Ja vēl kāds atceras, tad par pagājušo svētdienu rakstīju, ka tika solīts lietus, kurš ilgi nenāca un man bija doma varbūt tomēr iziet ārā – nu cik var istabā sēdēt! Tā arī izdarīju – kaut laiks bija apmācies, bija sutīgi silts (kā jau pirms negaisa) un kaut cik apžuvis, kad pirms diviem nolēmu doties pa kreisi – augšā “kalnā” pa Gēras upes kreiso krastu. Iepriekš aprakstītā Alteberga ir labajā.

Pielieku Google karti, kurā gan labā/kreisā puse izskatās otrādi, nekā dabā. Kā mērķi biju uzlikusi vietējo zoodārziņu Fasanerie (visnotaļ populārs nosaukums Vācijā). Kartes augšpusē pa kreisi redzams Alteburgas restorāna novietojums – iepriekšējos stāstos aprakstītie gājieni bija līdz tam un tad vēl tā kā uz leju pa karti. Šodien aprakstāmais – pa kartē zili marķēto un pēc tam vēl uz leju līdz apakšā ap vidu atzīmētajam Walpurgiskloster un vēl drusku tālāk. Bet labāk rakstīšu visu pēc kārtas.

Pirmais pārsteigums mani gaidīja jau pēc kāda kilometra – jau drusku tā kā ārpus pilsētas, vietā, kur gājēju/veloceliņš šķērso dzelzceļu – mums pašiem savs luksofors un šlagbaums (atvainojos, bet nezinu kā tas būtu skaisti latviski saucams) un man pat vēl trāpījās nobildēt brīdī, kad tepat ir arī smukais vietējās satiksmes vilciens!

Pie tam, pa šīm sliedēm nekādi ātrgaitas vilcieni neiet un arī gājēju/veloceliņš nav no centrālajiem un dikti noslogotajiem. Bet tie jau ir vācieši – kārtībai jābūt!

Tālāk ejot, sānieliņas kļuva aizvien mazākas un aizvien biežāk un stāvāk sāka “kalnā pakāpties”. Lai neslīdētu, gan šeit, gan citur daļa no tām ir nobārstīta ar sīkām šķembiņām, arī pilsētā ir vietas, kur taciņas klātas nevis ar pie mums tradicionālo granti, bet ar šīm. Tās patreiz ir manas “ienaidnieces Nr.1”, jo, ar sandalēm staigājot, ļoti bieži ietrāpās zem pēdas un tad jāmēģina ātri izkaņģerēt ārā – dikti jau nu “kodīgas”.

Bet vispār – mans nolūks nebija par šķembiņām sūdzēties, bet nākamo bildi pakomentēt. Šāds rūtiņplākšņu klājums te ir sastopams nelieliem un acīmredzot retāk lietotiem celiņiem – lai neizbraukā līdz dziļām risēm, lai neslīd kā tas būtu pa dubļiem. Arī šis celiņš ved kalnup, tikai, kā jau bildē, tas nav īsti redzams. Izskatās akurāti un zālīte smuki aug gan malās, gan pa vidu. Rūtiņās un tām gar malu atkal manas “ienaidnieces” sabērtas, bet šeit tās nebija tik brīvas un biezā kārtā, lai tiktu iekšā sandalēs. 🙂

Kā jau Google kartē bija norādīts, pēc 20 minūtēm biju sasniegusi zoodārziņu. Iekšā negāju, jo mani nesajūsmina šie kabatlakatiņa lieluma zoodārzi ar trīsarpus dzīvniekiem. Tā ir jauka vieta ģimenēm ar bērniem (un tādu te netrūka, kaut laiks bija sutīgs un apmācies), jo ir arī spēļu laukumi, taciņas kur izskrieties, atpūtas vietas un ne tik reti, cik neliela auguma zvēriņi savākti – lai bērniem nav bail. Internetā izlasīju, ka lielākais, šķiet ir muflons – tāda brangāka stirna.

Zoo izvietots mazlietiņ pakāpjoties virs pilsētas līmeņa, bet vispār jau vēl “kalna” piekājē. Un tātad – iekšā iet negribēju (labāk jaukā laikā par tiem 3 eiro pilsētā feinu saldējumu apēdīšu), atpakaļ griezties arī par agru: lietus vēl nelīst un kas gan 2 x 1,7 km par pastaigu…

Pie ieejas bija augšupejošo taku shēma. Nobildēju to, lai ir kur pieturēties, un devos augšā.

Kāpiens bija pamatīgs, nekādu kāpņu, tikai pastāva taka. Bet skati gan skaisti. Mākoņainības dēļ bildes nav tik iespaidīgas, kā būtu citā laikā, bet vienalga mazu galeriju sabildēju.  Vēja, kā jau mežā, nebija nemaz, spiedīgums pieņēmās spēkā un šķita, ka teju, teju negaiss būs klāt – satumsa vēl vairāk un kaut kur tālumā jau pērkons ducināja…

No tā, ka varētu salīt, nebaidījos, bet stāvā taka bija klāta ar biezu kritušo lapu kārtu. No domas vien par to, kā tās slapjas slīdēs, ja man lietus laikā vajadzēs tikt lejā, sabijos un mazliet saīsināju maršrutu. Jo arī šeit augša ir neapdzīvota un neredzēju arī nevienu ar auto braucamu ceļu, kaut nogāju pāris km. Kā jau droši vien saskatījāt, otrās puses “kalns” ir tas, kur atrodas Alteberga. Tornis ir ārpus šīs bildes pa labi, bet tagad nu esmu abas paralēlo “kalnu” puses apmēram vienlīdz tālu izstaigājusi.

Manis izstaigātā augšas gabala apmēram vidū bija Valpurģklostera drupas. Kas tas par traku nosaukumu? Velk gandrīz uz Drakulu (pagājušo vasaru Rumānijā atceroties)? Bet, izrādās, ka nē. Lai nu ar ko mums kuram vārds “valpurģi” saistītos, internetā atradu, ka nosaukums klosterim dots par godu svētajam Valpurģim. Tā lūk. Ko tieši tik īpašu viņš sadarījis, nemeklēju. Pietiek, ka tagad zinu, ka klosteris te uzcelts (un ciems bijis) ap 1200.gadu. Tiesa gan – neilgu laiku. Laikam arī šejieniešiem slapjo lapu celiņi diez ko nav patikuši un viņi pēc kādiem 200 gadiem klosteri lejā uz Arnštati pārcēluši. Tiesa gan, līdz 1533.gadam tur kaut kas drusku vēl noticis, pēc tam gan klosteris slēgts un būvakmeņi pamazām izlietoti citām būvēm.

Bet dikti jau nu smuki tie pamati bildē, vai ne? Jā, arī man tas likās aizdomīgi, tāpēc parakājos internetā un atradu, ka, atbilstīgi vēsturiskajai informācijai, pamati atjaunoti trijos piegājienos: 1976., 1988. un 1993.gadā, pēc iespējas izmantojot turpat apkārtnē atrodamos materiālus (no kuriem daļa vienkārši atgriezās atpakaļ sākotnējā vietā). Tad jau var arī šādi izskatīties.

Nu labi, tagad pateikšu, ka no kalna lejā tiku pa sausām lapām, bet mugura vienalga bija slapja: gan no sutoņas, gan no stāvā un drusku nervozā lejupkāpiena (pēc traumas esmu palikusi bailīgāka pa nelīdzenumiem staigājot). Bet burtiski dažas minūtes pēc atgriešanās pilsētā sākās trakais ilgstošais svētdienas lietus.

Pa abām pusēm staigājot, esmu redzējusi daudz interesantu un skaistu māju – būvēšanās slīpumā (kamēr tas vēl nav stāvums) allaž bijusi elitāra lieta šo apkārtni varētu nosaukt par sava veida “nelīdzenu Mežaparku” – ej, skaties un smaidi, cik sakopti, interesanti un skaisti. Nobildēju tikai dažas ēkas. Šeit ielieku vienu – ar uzrakstu. Neteikšu, ka māju ar uzrakstiem te būtu daudz, bet ir. Jaukākais ko redzēju, bija pie vienas mājas esošais zālājs/apstādījumi – to veidoja tikai un vienīgi meža zemenītes, kuras pie tam pašlaik ir pilnos ziedos. Skaisti tagad, vēl jaukāk būs, kad būs gatavas – ak, laimīgie tās mājas iemītnieki!

Pielieku saiti uz mazo pirmsnegaisa galeriju.