Tag Archives: Frīzlande

KINGpilsēta Snēka

     Nīderlandes komandējuma ietvaros man bija viena brīva priekšpusdiena (konference sākās trešdien 13.30, es Leuvārdenā ierados otrdienas vakarpusē) un bija jādomā, kā to izmantot. Gribēju apskatīt kaut ko arī mazliet ārpus pamata pilsētas. Biju saņēmusi ieteikumu doties uz “ziemeļu Venēciju” – Giethoorn ciematu, taču nokļūšana turp bija mazliet ķēpīga un prasīja vairāk laika nekā gribētos. Tad nu iegriezos tūrisma info centrā un uzjautāju vai ir vēl kāda vieta netālu, ko varētu vienā rīta pusē apskatīt un saņēmu ieteikumu doties uz Snēku (Sneek) – tā arī esot jauka maza ūdeņu pilsēta – kaut kas pa vidu starp Leuvārdenu un Giethornu. Paklausiju un ar šo ieteikumu esmu ļoti apmierināta, tapa arī krietna fotogalerija. 🙂
IMG_1906-PANO     Ceļā devos ar vilcienu (19 minūtes, turp un atpakaļ biļete – gandrīz 10 eiro), izkāpjot nobildēju gan daudzos velosipēdus stacijas stāvvietā, gan vilcienu sarakstu – tas mūsdienās ir ērtākais šādas info fiksēšanas veids. Arī šeit bija “automātiskā” stacija – cilvēku nav, ir tikai vilcienu saraksts, biļešu automāti un tūristu bukletiņi pie sienas. Viesnīcā biju sagatavojusies – iPhone saglabājusi offline karti un tā noderēja jau uzreiz, jo no stacijas pilsētas centrs nav redzams – viss ir plakans, ļoti augstu ēku nav un arī virziena norāžu nebija (no pilsētas centra uz staciju gan ir)…
     IMG_1885Šovasar Nīderlandē laikam ir totālā petūniju mode – ziedu apstādījumos ir daudz, bet izteikti dominē labi koptas petūnijas – tās bija redzamas Leuvārdenas galerijā un būs šajā arī. Man ziedi ļoti patīk, tālab izbaudīju.
     Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Snēka ir kādas 3 reizes mazāka par Leuvārdenu (33 tūkstoši iedzīvotāju), arī tā pieder Frīslandes senajām (dibināta 10.gs.) un slavenajām pilsētām. Līdzīgi kā Rīga bijusi Hanzas savienībā, abas manis apmeklētās bijušas savulaik varenajā Frīslandes tirdzniecības vienpadsmitniekā.
     Snēkas galvenais lepnums ir puķotajā bildē redzamie Ūdens vārti – senāk tikai cauri tiem varēja tikt pilsētā, šodien cauri tiem dodas tikai mazas laivas, lielākās izmanto paceļamos tiltus. Jā, kanālu un tiltu, kā arī kuģotāju blīvums Snēkā ir liels un nevajag ne 5 minūtes pie kāda no tiltiem pastāvēt, lai jau redzētu, ka tas tiek pacelts (un atkal nolaists)… – tas tiešām strādā. Arī galerijā var redzēt virkni paceļamo tiltu un daļu no tiem arī darbībā – tas ir fascinējošs skats, ko nevarēju nesabildēt.
     IMG_1902Kas vēl Snēkā ir pieminēšanas vērts? Protams, skaistās senās ēkas. No biznesa viedokļa interesanti fakti ir divi.
     Pirmais – jau virsrakstā minētais KING. Te nebūs runa par anglisko tulkojumu, bet pavisam cits stāsts. Tā vien šķiet, ka frīzlandiešiem svaiga elpa ir bijusi svarīga jau ilgi pirms tic-tac un košļājamajām gumijām, tālab joprojām populāras ir atsvaidzinošās sūkājamās končas un tabletītes.
     Klasiskā garša, protams, ir piparmētru (peppermunt). Visslavenākās Nīderlandē ir tās ar KING zīmolu (saīsinājums no nīderlandiska “augstāka kvalitāte nav iespējama” – apmēram tā, nekāda sakara ar angļu valodu), kas jau no pirmsākumiem tiek ražotas tieši Snēkā.
     IMG_1912Šo informāciju biju atradusi jau viesnīcā, mājas lapā atradu arī sortimentu un izdomāju, ko gribētu ciemakukuļiem nopirkt. Vietējā tūrisma info centrā jautāju, vai ir kāds firmas veikals vai kas tāds (tūrisma centrā nebija nekas no KINGiem, kaut vispār visādu tirgojamo suvenīru daudz) un saņēmu atbildi, ka nav gan. Bet KINGus taču varot nopirkt jebkurā supermārketā un kioskā!
     IMG_2078Tā, protams, gluži nebija: krustām šķērsām pa pilsētiņu staigājot, ieskatījos potenciāli derīgās tirgotavās un KINGu tajās vai nu nebija vispār vai varbūt kāds 1 veids… 😦 Bet nu labi, bildē redzams, ka kaut ko tomēr atradu. Jā, man paveicās – jau ejot uz vilcienu dīvainā un tūristiem gandrīz neredzamā vietā pamanīju vietējo lielveikalu un tajā bija 3 veidu KINGi!
     Lielākajā kastītē ir iekšā 5 klasiskie iepakojumi ar apaļajām tabletītēm (Leuvārdenas stacijā redzēju, ka par to pašu naudu, cik maksāja kastīte, te varētu nopirkt pusotru atsevišķo iepakojumu – ekonomiste manī bija priecīga) un mazajās – modernais variants – bez cukura un tic-tac veidīgā iepakojumā.
     CAOtra lieta. Nez kādēļ es biju domājusi, ka Eiropā populārais veikalu tīkls C&A ir vācu, bet, izrādās, man taisnība bijusi tikai daļēji: precīzi izsakoties tas ir nīderlandiešu. Vācu izcelsmes Nīderlandē dzīvojošie brāļi Klemenss un Augusts Brenninkmeijeri  (Clemens & August, no turienes arī C&A) to izveidojuši 1841.gadā un pirmais veikals ticis atvērts tieši Snēkā! Otrais – Leuvārdenā un tikai pēc tam sākusies tālāka ekspansija gan Nīderlandē, gan pasaulē – tagad veikali esot arī Centrālajā un Dienvidamerikā, ne vien Eiropā.
     IMG_2062Kompānija joprojām ir privāta un ģimenes pārziņā. Es pabiju abos veikalos (šo to arī nopirku), Snēkā gan piemirsu nofotografēt, tālāb pielieku bildi no Leuvārdenas.
     Te būs saite uz fotogaleriju – izbaudiet kaut mazliet no jaukās Snēkas burvības arī jūs! Tās sākumā esošās kombinētās bildes ir no stacijā esošajām pilsētas panorāmām.
     Ko vēl atceros piebilst, noslēdzot Nīderlandes miniseriālu?
  • Protams, ielās daudz dažādu ādas krāsu cilvēku, bet tas jau Eiropā ir ierasts.
  • Baltās rases cilvēkiem diezgan izteikti dominē gaiša matu krāsa.
  • Samērā bieži varēju runāt vai jautāt vāciski – ir jau kaut kas radniecīgs šajās valodās (redzot rakstītu tekstu var apjaust saturu, izruna gan būtiski atšķiras) un laikam tāpēc to zina diezgan daudzi.
  • Kaut kad iepriekš biju redzējusi statistiku, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, esam diezgan gari, bet vidējais nīderlandietis tomēr esot garāks. Te par to pārliecinājos – par kungiem pat nerunājot, no konferences pārdesmit dalībniekiem vismaz 2 dāmas bija garākas par mani (un man ir 1,80 m), arī ielās daudz gara auguma cilvēku – labs kontrasts ar iepriekšējos gados apmeklētajām Moldovu un Rumāniju, kuru iedzīvotāji ir izteikti īsāki.
  • Es nezinu vai tas ir no masveidīgās velobraukšanas, kādiem īpašiem ēšanas ieradumiem (konferencēs ēdienos un ielu kafejnīcās gan neko īpatnēju nemanīju) vai vēl no kā cita, taču šeit bija DAUDZ lielāks slaido (tagad es domāju horizontālo virzienu) cilvēku īpatsvars nekā Latvijā un Vācijā. Jā, ir mazliet apaļīgas kundzītes un kungi, bet viņi nedominē un praktiski neredzēju jaunresnos – jauniešus un jaunus cilvēkus, kas ir ļoti resni un ļumīgi.

Par Leuvārdenu un jūru, kas iet un nāk

Friesland mapEsmu atpakaļ Arnštatē un ir laiks mierīgi padomāt ko un kā par Leuvārdenu uzrakstīt. Jo – patika ļoti, bet visu jau uzrakstīt nevar… Tā kā neesmu droša, ka jūsu – lasītāju – interese ir tik pārāka par slinkumu, ka paši karti meklēsiet, tad es šajā rakstā ielikšu pat divas. 🙂

Pirmā ir no vikipēdijas latviskās versijas un rāda gan Frīzlandes provinces novietojumu, karogu un ģerboni. Savu ģerboni vietējie mīl un lieto plaši. Es gan varonīgi noturējos un nevienu tipisku suvenīru nenopirku (bet šo to sabildēju – galerijā redzēsiet). Leuvārdena ir Frīzlandes galvaspilsēta.

Kāpēc šī stāsta nosaukumā ir minēta jūra? Tādēļ, ka Leuvārdenai (un vispār lielai daļai no Frīzlandes un Nīderlandes) ar to ir visai ciešas un dinamiskas attiecības. Ne velti arī attēlā norādīta gan sauszemes, gan ūdens (!) platība. Klasika, ko mēs visi laikam zinām, ir, ka čaklie nīderlandieši ir prāvas teritorijas jūrai atkarojuši un to joprojām turpina… Jā, bet tas nav Leuvārdenas gadījums. Te ir iznācis pavisam citādi.

Friesland LeeuOtrajā kartē redzams, kā izvietotas Frīzlandes pilsētas.

Senos, bet vēsturē fiksētos, laikos ir pastāvējusi Middelzee (var tulkot kā Vidusjūra – bet ne tā, kuru tagad tā sauc), kas iestiepusies apmēram vertikāli vidū Frīslandē un Leuvārdena ilgus gadsimtus bijusi jūras krastā – lieliska tirdzniecības osta. Bet tad, droši vien klimata pārmaiņu rezultātā (un nez vai toreiz varēja cilvēkus vainot), tā izzudusi un ap 1500.gadu Leuvārdenai jau vairs tieša jūras krasta nav bijis. Tirgotājiem tas bijis liels trieciens. Ja ir interese, šajā saitē var noskatīties jauku animētu 7 minūšu filmiņu angliski.

Cilvēki šajā apvidū esot dzīvojuši vismaz no 10.gadsimta, bet vispār rakstos (vācu – tā akcentē nīderlandieši) Leuvārdena pirmo reizi minēta 1285.gadā. Patlaban Leuvārdenā esot mazliet vairāk par 100 tūkstošiem iedzīvotāju un, kā raksta kāds interneta komentētājs – tas ļauj saukties par pilsētu, bet patiesībā tas ir omulīgs ciemats. Es šim apzīmējumam piekrītu tā vislabākajā nozīmē – pilsētas centrālā daļa ir neliela un omulīga – ar kājām izstaigājama, dzīvība tur ir allaž.

IMG_1914Braukājot ar vilcienu, acīm patika zaļās plakanās ainavas un es brīnījos par to, ka dominē lopkopība (govis, aitas, arī kazas, zirgi un poniji), bet ne augkopība. Izrādās – vecā jūra vainīga – augsnes joprojām esot sāļas un īpatnējas, ne katru kultūru te var audzēt. Tad nu Nīderlandi/Holandi zinām kā siera karaļvalsti.

Galerijā zaļumu vidū vietumis arī tradicionālās ēkas un kanāli redzami. Par to, ka zaļumu bildes ir dažādās fotogalerijas vietās, nebrīnieties, jo bildēts gan braucot uz un no Leuvārdenu, gan arī vidus braucienā, par kuru būs nākamais stāsts. Un bilžu kvalitāti ietekmēja arī attiecīgā vilciena logu tīrība 🙂 Vējdzirnavas redzēju tikai vienas, bet toties paspēju nobildēt. Šeit tās pārsvarā izmantotas ūdens sūknēšanai. Interesantas arī tradicionālās lauku mājas ar ļoti augstajiem jumtiem. Nereti sastopamas ēkas ar niedru jumtiem. Vienu tādu – Leuvārdenā – arī nobildēju.

IMG_2065Rakstot par Nīderlandi nevar nepieminēt velosipēdistus, jo šeit to daudzums ir neaptverams. Nu jā – plakana valsts. Salīdzinoši – Arnštatē, kur klimats tomēr ir jaukāks, to ir būtiski mazāk (bet vienalga vairāk kā Latvijā). Velosipēdi ir visvisādi, nobildēju tikai vienu – ar feino bērnu stiklu.

Praktiski visur veloceliņi skaidri nodalīti gan no gājēju, gan auto ceļiem, arī ceļu šķērsojuma vietās. Atzīšos, šķērsojot ielas, man lielākās problēmas bija tieši ar atcerēšanos, ka jāuzmanās no velosipēdistiem – viņu ir daudz, brauc ātri un, ja es “nogriežos”, bet viņš nē, tad taču laikam viņam ir priekšroka… – vismaz tā viņi uzvedas/brauc. Ar automašīnām problēmu nebija – kā jau visur civilizētajā pasaulē, viņi perfekti palaiž gājējus. Uz un no darba/skolas vietējie brauc gan pa vienam (arī kungi uzvalkos un dāmas lietišķos tērpos), gan lielos baros. Vienmēr esmu dusmojusies uz šoferīšiem, kuri braucot glauda savus viedtālruņus, bet tagad zinu, ka vēl neaprēķināmāks viss ir tad, ja to dara velobraucējs… Es biju uzmanīga un nekādās problēmās neiekūlos, bet redzēju visu ko.

IMG_1954Pilsētā, protams, ir virkne muzeju, bet  to darba laiki ir aizņemtiem cilvēkiem nedraudzīgi – no 10iem vai 11iem līdz 17iem. Tā kā man papildu dienas nebija, tad iztikām viens bez otra. Mazliet jau žēl ir, protams. Labprāt būtu vismaz porcelāna kolekciju Princeses pilī apskatījusi.

Tā paša iemesla dēļ arī augstajā šķībajā tornī (galerijā vairākkārt redzams) uzkāpt neizdevās. Bet šis tornis (Oldehove) ir slavens ar to, ka būvnieki šķībumu pamanījuši jau pēc kādiem 10 uzbūvētiem metriem, taisnojuši, bet vienalga tas taisns vairs nav bijis dabūjams un tad nu pie kādiem 50 metriem būvniecība pātraukta un tornis tā arī nav pabeigts. Bet iecerēts jau arī bijis tikai kā tīra lielīšanās – ka būs augstāks kā Getingenē, bez citas/stratēģiskas nozīmes. Nu ja, lielība naudu nemaksā…

Tie no jums, kuri lasa visus rakstus pēc kārtas, jau redzēja Matas Hari statujiņu, bet kas vēl interesants ar Leuvārdenu saistīts? Jau no 15.gadsimta tā bijusi Frīzlandes galvaspilsēta (bagāta un varena – jau krietni pirms tam, kamēr vēl pie jūras bija) un līdz ar to spožuma varenu ēku un dažādu notikumu veidā te netrūkst. Periodiski šeit ir bijusi rezidence arī vareniem valdniekiem – tas saistīts ar Nasavas (Nassau) dzimtu – vēsturisko filmu un grāmatu cienītājiem šis uzvārds noteikti ir pazīstams, pārējiem var būt interesanti zināt, ka arī patreizējie Nīderlandes monarhi ir no šīs dzimtas.

sudraba slidasTēlotājmākslas mīļotājiem varu atgādināt, ka gleznotāja Rembranta sieva Saskija ir no Leuvārdenas. Bet tiem, kas bērnībā lasījuši jauko amerikāņu (!) autores grāmatu “Sudraba slidas” vai teātra izrādi ar šādu nosaukumu redzējuši, varu piebilst, ka visslavenākais kanālslidojums sākas un beidzas Leuvārdenā.

Pareizāk gan būtu teikt pagātnes formā, jo ne tikai pie mums ziemas uzvedas dīvaini… Un ne tikai ziemas – vietējie visā nopietnībā saka, ka pēc 200 gadiem Leuvārdenas vairs nebūšot – jūra atnākšot atpakaļ. Un viņiem kanāli/jūras aizsargvaļņi palīdzēt nevarēšot – kā jūra pati aizgāja, tā atnākšot – ar daļēji iekšēju ūdens līmeņa celšanos… Protams, mums, konferences viesiem, to dzirdēt par skaisto pilsētu bija nepatīkami, bet vietējie to uztver kā nopietnu neizbēgamību (protams, ar klusu cerību, ka varbūt…). Es neesmu sazvērestības un katastrofu teoriju piekritēja, arī cilvēka darbības izraisītai globālajai sasilšanai īsti neticu, bet tam, ka dabā ir dažādi cikli, to noliegt nevar. Lai nu Leuvārdeniešiem paveicas!

Nu jau pietiks teksta, laiks krietnai fotogalerijai – man Leuvārdena ļoti patika un te ir saite.