Vēl viena “bagātā mantiniece” – Gota (Gotha)

     Interesanti jau ir: šodien zināmākās Vācijas pilsētas (kā, piemēram, Berlīne, Frankfurte) vēsturiski tādas nebūt nav bijušas. Un otrādi – daļa no agrāk būtiskajām šodien savu īpašo lomu ir zaudējušas, paliek vien mantojums. Šajā rindā īsti neiederas Jēna, kas ir plaukstoša arī tagad, bet gan manis jau aprakstītā Veimāra, gan šodienas stāsta varone Gota (arī Eizenaha un virkne citu; Arnštati arī varētu ieskaitīt – kaut vareni valdnieki te nav dzīvojuši, te ir bijis būtisks tirdzniecības centrs) ir šajā grupā. Latvijā šāda nozīmīguma maiņas tendence nav bijusi.
     Otrs aspekts – pēc 2.pasaules kara, Vāciju sadalot, vairums slaveno gara gaismas objektu palika VDR pusē un kad VFR dižojās ar ekonomikas sasniegumiem, VDR pretī lika Gēti, Veimāru un citus skaistās pagātnes faktus. Labi ir bijis tas, ka, lai varētu palielīties, šie objekti tika arī tīri labi uzturēti.
     Bundeslander-Stadte-Wappen-LosJā, Vācija ir trešā lielākā pasaules ekonomika, ja IKP rādītājus salīdzina, taču kā vienota valsts tā pastāv tikai kopš 1871.gada un tās pilnais nosaukums ir Vācijas Federatīvā Republika, jo tā sastāv no 16 federālajām zemēm. Pirms vienotas Vācijas nodibināšanas ģermāņi (vēlāk vācieši kā nācija) bija sadalīti dažādās mainīga lieluma un sastāva daļās (vietēja un Eiropas mēroga kari bija diezgan ierasta lieta), tālab šeit ir liels hercogu un viņu rezidenču daudzums.
     Vēl viena īpatnēja nianse: ja no Latvijas vēstures atceramies, ka, ja saimniekam bija vairāki dēli, īpašumu mantoja vecākais, tad vācu feodāļi parasti vienkārši savas zemes sadalīja. Tā vairojās valstiņu un valdnieku skaits, radinieki brīžam sadzīvoja, brīžam ķīvējās un pat karoja. To zinot jāsaka, ka patreizējās 16 federālās zemes nebūt nav daudz. 🙂
     landesteilungenJau stāstīju, kā Jēnai paveicās par universitātes pilsētu kļūt un arī Gotas stāsts būtībā ir līdzīgs: Veimārā rezidējošajam Saksijas hercogam bija 2 dēli un viņš savus īpašumus brālīgi sadalīja: viens (Alberts un līdz ar to albertīniešu zara dibinātājs) devās uz Drēzdeni, otrs (Ernests – iepriekš jau minētā ernestīniešu zara aizsācējs) meklēja jaunu vietu savai rezidencei un izvēlējās Gotu.
     Kartīti pielieku ieskatam – kā 1483.gadā Saksijas-Tīringas zemes starp brāļiem bijušas sadalītas (zaļais – ernestīneru valdījums).
     Nebija jau gluži tā, ka Ernests mežā apmetās – Gota jau izsenis bijusi apdzīvota un gadsimtiem bijusi viens no mezgla punktiem tirdzniecības ceļā Via Regia (tas gāja cauri Eiropai (arī – Krakovai un Viļņai), LeinakanalGTHsavienojot Santjāgo de Kompostelu (Spānija) ar Maskavu un Kijevu), jo šeit klāt pienāca tirdzniecības ceļi no Tīringas mežiem un zemēm aiz tiem. Gotā joporojām darbojas viena no izcilākajām senajām inženierbūvēm: 1369.gadā izveidotais Leinas kanāls (tikai neiedomājieties salīdzināt ar Suecas kanālu vai ko līdzīgu, šis ir omulīgs apmēram metru plats labi uzturēts grāvītis), kas pilsētu apgādā ar ūdeni no Tīringas mežiem, jo savas upes vai citas ūdenskrātuves te nav un no akām vien ūdeni pietiekamā daudzumā iegūt nevar.
     IMG_3172Pa gaisa līniju attālums ir 12 km, bet kanāla garums – gandrīz 30 km, jo tas izveidots ar dabisku noteci (14.gadsimtā! – satelītu taču toreiz nebija, ģeodēzisko rīku un karšu arī ne…). Grezno pilsētas strūklaku kaskādi (galerijā būs redzams vairāk) joprojām nodrošina šis kanāls, tāpat tā ūdens tiek izmantots parku laistīšanā un citur. Agrāk tas lietots arī dzeršanai, tagad, protams, vairs nē.
     IMG_3218Tā kā Ernests nāca no mums nu jau zināmās apgaismību nesošo valdnieku dinastijas, arī grandiozās pils nosaukuma izvēle ir izstāstīšanas vērta. Kopš neatminamiem laikiem augstākajā pakalnā virs pilsētas ir bijušas nocietinātas pilis. Ernestam ierodoties, te bija tikai vēsturiskās Grimmenšteinas drupas. Grimm vāciski ir dusmas, naids. Nu tad viņš izlēmis savu jaunbūvējamo pili nosaukt par Frīdenšteinu (no friedenmiers, draudzība) un virs ieejas licis izveidot simbolisku attēlu, kur miera skūpsts starp garīgumu un likumību/justīciju attēlots. Skan jau skaisti, bet diez ko mierīgs viņa valdīšanas laiks vienalga nav bijis, pat ar brāli nav diez ko labi sadzīvojuši…
     IMG_3219Karš un miers, kultūra un vēsturiskais mantojums vai bezierunu paklausība… – tās nereti ir sarežģītas un pretrunīgas lietas. Skarbu stāstu pauž pils iekšpagalma piemiņas plāksne. 1945.gada 4.aprīlī, kad jau bija skaidrs, ka Vācija karu zaudēs, pilsētas vecākais sazinājās ar tuvojošos ASV karaspēku un pilsētu atdeva bez cīņas/bombardēšanas, kamēr daudzas Vācijas pilsētas tika pamatīgi nopostītas.
     Par to viņam, kā valsts nodevējam, tika piespriests un nākamajā dienā Veimārā izpildīts nāvessods. Bet Gotas (un patiesībā droši vien – visas Vācijas) iedzīvotāji viņam ir pateicīgi, jo kara postījumi senajā un dižām ēkām bagātajā pilsētā ir niecīgi.
     Kā es to zinu? Kā jau ierasts – drusku arī internetā parakājos, bet pārsvarā – no feinās gides, jo atkal uz publisko ekskursiju pieteicos.
     IMG_3251Šoreiz uzzināju vēl vienu interesantu niansi: vēl pārsimt gadus atpakaļ vairums ļaužu lasīt neprata un ciparus nepazina, pilsētās ielām nosaukumu arī bieži vien nemaz nebija. Tad nu namu un jo sevišķi – iebraucamo vietu un tamlīdzīgu saimnieki, savas mājas iezīmēja ar speciāliem simboliem virs durvīm/vārtiem: Lāča namsPalmas māja, Zelta kroņa nams… Gotas vecpilsētā šādu namu ir diezgan daudz saglabājies, fotogalerijā būs neliela kolekcija.
     IMG_3212Īpašs gadījums ir abās pusēs mājas simbolam izvietotie padziļinājumi – tādi nav visām mājām, bet tikai tām, kurās senlaikos bijis atļauts brūvēt alu pārdošanai. Tas nav ilgi glabājams produkts – kad ir, tad jāizlieto. Tad nu alus darītāji taisījuši šādus padziļinājumus un tajos krāsainus koka puļķīšus iesprauduši, kad alus bijis – lai klienti nāk. Vienkārši un asprātīgi, bet mūsu 9 cilvēku grupiņā neviens to nebija zinājis.
     IMG_3126Dažādu milzīgu un lepnu ēku pilsētā ir daudz – nu ja, arī hercogu favorītiem un bagātajiem tirgoņiem gribējies lepni dzīvot – un šodien pilsētai ir problēmas ar to sakarīgu aizpildīšanu, jo nekāda galvaspilsētas vai pusgalvaspilsētas statusa vairs nav, ir ap 45 tūkstošiem iedzīvotāju, lielu izglītības iestāžu un tamlīdzīgu vietas aizņēmēju  nav daudz – dažas skolas un arodskola…
     IMG_3173Jau pieminētā Frīdenšteinas pils ir brutāli milzonīga (bildē redzama tikai galvenā fasāde, bet ir divi apmēram tikpat lieli, tikai par 1 stāvu zemāki spārni un 2 torņi). Liela tās daļa ir pieejama apmeklētājiem, jo tajā atrodas vairāki muzeji, pētnieciskā bibliotēka ar seniem manuskriptiem (tajā ekskursijas ir tikai 1 reizi nedēļā – trešdienu vakaros – nu neveicas man ar tām bibliotēkām), kā arī Vācijas senākais stacionārais teātris (līdz tam bijušas tikai klejojošas trupas), kura skatuves mehānismi joprojām tiek darbināti izrāžu laikā.
     IMG_3151Visapkārt milzīgajam iekšpagalmam ir galerija un to rotā dažādi ar valdošo dinastiju saistīti ģerboņi (bildē 2 redzami virs arkām). Daļa jau ir atjaunoti bijušajā krāšņumā, daļa vēl gaida savu kārtu (1 restaurācija maksājot ap 5000 eiro).
     Pilī daļa telpu atjaunotas tādas, kādas tās dažādos laikos bijušas, arī diezgan daudz priekšmetu ir saglabājušies. Bet skaistās parketa grīdas un koka kāpnes čīkst gan mežonīgi – droši vien arī senajos laikos nebija nekādu variantu kaut kur klusiņām aizlavīties. 🙂 Iekštelpās fotografēt, protams, ir aizliegts. Es nobildēju tikai teātri un pa kādai feinai kāpņutelpai, kur nav nekādu īpašu objektu uz kuriem šis aizliegums attiecas.
     IMG_3333Interesanti, ka druknie torņi (galerijā ir vairākas bildes) abos pils spārnu galos nav vienādi. Sākotnēji tie, protams, tādi bijuši, bet pēc tam, kad viens ugunsgrēkā pamatīgi nopostīts, tas atjaunots ar apaļīgo jumta izbūvi – atbilstīgi tā brīža arhitektūras modei. 🙂
     Tagad apaļīgajā ir bibliotēka, stūrainajam apakšstāvā ir teātris, augšā – interesants dabas muzejs – ne tik daudz zinātnisks, cik bērnu uzmanības piesaistīšanai domāts: dzīvnieki sagrupēti ar vienkāršiem un asprātīgiem komentāriem (piemēram – četrkājainās bruņumašīnas), kustības sensori regulē dažādu gaismu un skaņu ieslēgšanos…
     IMG_3152Mazliet lejāk ir Baroka pils muzejs – tajā esot skaistie baroka laika interjeri un priekšmeti, taču man priekš tās nepietika ne laika, ne spēka: lielajā pilī pavadīju vairāk kā 2 stundas (nu patīk man pilis!), ekskursija arī ilga vairāk kā 2, plus vēl pa vidu starp abām un pēc mazliet tāpat pa pilsētu pastaigāju. Vakarā mans čaklais iPhone ziņoja par 11 nostaigātiem kilometriem.
     Aiz Baroka pils ir angļu stila dārzs ar mākslīgiem dīķiem un mākslīgi mežonīgu mežu. Savukārt citā pusē – oranžērijas un tipisks akurātais franču stila dārzs, tā teikt – visām gaumēm. Man labāk patīk franču.
 IMG_3226
     Gota ir savdabīga ar to, ka dzelzceļa stacija ir krietnu 20 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un, ja vien speciāli neizvairās, ceļš uz to ved cauri abām pilīm un to dārziem, kā arī gar daudzām lielajām greznajām ēkām. Laikam jau tādēļ šeit publiskās ekskursijas sākas 14os: es atbraucu ap 10iem, izklaiņojos pa parkiem un pils muzeju, un tikai tad lēnām čāpoju lejā uz pilsētu un ekskursiju. Ekskursijas laikā izmetām loku arī gar abām pilīm, bet iekšā negājām. Es pamazām kļūstu par publisko ekskursiju fani – gidi bija ļoti atšķirīgi, taču visiem kopējs, ka nemocīja ar pārmērīgām garlaicīgām detaļām, vienmēr bija interesanti akcenti, no kuriem kaut daļu esmu centusies arī jums pārstāstīt.
     IMG_3239Dzeršanas bildi pielieku ne tik daudz smukās kafijas dēļ, cik tādēļ, ka man patika šīs kafejnīcas puķu stiliņš – tās dzeltenajās krūzēs mīlīgi sastādītas – iepriekš šādu variantu nebiju redzējusi.
     Bet nu jau pietiks stāstu – saite uz fotogaleriju godam nopelnīta, ja ar lasīšanu tikāt līdz galam. 🙂
Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s