Valis!

Paskatoties šodien ziņas internetā, uzzināju, ka jums, Latvijā, it kā esot bijusi zemestrīce. Bet varbūt arī nē… Ja liecinieki pieteikšoties, tad varbūt arī atzīšot par notikušu… Izklausās jau jocīgi, bet lai nu būtu. Man arī ir ar ko palielīties – ar vali! Vispār jau man ar vaļiem attiecības ir tādas drīzāk mistiskas – zinu, ka tāds zvērs ir, interesants esot un visādīgi zinātniekiem nesaprotami uzvedoties, bet nekā personīga. Kopš šodienas tā vairs nav. Nē, mums nebija viesuļvētra un valis neiekrita viesnīcas balkonā. Mēs paši pie viņa aizbraucām. Nejauši. Bet mēģināšu uzrakstīt par šodienu (pirmdienu) visu pēc kārtas.

Tagad mēs zinām, kas ir wiki-wiki brokastis. Izstāvot nelielu rindu, ir jāpasaka vai vēlies 2-3-4 tostermaizes šķēles un atbilstīgi šim lēmumam uz papātes tiek uzlikts ne vien attiecīgais tostermaižu skaits, bet arī atbilstīgs daudzums sviesta gabaliņu un mazo ievārījuma trauciņu (nē, ne jau tā, ka uz katras maizes šie abi, bet gan tā, lai uz katras sanāktu kaut kas), to vēl papildina neliela ananāsu procija, mazs silts kruasāniņš un glāze svaigi spiestas ananāsu sulas. Kafiju gan var liet paši un cik gribas. Tādas brokastis. Pēc LA šķiet pat ļoti labas.

Pēc brokastīm mazliet piesprukām pie datoriem (tad arī par zemestrīci izlasīju). Viesnīcā ir “hospitality room” (viesmīlības telpa?), kurā no 7iem līdz 22 ir brīvi pieejami 6 datori ar internetu, par mazu naudiņu var arī kopēt, drukāt un faksus sūtīt. Man jau ir gan iPadiņš līdzi, bet ir lietas, ko tomēr ir ērtāk darīt lielajā datorā. Protams, ar nosacījumu, ka garumzīmes šejienes dators, protams, nepazīst.

Tā kā mūsu rīcībā bija principā brīva diena, domājām, ko darīt. Viena lieta bija skaidra – jāaizčāpo līdz lielajam Walmartam (ASV lielākais lētais veikals, kurā ir gan pārtika, gan viss kas cits). It kā varētu salīdzināt ar Rimi hipermārketiem, bet šis ir lētāks un, protams, daudzkārt lielāks. Paskatījāmies kartē – apmēram 40 minūšu gājiens uz vienu pusi. Sapratām, ka jāsāk iet no rīta, kamēr vēl nav dikti karsts. Tā arī izdarījām un daļa ceļa pagāja spirdzinošā rīta siltumā, pēc tam jau arī karstums bija klāt (piedodiet, apsnigušie). Veikalā mūs gaidīja 3 stundas sūra darba (iepirkšanās), jo priekš ikdienas lietām praktiskajam latvietim labākas vietas nav: cenas saprātīgas vai mazas, kvalitāte vidēji labāka nekā Latvijā (es nesalīdzinu ar lēto veikalu kvalitāti!). Piemēram – Andris Wrangler džinsu bikses nopirka par kādiem 10 latiem. Bet, protams, visu to atrast, uzlaikot, salīdzināt, atkal nākošo atrast… ir sūri. No viesnīcas izgājām 9os, atgriezāmies pirms diviem – noguruši, bet ar labi padarīta darba sajūtu, jo apjoma ziņā nu lielākā daļa pirkumu (kopā ar LA sastrādāto) nu ir. Palikuši dažādi “akcentiņi”.

Kad nu kādu stundiņu bijām atkopušies, bija laiks doties uz tikšanās vietu. No rīta pakonsultējāmies ar “ekskursiju konsultanti” un iegādājāmies saulrieta vakariņas uz kuģa. Cena nopietna – 213 dolāri par mums abiem, bet nu jau varu teikt – nav žēl, jo bija lieliskki. Viss sākas ar to, ka ir norādīts, kur un cikos jābūt, lai mūs varētu savākt autobuss, kurš aizvedīs uz ostu.

20130408-211201.jpgOstā kāpjam uz kuģa (ja ļoti precīzi – mūsējais bija stilīgs katamarāns) un dodamies ceļā. Mūsu kuģim bija 2 klāji/stāvi un uz katra bija citas cenu kategorijas vakariņas (mēs, protams, izvēlējāmies lētākās), ko papildina koncerts. Bija iespēja kuģot arī citas kompānijas piedāvājumā – viņiem 4 klāju kuģis ar attiecīgi 4 cenu kategorijām. Bet “mūsējais” no rīta kaut kā mistiski piesaistīja.

Tie, kuri ir ar prāmi no Rīgas devušies uz Stokholmu, zina, ka brauciens pa Daugavu, godīgi sakot, diez ko skaists nav un arī jūras krasts mums ir kā jūras krasts. Honolulu tā nav. Iekuģojot drusku dziļāk okeānā (nu jā, viņiem ir okeāns, nevis jūra vai pat tikai līcis), paveras ļoti skaists skats: gan uz pilsētu, gan to no abām pusēm ieskaujošajiem kalniem. Tie ir arī fonā – aizmugurē.

20130408-211151.jpgMan pašai mīļākais ir “klasiskais Honolulu skats”, kur redzama pilsēta un nedaudz no Diamont Head (liels kalns, būtībā sensena vulkāna krāteris). Braucām, vakariņojām un tīksminājāmies par skatu. Bijām brīdināti, ka uz kuģa var būt vējains un vēsāks, tāpēc biju paņēmusi vējjaku līdzi. Bet nevajadzēja. Tie, kuri ir kuģojuši vai laivojuši zina, ka esot ūz ūdeņiem ir gan vējains, gan auksti (parasti), Vējains (bet ne traucējoši) bija arī mums, bet gaisa temperatūra tāda, ka es uz klāja mierīgi uzturējos bezpiedurkņu kleitā un auksti nebija. Te tiešām ir kā paradīzē.

Kā ar ēšanu? Atkal tikām pie lieliska ēdiena – uz to havajieši ir meistari (kaut bēdīgi jāpiebilst, ka viņiem liekā svara problēmas ir pat lielākas nekā “parastiem” amerikāņiem, jo pašu tradicionālais ēdiens viņiem ir pierasts un tā gatavošana ir laikietilpīga – tiklīdz ir iespēja, viņi metas uz burgeriem un picām un tās gandrīz burtiski pa taisno viņiem iet labumā). Tas skaitījās zviedru galds – katrs varēja pieiet un uzlikt ēdienu uz šķīvja. Bija dažādi svaigie dārzeņi un salātu lapas (sagrieztas), vārīti rīsi un kartupeļu biezputra, dažādas mērces un, pats garšīgākais (atvaino, Vizma un citi veģetārieši): havajiešu gaumē gatavota cūkgaļa (viņi veselu cūku liek speciālā bedrē, to nosedz un kaut kā kurina/uztur uguni diezgan ilgi. Rezultātā gaļa ir super sulīga un garša ne ar ko nav sajaucama, bija arī teriaki vista, smuks kakla karbonādes gabals (arī ideāli pagatavots) un zivs. Pēc brītiņa arī deserts: kafija (arī bez kofeīna un tas man dod cerību šonakt iemigt) ar kūku un svaigiem augļiem (kādi 5 veidi).

Tā nu glīti vakariņojām, līdz kādā brīdī dziedātājs sacīja, ka aiz borta esot valis. Liela daļa vakariņotāju metās pie loga. Mēs ar Andri nosmaidījām vien – tā nu valis, pie tam tajā pusē kuģim, kas pret krastu…

Bet izrādījās – taisnība. Vienā brīdī arī Andris tīri vai palēcās un teica: skaties, skaties, redzēji!? Ko tad? Nu, to vaļa izpūsto strūklu. Bija skaidrs, ka Andris pats no sevis to nez vai izdomāja (viņam arī agrāk nekādas darīšanas ar vaļiem nav bijušas), tad nu arī es sāku skatīties rūpīgāk. Un bija! Žēl jau gan, ka valis mums par godu uz astes virs ūdens nenostājās, bet pārdesmit minūtes laika viņš ar mums kopā pavadīja, pa brīžam drusku parādīdams kādu savu “detaļu” vai atkal un atkal izpūsdams ūdens strūklu. Ja viņš būtu gribējis, būt aizmucis, bet vai nu mēs viņam likāmies interesanti vai vienkārši paspēlēties gribējās, kas zina.

Nebija jau arī kā ar delfīniem – ka gluži klāt piepeld, bet ik pa brīdim mugura vai kāda cita “detaļa” pazibēja virs ūdens, pāris reižu redzēju, kā viņš graciozi uzsit ar asti pa ūdeni. Skaisti. Negaidīti. Iespaidīgi. Apkalpojošā personāla puisim jautāju – vai tā bieži gadās, ka valis ir tik tuvu krastam redzams, viņš mierīgi pasmaidīja un teica, ka jā.

20130408-211208.jpgViss kuģa pasākums (kā jau ieminējos, bija arī “koncerts”, ko sniedza 2 dziedātāji un 3 dejotājas ilga 2 stundas. Bet noslēgumā, piedaloties gan dejotājiem, gan kuģa apkalpojošajam un virtuves personālam, gan arī daļai skatītāju, protams, bija Gangnal style. Smaidu vēl tagad, kaut jau kāds brītiņš laika pagājis. Lai jums arī jauka diena, es došos gulēt, jo mēs no jums “atpaliekam” par 11 stundām (man dikti patika no mājām paskatīties WorldClock, kur ik pa brīdim pie Amerikas pulksteņa rādījumiem pierakstīts “vakardiena”, tagad, kad to pašu daru no šejienes, pie Latvijas laiku rādošā pulksteņa ir rakstīts “rītdiena”. Uzvedieties labi un tieciet skaidrībā par zemestrīci, es atkal otrdienas vakarā uzrakstīšu par to, kā gāja, ko darījām. Trešdien mums jau sāksies konference (tiesa gan, vēl ne ļoti intensīvi).

Advertisements

One thought on “Valis!

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s