Pa drusciņai visādas kultūras

Kad nav tad nav, un – kad ir, tad ir! Nu tieši tā, kā man ar kultūras pasākumiem. Atskaitīšos par intensīvo nedēļu – kultūras ziņā intensīvo, studijās viss pa vecam – lekcijas, darbi, grupu darbi lasīšana… – nekā dikti interesanti aprakstāma.

Mana intensīvā kultūras nedēļa bija no 17. līdz 22.novembrim, bet iesākās jau agrāk – novembra sākumā, kad e-pastā saņēmām ziņu no UB Inženieru fakultātes (zem tās mēs skaitāmies) absolventu kluba – ka viņi aicina uz pasākumu – kopīgu kino skatīšanos un dažiem vārdiem, ko absolventi grib pateikt studentiem.

Nu ko, protams, iespēja jāizmanto. Sākumā sabiedēja atruna, ka transports netiek nodrošināts – izklausās slikti. Bet tad paskatījos kartē – izrādījās, ka kino atrodas 7 minūšu gājienā no mūsu mājām! Protams, jāiet. Kino biļetes par speciālu cenu – 7 dolāri, plus ziedojums Absolventu klubam jauno programmētāju apmācībai. Rezultātā es tagad esmu UB labvēle – ziedoju nelielu summu (lielāku par biļetes cenu). 🙂

Kas par filmu – pavisam nesen iznākusī Eternals – redzu, ka to rāda arī Latvijā. Sižetu nepārstāstīšu, bet ielieku oficiālo kacekli tepat lejāk. Man patika – biju izpildījusi mājasdarbu: izlasījusi par ko ir filma, iepazinusies ar mazajiem video par galvenajiem varoņiem, ko filmas autori piedāvā. Tad nu varu teikt – skaista pasaku filma un pat ar dziļāku domu nekā biju gaidījusi, ko izbaudīju uz lielā ekrāna. Iesaku visiem, kuriem nav iebildumu pret fantastikas filmām, jo ir filmēts ar plašu vērienu, skaisti un ir labi aktieri…

Jā, man patīk labas filmas uz lielā ekrāna, noteikti neesmu no tiem, kuri tās var skatīties telefonā, planšetē vai klēpjdatorā. Un galu galā, uz kino nebiju bijusi kopš Covid sākuma – diezgan sen.

Kā kinoteātris? Nekā īpaša tagad, kad labie kinīši arī Latvijā jau ir kādu laiku. Konkrētais nav izvietots tirdzniecības centrā, bet ir arī tajos. Vairākas zāles, dažāda lieluma, mūsu seanss bija apmēram 60-vietīgā – viss ļoti ērti, nolaižamie krēsli, kas būtībā ir tādi kā regulējami 2-vietīgi dīvāniņi, ja paceļ vidējo roku balstu, bet ja blakus sēž svešinieki, tad balsts norobežo. Ērtā lieta – regulējamais/paceļamais kāju balsts. Garā filmā tiešām labi.

Protams, ir popkorns un visādas uzkodas, plus n-to veidu kolas. Paskatījos kolēģim pār plecu – zero kolai vien bija ap 10 garšu versijas. Man joprojām kino kaut kā neiet kopā ar ēšanu un dzeršanu, tāpēc atturējos. Ā, viena lieta gan – ASV ēdieniem un dzērieniem ir jānorāda kaloriju daudzums, tad nu ievēroju – lielajā parastajā kolā ir 1000 (!!!) kaloriju – ja to paņem, tad varētu kādu pusotru vai divas dienas neēst vispār. 🙂

Un kāds tad bija pats inženieru pasākums? Jāsaka – mīlīgi īss – bija atnākuši 3 dažādu gadu absolventi, drusciņ pajokojās, drusciņ pastāstīja kādus ieteikumus no savas pieredzes – kopā kādas 20 minūtes un tad filma. Pēc filmas, ārā ejot es pamanīju dažus no runātājiem un piegāju tāpat vien papļāpāt (ārā bija lietains un steigas nekādas) – tas bija feini. Viens izrādījās bija kādu laiku strādājis Maskavā (pasen), Rīgā nebija bijis, bet bija dzirdējis, ka uz Rīgu/Latviju visi brauc atpūsties. No mūsējiem mēs bijām kādi 5, tad nu pulciņā ar vecajiem inženeriem drusku papļāpājām un šķīrāmies.

Kā jau redzat, dažas kinoteātra bildes ir un nez kādēļ biju nobildējusi arī šo plakātu (ne Eternals, ne kādu citu).

Domāju, ka esmu redzējusi visas Bonda filmas ar Danielu Kreigu – ja neiet dziļu jēgu meklēt (jā, Eternals tās bija krietni vairāk), bet vienkārši Bonda filmu stilu, tad ir labi. No mūsējiem dzirdēju, ka dažos kinoteātros šeit to vairs nerāda, sapratu, ka nezinu kā būs, kad atgriezīšos Latvijā un tad nu meklēju seansu sarakstu mūsu mājas kinoteātrī. Par laimi, to vēl rāda, bet aizvien mazākā seansu skaitā. Atradu arī, ka uz dienas seansiem biļetes ir par 30% lētākas un sapratu, ka ir jāiet. Ja darbdienās tajā laikā man ir lekcijas, tad paliek tikai svētdiena. Domāts – darīts, un tā svētdien 21.novembrī viena pati gāju uz Bondu par 8,5 dolāriem. Bija bondīgi labi – filmas autoriem izdomas netrūkst. Protams, bija arī amerikāņu klasika – labais viens pats baltā kreklā (labi redzams) ar mazu pistolīti neievainots atšaudās no ar automātiem bruņota slikto bara…, bet tas jau ierasti. Vienalga iesaku, jo vairāk tādēļ, ka runā, ka Kreigam šis esot pēdējais Bonds. Un – lai nebūtu divi filmu kacekļi vienā rakstā, pielieku mazu video ar filmas motīva dziesmu – tiešām skaista un kaut ko no filmas jau arī parāda.

Protams, kāds jau drīkst arī saviebties, ka filmas jau nemaz nav īsta kultūra un no sevišķi šādas… Nestrīdēšos. Tikai uzrakstu, ka pa vidu filmām bija arī īstā kultūra – jau atkal ar mūsu labvēles vijolnieces Ingas palīdzību bija brīvbiļetes uz koncertu Bufalo Filharmonijā. Kas programmā? Dvorak Suite in A major, Barber Violin Concerto, Gershwin American in Paris, Frank 3 Latin American Dances.

Arī šeit biju izdarījusi mājasdarbu – paskatījusies informāciju un mazliet arī video gan par pašu mūziku un tās autoriem, gan par izpildītājiem, tālab apmēram zināju, kas gaidāms. Šoreiz bija gan slavens viesdiriģents, gan tikpat slavens viesvijolnieks, kurš esot spēlējis vienu no autentiskajām Stradivāri vijolēm (nepārbaudīju, tā bija rakstīts programmiņā). Geršvina slavenā darba fragmentus biju dzirdējusi, bet viss kopā protams ir super – tāds gaumīgs muzikālais huligāns, ne jau velti tik slavens. Līdzīgs – drīzāk vieglā mūzika nevis klasiskā – man šķita arī Dvoržāka darbs. Tā īsti man sirdī iekrita Bārbers (jeb lieliskais viesvijolnieka sniegums?). Pēc koncerta uz mirkli satikāmies ar Ingu un viņa atzinās, ka pašai arī no šiem Bārbers esot vistuvākais. Pārējiem kolēģiem (bijām četratā – pilns Uber auto) citi bija vairāk patikuši. Bet tieši ar to jau jauktie koncerti ir labi.

Un kas vēl? Tā nosacīti kultūrai pieskaitīšu arī pirmdienas vakaru: pēc jaukās Daniela un Sandras vadītās ekskursijas par Bufalo (par to jau iepriekš rakstīju), Daniels uzaicināja uz vakarēšanu viņa mājas dārzā. Protams, atteikties nevar un tad nu 5 cilvēku sastāvā pirmdienas 22.novembra vakarā devāmies pie Daniela. Laiks gan bija nejauki auksts, bet siltās uzkodas, karstvīns un kafija mūs kaut cik siltus uzturēja. Bija arī Sandra, tad nu pļāpājām gan angliski, gan latviski par visādām inteliģentām lietām – sākot ar arhitektūru (jo Daniels un Sandra ir arhitekti, plus Daniels ir uzrakstījis grāmatu par padomju laika arhitektūru Baltijas valstīs – to pašķirstījām) un beidzot ar to, kas mums patīk Bufalo un ASV vispār, kā arī – kādu iespaidu uz Danielu atstājusi Baltija, jo viņš diezgan daudz laika ir pavadījis projektos Tallinā, plus bijis arī virknē Latvijas un Lietuvas pilsētu. Vienojāmies, ka mēģināsim vēl vienu tikšanos saplānot – pie Daniela UB Arhitektūras fakultātē un pie viena mazu ekskursiju pa UB Dienvidu kampusu. Redzēs kā būs ar laiku – gan kalendāro, gan klimatisko, jo auksti-vējaini-lietainās dienas šeit ir ļoti nepatīkamas (bet par laimi tās nedominē). Tiesa gan, siltais laiks ir projām un gaisa temperatūra patlaban te ir līdzīga kā Latvijā – naktīs mazliet zem nulles, pa dienu – mazliet virs, bet līdz +10 netiekam. 😦

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s