KINGpilsēta Snēka

     Nīderlandes komandējuma ietvaros man bija viena brīva priekšpusdiena (konference sākās trešdien 13.30, es Leuvārdenā ierados otrdienas vakarpusē) un bija jādomā, kā to izmantot. Gribēju apskatīt kaut ko arī mazliet ārpus pamata pilsētas. Biju saņēmusi ieteikumu doties uz “ziemeļu Venēciju” – Giethoorn ciematu, taču nokļūšana turp bija mazliet ķēpīga un prasīja vairāk laika nekā gribētos. Tad nu iegriezos tūrisma info centrā un uzjautāju vai ir vēl kāda vieta netālu, ko varētu vienā rīta pusē apskatīt un saņēmu ieteikumu doties uz Snēku (Sneek) – tā arī esot jauka maza ūdeņu pilsēta – kaut kas pa vidu starp Leuvārdenu un Giethornu. Paklausiju un ar šo ieteikumu esmu ļoti apmierināta, tapa arī krietna fotogalerija. 🙂
IMG_1906-PANO     Ceļā devos ar vilcienu (19 minūtes, turp un atpakaļ biļete – gandrīz 10 eiro), izkāpjot nobildēju gan daudzos velosipēdus stacijas stāvvietā, gan vilcienu sarakstu – tas mūsdienās ir ērtākais šādas info fiksēšanas veids. Arī šeit bija “automātiskā” stacija – cilvēku nav, ir tikai vilcienu saraksts, biļešu automāti un tūristu bukletiņi pie sienas. Viesnīcā biju sagatavojusies – iPhone saglabājusi offline karti un tā noderēja jau uzreiz, jo no stacijas pilsētas centrs nav redzams – viss ir plakans, ļoti augstu ēku nav un arī virziena norāžu nebija (no pilsētas centra uz staciju gan ir)…
     IMG_1885Šovasar Nīderlandē laikam ir totālā petūniju mode – ziedu apstādījumos ir daudz, bet izteikti dominē labi koptas petūnijas – tās bija redzamas Leuvārdenas galerijā un būs šajā arī. Man ziedi ļoti patīk, tālab izbaudīju.
     Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Snēka ir kādas 3 reizes mazāka par Leuvārdenu (33 tūkstoši iedzīvotāju), arī tā pieder Frīslandes senajām (dibināta 10.gs.) un slavenajām pilsētām. Līdzīgi kā Rīga bijusi Hanzas savienībā, abas manis apmeklētās bijušas savulaik varenajā Frīslandes tirdzniecības vienpadsmitniekā.
     Snēkas galvenais lepnums ir puķotajā bildē redzamie Ūdens vārti – senāk tikai cauri tiem varēja tikt pilsētā, šodien cauri tiem dodas tikai mazas laivas, lielākās izmanto paceļamos tiltus. Jā, kanālu un tiltu, kā arī kuģotāju blīvums Snēkā ir liels un nevajag ne 5 minūtes pie kāda no tiltiem pastāvēt, lai jau redzētu, ka tas tiek pacelts (un atkal nolaists)… – tas tiešām strādā. Arī galerijā var redzēt virkni paceļamo tiltu un daļu no tiem arī darbībā – tas ir fascinējošs skats, ko nevarēju nesabildēt.
     IMG_1902Kas vēl Snēkā ir pieminēšanas vērts? Protams, skaistās senās ēkas. No biznesa viedokļa interesanti fakti ir divi.
     Pirmais – jau virsrakstā minētais KING. Te nebūs runa par anglisko tulkojumu, bet pavisam cits stāsts. Tā vien šķiet, ka frīzlandiešiem svaiga elpa ir bijusi svarīga jau ilgi pirms tic-tac un košļājamajām gumijām, tālab joprojām populāras ir atsvaidzinošās sūkājamās končas un tabletītes.
     Klasiskā garša, protams, ir piparmētru (peppermunt). Visslavenākās Nīderlandē ir tās ar KING zīmolu (saīsinājums no nīderlandiska “augstāka kvalitāte nav iespējama” – apmēram tā, nekāda sakara ar angļu valodu), kas jau no pirmsākumiem tiek ražotas tieši Snēkā.
     IMG_1912Šo informāciju biju atradusi jau viesnīcā, mājas lapā atradu arī sortimentu un izdomāju, ko gribētu ciemakukuļiem nopirkt. Vietējā tūrisma info centrā jautāju, vai ir kāds firmas veikals vai kas tāds (tūrisma centrā nebija nekas no KINGiem, kaut vispār visādu tirgojamo suvenīru daudz) un saņēmu atbildi, ka nav gan. Bet KINGus taču varot nopirkt jebkurā supermārketā un kioskā!
     IMG_2078Tā, protams, gluži nebija: krustām šķērsām pa pilsētiņu staigājot, ieskatījos potenciāli derīgās tirgotavās un KINGu tajās vai nu nebija vispār vai varbūt kāds 1 veids… 😦 Bet nu labi, bildē redzams, ka kaut ko tomēr atradu. Jā, man paveicās – jau ejot uz vilcienu dīvainā un tūristiem gandrīz neredzamā vietā pamanīju vietējo lielveikalu un tajā bija 3 veidu KINGi!
     Lielākajā kastītē ir iekšā 5 klasiskie iepakojumi ar apaļajām tabletītēm (Leuvārdenas stacijā redzēju, ka par to pašu naudu, cik maksāja kastīte, te varētu nopirkt pusotru atsevišķo iepakojumu – ekonomiste manī bija priecīga) un mazajās – modernais variants – bez cukura un tic-tac veidīgā iepakojumā.
     CAOtra lieta. Nez kādēļ es biju domājusi, ka Eiropā populārais veikalu tīkls C&A ir vācu, bet, izrādās, man taisnība bijusi tikai daļēji: precīzi izsakoties tas ir nīderlandiešu. Vācu izcelsmes Nīderlandē dzīvojošie brāļi Klemenss un Augusts Brenninkmeijeri  (Clemens & August, no turienes arī C&A) to izveidojuši 1841.gadā un pirmais veikals ticis atvērts tieši Snēkā! Otrais – Leuvārdenā un tikai pēc tam sākusies tālāka ekspansija gan Nīderlandē, gan pasaulē – tagad veikali esot arī Centrālajā un Dienvidamerikā, ne vien Eiropā.
     IMG_2062Kompānija joprojām ir privāta un ģimenes pārziņā. Es pabiju abos veikalos (šo to arī nopirku), Snēkā gan piemirsu nofotografēt, tālāb pielieku bildi no Leuvārdenas.
     Te būs saite uz fotogaleriju – izbaudiet kaut mazliet no jaukās Snēkas burvības arī jūs! Tās sākumā esošās kombinētās bildes ir no stacijā esošajām pilsētas panorāmām.
     Ko vēl atceros piebilst, noslēdzot Nīderlandes miniseriālu?
  • Protams, ielās daudz dažādu ādas krāsu cilvēku, bet tas jau Eiropā ir ierasts.
  • Baltās rases cilvēkiem diezgan izteikti dominē gaiša matu krāsa.
  • Samērā bieži varēju runāt vai jautāt vāciski – ir jau kaut kas radniecīgs šajās valodās (redzot rakstītu tekstu var apjaust saturu, izruna gan būtiski atšķiras) un laikam tāpēc to zina diezgan daudzi.
  • Kaut kad iepriekš biju redzējusi statistiku, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, esam diezgan gari, bet vidējais nīderlandietis tomēr esot garāks. Te par to pārliecinājos – par kungiem pat nerunājot, no konferences pārdesmit dalībniekiem vismaz 2 dāmas bija garākas par mani (un man ir 1,80 m), arī ielās daudz gara auguma cilvēku – labs kontrasts ar iepriekšējos gados apmeklētajām Moldovu un Rumāniju, kuru iedzīvotāji ir izteikti īsāki.
  • Es nezinu vai tas ir no masveidīgās velobraukšanas, kādiem īpašiem ēšanas ieradumiem (konferencēs ēdienos un ielu kafejnīcās gan neko īpatnēju nemanīju) vai vēl no kā cita, taču šeit bija DAUDZ lielāks slaido (tagad es domāju horizontālo virzienu) cilvēku īpatsvars nekā Latvijā un Vācijā. Jā, ir mazliet apaļīgas kundzītes un kungi, bet viņi nedominē un praktiski neredzēju jaunresnos – jauniešus un jaunus cilvēkus, kas ir ļoti resni un ļumīgi.
Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s