Nīderlandes komandējuma ietvaros man bija viena brīva priekšpusdiena (konference sākās trešdien 13.30, es Leuvārdenā ierados otrdienas vakarpusē) un bija jādomā, kā to izmantot. Gribēju apskatīt kaut ko arī mazliet ārpus pamata pilsētas. Biju saņēmusi ieteikumu doties uz “ziemeļu Venēciju” – Giethoorn ciematu, taču nokļūšana turp bija mazliet ķēpīga un prasīja vairāk laika nekā gribētos. Tad nu iegriezos tūrisma info centrā un uzjautāju vai ir vēl kāda vieta netālu, ko varētu vienā rīta pusē apskatīt un saņēmu ieteikumu doties uz Snēku (Sneek) – tā arī esot jauka maza ūdeņu pilsēta – kaut kas pa vidu starp Leuvārdenu un Giethornu. Paklausiju un ar šo ieteikumu esmu ļoti apmierināta, tapa arī krietna fotogalerija. 🙂


Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Snēka ir kādas 3 reizes mazāka par Leuvārdenu (33 tūkstoši iedzīvotāju), arī tā pieder Frīslandes senajām (dibināta 10.gs.) un slavenajām pilsētām. Līdzīgi kā Rīga bijusi Hanzas savienībā, abas manis apmeklētās bijušas savulaik varenajā Frīslandes tirdzniecības vienpadsmitniekā.
Snēkas galvenais lepnums ir puķotajā bildē redzamie Ūdens vārti – senāk tikai cauri tiem varēja tikt pilsētā, šodien cauri tiem dodas tikai mazas laivas, lielākās izmanto paceļamos tiltus. Jā, kanālu un tiltu, kā arī kuģotāju blīvums Snēkā ir liels un nevajag ne 5 minūtes pie kāda no tiltiem pastāvēt, lai jau redzētu, ka tas tiek pacelts (un atkal nolaists)… – tas tiešām strādā. Arī galerijā var redzēt virkni paceļamo tiltu un daļu no tiem arī darbībā – tas ir fascinējošs skats, ko nevarēju nesabildēt.

Pirmais – jau virsrakstā minētais KING. Te nebūs runa par anglisko tulkojumu, bet pavisam cits stāsts. Tā vien šķiet, ka frīzlandiešiem svaiga elpa ir bijusi svarīga jau ilgi pirms tic-tac un košļājamajām gumijām, tālab joprojām populāras ir atsvaidzinošās sūkājamās končas un tabletītes.
Klasiskā garša, protams, ir piparmētru (peppermunt). Visslavenākās Nīderlandē ir tās ar KING zīmolu (saīsinājums no nīderlandiska “augstāka kvalitāte nav iespējama” – apmēram tā, nekāda sakara ar angļu valodu), kas jau no pirmsākumiem tiek ražotas tieši Snēkā.


Lielākajā kastītē ir iekšā 5 klasiskie iepakojumi ar apaļajām tabletītēm (Leuvārdenas stacijā redzēju, ka par to pašu naudu, cik maksāja kastīte, te varētu nopirkt pusotru atsevišķo iepakojumu – ekonomiste manī bija priecīga) un mazajās – modernais variants – bez cukura un tic-tac veidīgā iepakojumā.


Te būs saite uz fotogaleriju – izbaudiet kaut mazliet no jaukās Snēkas burvības arī jūs! Tās sākumā esošās kombinētās bildes ir no stacijā esošajām pilsētas panorāmām.
Ko vēl atceros piebilst, noslēdzot Nīderlandes miniseriālu?
- Protams, ielās daudz dažādu ādas krāsu cilvēku, bet tas jau Eiropā ir ierasts.
- Baltās rases cilvēkiem diezgan izteikti dominē gaiša matu krāsa.
- Samērā bieži varēju runāt vai jautāt vāciski – ir jau kaut kas radniecīgs šajās valodās (redzot rakstītu tekstu var apjaust saturu, izruna gan būtiski atšķiras) un laikam tāpēc to zina diezgan daudzi.
- Kaut kad iepriekš biju redzējusi statistiku, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, esam diezgan gari, bet vidējais nīderlandietis tomēr esot garāks. Te par to pārliecinājos – par kungiem pat nerunājot, no konferences pārdesmit dalībniekiem vismaz 2 dāmas bija garākas par mani (un man ir 1,80 m), arī ielās daudz gara auguma cilvēku – labs kontrasts ar iepriekšējos gados apmeklētajām Moldovu un Rumāniju, kuru iedzīvotāji ir izteikti īsāki.
- Es nezinu vai tas ir no masveidīgās velobraukšanas, kādiem īpašiem ēšanas ieradumiem (konferencēs ēdienos un ielu kafejnīcās gan neko īpatnēju nemanīju) vai vēl no kā cita, taču šeit bija DAUDZ lielāks slaido (tagad es domāju horizontālo virzienu) cilvēku īpatsvars nekā Latvijā un Vācijā. Jā, ir mazliet apaļīgas kundzītes un kungi, bet viņi nedominē un praktiski neredzēju jaunresnos – jauniešus un jaunus cilvēkus, kas ir ļoti resni un ļumīgi.