žurnālu un līdz ar to vingrināties praktiskā lasīšanā. Angliski toreiz Latvijā, šķiet, varēja nopirkt vien kaut kādas valsts komunistiskās partijas avīzi. Cīņa ar artikuliem nebija viegla, taču, arī ar jau minēto žurnālu palīdzību, valodu apguvu labi un allaž labprāt skatos pēc vācu valodas izmantošanas iespējas.

Tas gan neizdodas tik bieži kā gribētos, jo gan biznesā, gan zinātnē un studiju procesā daudz biežāk tiek lietota angļu valoda. Man ir iznācis tā, ka par “darba lietām” brīvi lasu un runāju angliski, bet toties “skolas topikus” (par ģimeni, dzīvnieciņiem…) zinu vāciski – no skolas laikiem.

Protams, kad vien ir iespēja, labprāt dodos uz Vāciju, jo tad varu kaut nedaudz šo valodu atsvaidzināt. Kā pasniedzēja Vācijā esmu bijusi vairākkārt – Zārbrikenē un Manheimā, katru reizi izmantojot iespēju arī vēl kādu Vācijas stūrīti apskatīt. Pāris fotogalerijas (ar komentāriem) ir pieejamas caur šo saiti (Manheima, Heidelberga un, paritinot vēl mazliet uz leju, arī Volfsburgas autopilsētiņa).

Par to, kā man šovasar klāsies Arnštatē, pamazām rakstīšu – jaunākie stāsti allaž redzami galvenajā lapā kā pirmie, iepriekšējos var redzēt sadaļā “Pēdējie ieraksti” tepat labajā malā vai zemāk “Arīvā” vai vēl mazliet zemāk – pie “Kategorijām” Vāciju izvēloties.