Universitātes teritorijā diezgan centrālā vietā – pie Student Union – ēkas kurā ir daudz ēstuvju, pasākumu vietu un vienkārši atpūtas un mācīšanās vietu studentiem, kopš 2020.gada vasaras ir krāsojamais bullis. Tā ir vieta, kur ikviens jebkurā laikā var izpausties kā vien grib, bulli pārkrāsojot, aprakstot… Ik pa brīdim garām ejot tas ir visādā izskatā redzēts un, piemēram, 17.novembrī izskatījās šādi:

Iepriekšējās rudens grupas studenti mūs painformēja, ka uz 18.novembri viņi bulli bija nokrāsojuši Latvijas karoga krāsās un arī mums bija skaidrs, ka kaut reizi ar bulli kaut kas ir jāizdara un 18.novembris ir īsti piemērots. Domāts – darīts, tika apspriestas un saskaņotas idejas, sataisītas sagataves, nopirkti krāsas baloniņi un 17.novembra desmitos vakarā darbs pie buļļa pārkrāsošanas sākās. Vakars bija daļēji brīnišķīgs – ārā plus 18 grādi (desmitos vakarā!).. – kādēļ daļēji? Tāpēc, ka – labākajās Bufalo tradīcijās – pūta nu ļoti stiprs vējš un mēs jau smējāmies, ka trešdaļa no pūšamās krāsas krāsoja gaisu… Bet nu labi, nebija vēl ne pusnakts, kad bullis un daļa no mūsu grupas no tā izskatījās šādi:

Nu ko, tā kā ceturtdienas rītā mums visiem ir lekcijas, lepni un priecīgi devāmies mājās. Es vienas savas darba grupas meitenēm (amerikānietēm un indietēm) biju pieteikusi, lai 18.novembrī noteikti apskata bulli – ka būs skaists. BET! 18.novembrī pēc astoņiem no rīta no sava kolēģa WhatsApp-ā saņēmām šādu bildi:

Tad nu visas emocijas gāja pa gaisu un arī lekcijās nosēdēt nebija viegli! Tikai pusnaktī pabeigts skaistais (vismaz mums tā joprojām liekas) darbs un jau agri no rīta bullis izskatās pavisam citādi… Bet vispār jau neviens neko pārkāpis nav – buļļa krāsošanai nekādu noteikumu un krāsojuma aizsardzības nav. Labi, ka mums nav ne jausmas kurš to izdarīja…

Bet, kā jau virsraksts vēsta, latvieši nepadodas – 18.novembra vakarā, kad man pēc deviņiem beidzās nodarbības (jā, ceturtdienu vakari man ir gari, jo tad ir lekcijas kopā ar šejienes maģistrantiem vakarniekiem), bullis izskatījās šādi:

Jā, apņēmīgie mūsējie pa dienu saņēmās, saorganizējās vēlreiz un vakarā vēlreiz pārkrāsoja bulli! Šo rakstu 19.novembra rītā ap deviņiem, jo man negaidīti pārcēla 1 lekciju un vēl nekādu ziņu par buļļa izskatu mūsu WhatsAppā nav, pati uz UB iešu ap trijiem – tad jau redzēs kā bullis izskatīsies.

18.novembra vakara noslēgums mūsu grupai bija dažāds – kamēr es un vēl viena kolēģe, kurai arī ir šis kurss, rātni mācījāmies, liela daļa mūsējo saorganizējās uz latvisku vakarēšanu. Esot bijis labi.

Dienā mūsu mājas ieeja arī tika tematiski noformēta (abās durvīs dzīvo mūsu grupas cilvēki).

Tāds nu mums šoreiz patriotiskais stāsts un pie viena – novēloti 18.novembra sveicieni visiem šī emuāra lasītājiem.