Vēl…

IMG_0507Tā interesanti šoreiz sanāk – vakar ieliku stāstu par Alteburgu, kurp biju aizgājusi sestdien, bet šodien paturpināju to maršrutu – kā jau tajā rakstā tiku solījusies – pagāju pa takām uz priekšu. Mans Runtastic “spiegs” saka, ka tika nostaigāts mazliet vairāk par 8 km ar vidējo ātrumu 3,3 km/st (nu labi, dažas reizes tur pa vidu arī uz soliņa pasēdēju un atceļā veikaliņā iegāju), pievarētā augstumu starpība šodien – 273 metri!

Jā, manai potītei arī mazlietiņ ir ko teikt par to. Rīt droši vien būšu saudzīgāka, jo vaina šodien bija ne vien kāpumos augšup un lejup, bet arī visnotaļ atšķirīgajā taku kvalitātē, platumā un klājumā. Bet vienalga – bija skaisti! Kā jau vēlā pavasarī, daudzkas vēl zied un smaržo, viss ir priecīgi koši zaļš… Par šodienu vairāk būs ne stāsts, bet bilžu galerija. 🙂

IMG_0504Tas, par ko šodien biju pārsteigta bija, ka takas vietām tomēr bija vāji marķētas. Iepriekš biju saskatījusies bukletus, kuros lielās, cik daudz te ir staigājamu un velo taku, ka vajag tik iet… Staigājot biju arī redzējusi pa kādai shēmai vai marķējuma norādei, taču šodien iznāca, ka pamatā vadījos pēc telefonā jau pa ceļam nofotografētajām shēmām (labi, ka tās bija, nebiju domājusi tās izmantot). Daļā krustojumu norādes bija, vietām nē. Arī uz ļoti skaistu (un vienu no galvenajiem šajā takā) skatu torni trāpīju tikai nejaušības vai savas intuīcijas dēļ.

Interesanti iznāk – mūsdienās praktiski visa dzīvošana notiek pa leju – gar upēm, bet senajos laikos bijis otrādi – viņi dzīvojuši pa kori. Protams, skati jau skaisti. Bet – lai jebko augšā dabūtu krietni jānopūlas… Varbūt tā bija drošāk, nezinu. Ik pa brītiņam bija “piemiņas plāksnes” tādām senām drupām vai vēl kādām vēl senākām… Kā būvmateriāli izmantoti vietējie “klinšveidīgie” (lai man piedod, ja kāds ģeoloģijā ko saprotošs šo lasa) – kaut kas šūnakmenim līdzīgs un dolomīts vai kāds no tā “radiniekiem” – vietumis redzams, ka tas slāņojas līdzīgi kā pie Pļaviņām, tādu “īstu” klinšakmeņu te nav. Abi skatu torņi (šis un otrs galerijā redzamais) būvēti apmēram pirms 100 gadiem, tūristu vajadzībām un, ļoti iespējams, izmantojot materiālus no kādām tuvējām drupām.

IMG_0513Ik pa gabaliņam pie skaistām skatu vietām bija arī vienkārši soliņi – neba visur var un vajag torņus būvēt. Būtībā mana taka gāja gar “aruma” vienu malu, tad, kad biju krietnu gabalu nogājusi (nē, pats paaugstinājums ir netaisījās beigties) pārgāju uz otru pusi un pa otru malu, uz otru ieleju skatīdamās devos atpakaļ. Iespaidīgi! Takas vijas līdzīgi kā Siguldā – vietām pa malu, vietām uz leju, tad atkal uz augšu… Jauka un skaista pastaiga.

Pāris vietās takas malā bija arī stendi ar “koku paraugiem” – redzēsiet galerijā. Noteikti interesanti ģimenēm ar bērniem. Kā jau otrdienā pa dienu, biju praktiski vienīgā staigātāja un tas bija tieši tas, ko man šodien vajadzēja. Bet kāpēc “darba laikā” un kāpēc “man to šodien vajadzēja”? Galva bija jāizvēdina un pie viena jaunām domām jāsagatavo.

smart woman Pirmdien šefam prezentēju iepriekšējā nedēļā izdarīto – smukās shēmas par to, kā es redzu SportIdent šodien un kā uz priekšu, saistībā ar man uzdotajiem uzdevumiem. Šodien līdzīgā veidā runājos ar starptautiskās pārdošanas vadītāju un viņš atzinās, ka esot “impressed”…, jutu, ka arī šefam bija interesanti. Patīkami, protams, bet biju noņēmusies ne pa jokam.

Jau uzreiz vakar šefs, protams, izstāstīja vēl jaunas idejas (to viņam netrūkstot nekad), par ko man atkal kārtīgi jāpadomā – kā sakārtot, drusku izvērtēt un tad atkal būs jāmēģina saprotamā bildē salikt. Un vēl ar diviem kolēģiem – praktiskajiem darītājiem – jau paveiktais būs jāizrunā, viņu viedoklis jānoskaidro. Vēl bija pagara saruna ar Latvijas partneriem par to, kā viņi no savas puses redz šīs lietas… Tā nu šodien pusdienlaikā sapratu, ka pietiek ņemties pa ofisu – jāiet galvu izvēdināt.

Kas vēl? Jau pagājušajā nedēļā, par aktivitātēm runājot, šefs teica, ka pirmdienas vakaros arī kaut kas notiekot. Pēc ceturtdienas pasmagā treniņa, pirmdien pati klusēju un ar jautājuiem neuzbāzos. Bet ap pusdienlaiku saņēmu šefa atgādinošu jautājumu: nu, tad šovakar dodamies? Kāda ir pareizā atbilde? Protams, teicu – dodamies! Tikai šoreiz gan pārjautāju – kas līdzi jāņem. Un atbilde bija – nekas, mēs jau tikai tepat ap stūri.

vingrosanaTā arī bija. Pirmdienās septiņos tepat tuvajā skolā (nu, varbūt 200 metri) notiek “mājsaimnieču vingrošana” – bijām kādas divdesmit dāmas un 2 kungi. Visādi vecumi, forma un fiziskā sagatavotība, visādi arī vingrojumi, kurus katrs centīgi izpilda kā nu var. Vingrinātāja bija Nadja – viņa esot no Moldovas, bet jau labu laiku dzīvojot te. Protams, vadīja vāciski. Varbūt kādā brītiņā mēs ar viņu parunāsimies krieviski, jo domāju aiziet vēl kādu reizi – vienai pašai vingrot slinkums, ir labi, ja kāds pavingrina. 🙂 Nodarbības būs līdz Jāņiem – tad šeit beidzas skola un viss tajā notiekošais, lai atsāktos augusta beigās, bet jau bez manis.

Nu jau pietiks rakstīt, pielieku saiti uz šodienas mežaini skaisto fotogaleriju. Diena bija saulaina un, kopā ar manu meistarību fotografēšanā, tas dažām bildēm ir pabojājis kvalitāti, bet vienalga atstāju tās, kuras pašai patika. 🙂

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s