Zvēriņi un nonīši

Arī šodien pamodāmies agri, es apdarīju savus vissteidzamākos e-darbus (ieskaitot iepriekšējā emuāra rakstīšanu) un tad jau brokastu laiks bija klāt – ap 7 pabrokastojām un ķēros pie e-darbu otrās sērijas, līdz kādiem 9iem tiku galā arī ar tiem un varējām doties ceļā.

20130410-222539.jpgKurp? Uz zooloģisko dārzu. Izklausās jau smieklīgi, bet vispār bija vairāki iemesli: 1) līdz pēcpusdienai bijām brīvi un kaut kur izkustēties jau vajag; 2) Andrim vispār patīk zvēriņi (man arī, bet ne tik ļoti lai tā no brīva prāta gribētu gan doties viņus skatīties, gan vēl naudu maksāt; 3) vispār gan jutos drusku tā kā parādā gan Honolulu, gan tās zvēriņiem – pagājušajā reizē dzīvojām tieši blakus ZOO, bet es uz to tā arī netiku (jau rakstīju – apslimām abi ar Voldemāru un Andris toreiz aizgāja viens pats), tātad – tāds kā neizdarīts darbiņš; 4) skatoties internetā ieejas maksu, pamanīju info, ka tur ir ne tikai zvēriņi, bet arī sava veida botāniskais dārzs, kurā aug un ir info par galvenajiem vietējiem augiem un pie apraksta bija arī noni pieminēts.

20130410-222451.jpgBet mums ar Andri vajag “noni bildes”. Havaju salās viņš vispār aug, bet ne gluži tā, ka katrā ceļmalā; 5) arī tagad nedzīvojam īpaši tālu no ZOO. Saliekot šo visu kopā, nospriedām, ka dosimies turp.

Sacīts – darīts. 12 dolāri (katram) par ieejas biļeti samaksāti un iekšā esam. Būtībā pirmais fotografēšanas vērtais objekts arī bija noni koks. Tad nu mēs tur ņēmāmies – locījāmies un staipījāmies, labāku skatu meklēdami (un arī vēlāk – ne reizi vien). Kas sanāca? Pielieku pāris bildītes ar Andri un noni.

20130410-222458.jpgInteresanti, ka vairums noni koku bija “normāli” – ar zaļām lapām, bet viens īpaši krāšņs – ar zaļbalti strīpainām. Un tieši no tā mēs dabūjām vienu auglīti (bijām gan spiesti izlikt viņu uz balkona par sliktu uzvedību – smakošanu), droši vien rīt no rīta pagaršosim – šovakar vairs nav spēka.

Tā nu staigājām pa ZOO – ar acīm galvenokārt labi skatāmus noni kokus un augļus meklēdami, bet apskatīdami arī zvēriņus. Bija jau jauki, bet nekā briesmīgi eksotiska.

Pielieku dažas jocīgās bildes ar maziem komentāriem. “Kroku bilde” ir smieklīga ar to, ka tas kroks visu laiku, cik mēs viņu redzējām, tā arī nogulēja – ar vaļā muti (bilde stāsta apakšā). Un viņam aiz muguras redzams ļoti skaists noni koks, kurā bija daudz skaistu augļu. Neviens cits parkā ne tuvu ne tik skaists un augļiem bagāts nebija. Acīm redzot būt kroku apsardzībā viņiem nāk par labu.

20130410-222522.jpg“Kazu bilde” – to, ka kazas var visu ko izstrādāt mēs zinām, pārsvarā – par rāpšanos visur kur un badīšanos. Bet, ka kazas var gulēt bļodā saritinājušās kā kaķēni gan nebiju redzējusi, tāpēc nobildēju.

Vēl sabildēju lielos rupučus (bilde zemāk) – Galapagu salu bruņurupučus. Sanāca interesanti – tajā brīdī viena no kopējām kaut ko darīja rupuču aplokā, tālab varat bildē redzēt, kāds ir lielumu samērs cilvēkam un šiem rupučiem. Es tik lielus nebiju redzējusi. Bet ne jau lielumā vien ir skaistums – pielieku vēl vienu rupuču bildi – šiem bija tik krāšņas un interesanti veidotas bruņas, ka nevarēju nenofotografēt.

20130410-222548.jpg“Lāču Velgas” sāgai Latvijā droši vien visi sekojām līdzi, bet arī te mums trāpījās diezgan elpu aizraujošs brīdis – redzējām kā baltā pitona būri (tā baltā šņore priekšpusē ir pitons!) mierīgi tīra kopēja, kamēr pitons turpat netālu tīksmi staipās. Nepatīk man čūskas, bet šo nenobildēt nevarēju.

Un saldajā ēdienā – vēl viens koks. Tā stumbrs patiesi un dabiski ir daudzkrāsains. Jums man jātic uz vārda, bet šādu strīpkoku bija ne viens vien, augsti (cilvēks netiek klāt) un strīpaini visi un līdz pašai augšai, Krāšņi.

20130410-222554.jpgJa ZOO ieradāmies ap 9iem, tad, kamēr visu lēnām un ar baudu apskatījām un atgriezāmies mājās, pulkstenis bija ap vieniem. Peldēties gribējās, bet īsti nebija laika, ko tērēt iešanai uz un no pludmales (minūtes 10 uz katru pusi), tālab nolēmām iemēģināt viesnīcas baseinu. Man jau hlorpeldes ne visai patīk, bet tas noteikti bija labāk, nekā nepeldēties nemaz.

Pēc tam papusdienojām un bija laiks doties reģistrēties konferencei (35 minūšu gājiens uz katru pusi), tad ar dažiem maziem līkumiņiem atnācām atpakaļ, pāris stundas atvilkām elpu un devāmies uz vakara pieņemšanu (saistībā ar Morinda konferenci).

20130410-222601.jpgTā notika Hololulu konferenču centra ēkas 4.stāvā – dārzā uz jumta. Tas pats par sevi jau bija superīgi, klāt vēl izcils ēdiens un tradicionālās kultūras koncerts. Viss kopā 2 stundas. Ļoti jauki.

Vienīgais – sanāca atkal visa diena uz kājām un pārsvarā intensīvi staigājot.

Teorētiski tas ir ļoti labi, praktiski – atkal esam ļoti noguruši, tāpēc jābeidz rakstīt, pirms aizmiegu. 🙂

20130410-222513.jpg

20130410-222529.jpg

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s