Vienos priekos

Iepriekšējos rakstos esmu minējusi, ka šajā apkārtnē cilvēki dzīvojuši jau sen. 2004.gadā Arnštate ar lielu pompu svinējusi 1300 gadus, kopš kādas ziņas par šo vietu minētas vēstures hronikās. Bet toties šogad svinami 750 gadi, kopš Arnštate atzīta par pilsētu. Abus faktus kopā saliekot, arnštatieši lepojas, ka tieši šī esot Tīringas vecākā apdzīvotā vieta.

Tas vēsturiskais pilsētas reģistrēšanas brīdis laikam bijis kaut kad martā, bet tad arī šeit laiks vēl nav diezko patīkams, tālab nav brīnums, ka svinēšanai izvēlēts patīkamāks brīdis – jūnijs. Šodien (sestdien) bija arī 167. Arnštates “Vilnas tirgus” atklāšana. No vilnas un no tirgus te īsti vairs nekā nav, bet pilsētniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem tā ir tradicionāla “tusiņa iespēja” nedēļas garumā, ko labāk ilustrē pasākuma afiša.

Bet lai nu būtu pēc kārtas. Nesteidzīgā sestdiena sākās 11os ar svētku gājienu no Niedru torņa uz Rātsnamu un pēc tam uz koncertestrādi pils parkā. Svētku gājiena un visas dienas moto brīvā manā tulkojumā bija “Arnštates dārgumi” – ar to domājot gan vēsturiskas personības, kurām ar Arnštati bijis kāds sakars, gan šo to no šodienas, ar ko gribas palepoties. Man ļoti patika krāšņie senlaicīgie gājiena dalībnieku tērpi, tad nu neslinkoju un sabildēju daudz. 🙂

Nebiju redzējusi (un dzirdējusi) “garās taures” – tad nu ielieku vienu bildi jau šeit. Puiši  nelielu priekšnesumu rādīja gan gājienu sākot, gan rātslaukumā. Labas bija gan skaistās dāmas, gan lepnie kungi, bet komiski (kaut vēsturiski pareizi) likās zemie “bērnu ratiņu”, kuros arī pa kādam smaidīgam bērnelim sēdēja.

     Tāpat man ļoti patika “karogu deja” (nezinu, kā lai to nosauc, par “karogu mētāšanu” taču arī nē). Daļu vispirms redzēju jau pie Niedru torņa, bet patiesi iespaidīga tā bija rātslaukumā. Iztapīgā lietotne GooglePhoto no manām bildēm izveidojusi arī mazu animāciju – to ieliku fotogalerijā. Skaisti!

     Protams, visam gājienam papildu šarmu piešķīra arī Arnštates “mazums” – kolorīti tērptie tā dalībnieki un skatītāji, viens otru, protams, diezgan labi pazīst un tad bija arī visādi labi izteicieni un izdarības abās pusēs, ko pavadīja kārtīga smiešanās. Laiks arī vēl bija ideāls.

Sākot ar 12iem bija plānota dažādo tēlu un kolektīvu uzstāšanās brīvdabas estrādē, bet uznāca tik pamatīgs negaiss, ka turp neaizgāju (kā nekā es dzīvoju burtiski Rātslaukumā un neredzēju iemeslu, kāpēc man pa lietu būtu jāiet uz parku, nevis uz istabu). Vispār visa pēcpusdiena pagāja “lietus zīmē” ar maziem saulainiem pārtraukumiņiem, krietni pabojājot parka pasākuma ieceri.

Pirms četriem vienu brīdi atkal bija mazliet saulaināks un es nolēmu aiziet uz izsludināto “Vilnas tirgus” atklāšanu. Kā jau rakstīju, ne no vilnas, te īsta tirgus tur nav nekā. Vēsturiskajā laukumā uz nedēļu sabrauc dažādas atrakcijas un ēdinātāji.

Vispār jau šādi tingeltangeļi mani īpaši nesaista, bet tomēr mazliet sabildēju, jo, salīdzinot ar atbaidošo vasarās pa Latviju klejojošo pasākumu, šie bija šiki. Visiem bija spožs (jauns vai atjaunots) noformējums, arī ēdinātāji bija piestrādājuši pie savu ēciņu izskata – tas viss tikai šim pasākumam, ikdienā tur ir autostāvvietas. 

Atrakcijas bija darbojušās jau visu dienu, bet pulksten četros bija tradicionālais brīdis, kad pilsētas mērs izsit spundi alus muciņai (protams, protams, Arnštatē ir alus darītava!) un ikviens klātesošais var nākt, dabūt alu un saskandināt kausu ar mēru. Diez kā būtu bijis jaukā laikā, bet visas dienas nestabilais laiks un tieši ap četriem uznākušais traki stiprais gāziens saskandinātāju pulciņu bija darījis pašķidru – pie mēra un alus gribētāji varēja tikt bez drūzmēšanās.

Svētku programmā bija ierakstīts arī koncerts pils parkā 18os. Tā kā tad beidzot spīdēja saule, aizgāju es arī. Uz omulīgās skatuvītes spēlēja senās mūzikas ansamblis, bija arī vairākas (patukšas) bufetes un varbūt kādi 20 skatītāji… Jā, laikam jau nestabilais laiks lielā mērā sabojāja interesi par vakara pasākumu. Es arī – drusku pagrozījos, mazliet paklausījos un devos vienkārši pastaigāt pa ļoti pielijušo pilsētu, jo uz slapjajiem soliem sēdēt negribējās, bet cik tad ilgi kājās stāvēsi…

Te būs saite uz šodienas fotogaleriju. Daudzas gājiena bildes kreisajā pusē rotā sirmās kundzes galva un/vai labajā pusē – tēvam uz pleciem sēdošais puika, bet neko darīt – tajā saspiestībā bildes bez šiem fona dalībniekiem uztaisīt vai piekoriģēt bija grūti. 😉

 

 

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s