Patiešām silts sveiciens no Honolulu – ar mazliet slapjiem matiem sēžu uz balkona, skatos uz tumsā mirdzošo pilsētu un rakstu šī vakara stāstiņu.

Svētdiena mums iesākās ar celšanos kādos pusastoņos, brokastīm un veiklu somu sakārtošanu, jo jau 10.30 mums lidmašīna uz Honolulu. Viesnīcais nodrošinātais bezmaksas busiņš bija klāt ātri un tikpat ātri mūs arī lidostā nogādāja. Tur gan mūs gaidīja pārsteigums 50 dolāru izskatā (ko izdevās “pārveidot” par 25). Mūsu aviobiļetēs ir rakstīts, ka ir apmaksāta 1 nododamās bagāžas vienība katram. Tad nu mierīgi tā arī devāmies uz lidostu, bet darbiniece paziņoja, ka tā gan nebūs – tā 1 soma esot “derīga” starpkontinentālajiem lidojumiem, bet šis esot iekšzemes, tālab par katru bagāžā nododamu somu ir jāmaksā 25 dolāri. Protams, šāds pavērsiens mūs neiepriecināja un vajadzēja ātri kaut ko izdomāt. Attapos, ka: 1) mūsu abas nododamās bagāžas somas ir patukšas – ieprikšanās tikai mazliet iesākta; 2) ASV iekšzemes reisos ir atļauts dikti krietnu somu ņemt līdzi salonā (papildus parastajai 1 vienībai, kas ir atļauta); 3) vienā no čemodāniem man salocīta ir tieši tādam nolūkam līdzi paņemta soma – ko atpakaļceļā izmantot kā atļauto papildus salona bagāžu. Jautāju darbiniecei, vai varam pārkrāmēt bagāžu, lai sanāk 1 soma. Viņa sākumā samulsa – ko es ar to domājot, bet, kad es paskaidroju un pārliecināju viņu, ka svarā iekļausimies, viņa teica, lai mēģinām. Un mums izdevās – neliela publiska koferu izārdīšana un pārkraušana un 25 dolāri ietaupīti. Pa nedēļu esot te uz vietas gan mēģināšu sazināties ar tūrisma firmu, kurā pirku biļetes un noskaidrot, vai tas tiešām tā ir un arī atceļā būs tādi paši brīnumi. Bet nu labi, viss pārējais toties šodien bija ļoti patīkams un jauks.

Sākot jau ar 6 stundu lidojumu. Jā, patiešām! Lidmašīna nekavējās nemaz, nekratījās arī, bezmaksas dzērieni (es, protams, domāju sulu un ūdeni) bija, maizītes bijām uztaisījuši paši – tā ka viss labi. Pabrīnījāmies par to, cik neierasti daudz vietas bija kājām – nebijām iespiesti kā parasti. Ja tas ir pateicoties amerikāņu lielajiem izmēriem, tad vismaz viens un būtisks labums no tā ir. Visa tā rezultātā Honolulu ielidojām pienācīgi labā garasāvoklī un Andris jau no rīta uzvilka šortus. Vispār jau Losandželosas lidostā gaidot iekāpšanu skats uz lidotgribētājiem bija komisks: daži burtiski jau pludmales tērpros, citi – pabiezā apģērbā…

Par mūsu viesnīcu esmu patīkami pārsteigta – tā kā tā uz Honolulu fona bija salīdzinoši lēta, tad biju gaidījusi nolaistāku.

Viss jauns, tīrs un glīts – pielieku bildītes ar istabas skatu, kā arī skatu pa logu/balkonu – uz vienu un uz otru pusi.

Superīgi, vienīgi nedaudz skaļi, jo atrodamies lielas transporta ielas malā.

Līdz pludmalei varbūt 5 minūtes jāiet un, protams, tur jau bijām un peldējāmies – kā gan citādi!!! Ūdens superīgi koši zils, silts un bija skaisti palieli, bet slinki viļņi – nodzīvojām pa ūdeni labu brīdi.

Bijām iebāzuši degunu pāris tūristu veikaliņos – lai redzētu, kas mainījies no iepriekšējās reizes, devāmies arī nelielā pārtikas iegādes gājienā, jo, tā kā te būsim vesellu nedēļu un jāēd ir vairākas reizes dienā, tad jāplāno ko un kā. Mazas wiki-wiki brokastis esot iekļautas cenā, kas tas ir uzzināsim rīt.

Numurā mums ir kafijas automāts un ledusskapis, stāvu zemāk pieejams bezmaksas ledus automāts, šodien vēl bez tā iztikām.

Vēl viens patīkams sīkums – dodoties uz pludmali ir pieejami bezmaksas pludmales dvieļi. Nu jā – citādi viesi uz pludmali dotos ar smukajiem koši baltajiem vannas istabas dvieļiem.

Pielieku arī 2 bildes no Honolulu lidostas. Pirmajā reizē biju ļoti pārsteigta, tagad jau gaidīju – kad būs. Kas? Iekšējais dārzs.

Pats ielidošanas terminālis, protams, ir kondicionēts, tāda ir arī ieejas/bagāžas saņemšanas vieta, bet tās savienojošie gaiteņi ir vaļēji!

Kāds tur gaiss, cik maigi un dabiski silts, kā smaržo… – to, nevaru uzrakstīt, bet 2 bildīties pielieku. Tā jāizskatās lidostai, kad pasažieri pēc gara lidojuma  dodas saņemt bagāžu – vai ne?