Pirmā īstā prakses nedēļa galā

lazy     Sākšu ar šodienu – svētdienu. Intensīvi slinkoju, iegansts – laika prognoze sola kārtīgu negaisu, negribas nekur ārā iet. Bet – tas negaiss tiek atlikts no stundas uz stundu – ja sākumā tika solīts ap 12iem (tāpēc neaizdevos vienā plānotā nelielā pārgāijenā), tad tagad tas “pārceļas” aizvien tālāk. Tad no nolēmu tūdaļ (pa dienu) uzrakstīt pamata daļu, varbūt pēcpusdienā iziešu ārā un vakarā tad uztaisīšu “smukumu” un publicēšu.

     Vispār jau es no negaisiem īpaši nebaidos, bet gan jau lasījāt arī Latvijas medijos, ka sestdien Polijā-Vācijā-Francijā šur tur bijis īpatnējs negaiss – ar zibeni no gandrīz nekurienes. Mums arī kaut kas jocīgs vakar vakarpusē mazliet trāpīja. Lietus brīžam lija ļoti stipri, zibeņoja, bet klusumā – bez tipiskā stiprā vēja un pērkona.
     Bet nu labi, atpakaļ pie darbdienām. Mani rīti sākas ne vēlāk kā septiņos, kad ceļos un veikli dodos uz ofisa viesu vannasistabu, tad fiksi uz virtuvi – uzvārīt kafiju un pabrokastot. Cenšos līdz pusastoņiem vai drusku vēlāk tikt galā, lai nemaisos citiem pa kājām ar savām privātajām rīta darīšanām.
     8-o-clock-start-work-dayDarba diena sākas astoņos, dažreiz kāds ir klāt arī agrāk un tradicionālās ir astoņas stundas gara. Konkrētais beigu laiks var tikt individuāli pasvārstīts atkarībā no pusdienlaika garuma, bet parasti gandrīz visi ir darbā līdz pieciem. Īpaša dreskoda nav – vairums nāk džinsos – lietišķi sportiski.
     Jau no rīta termosautomātos tiek savārīta kafija – to, tāpat kā tēju un gāzētu vai negāzētu Tīringas apvidus minerālūdeni ofisa virtuvē, kas tiek izmantota arī kā nelielu sanāksmju un sarunu telpa, var dabūt jebkurā laikā. Ja grib, ledusskapī var noglabāt vēl kaut ko līdzi atnestu. Ir trauku mazgājamā mašīna un maza elektriskā cepeškrāsniņa. Neesmu redzējusi, ka kāds to lietotu, bet pati, no vakariņu un brīvdienu ēšanas viedokļa ļoti nožēloju, ka te nav birojos tik ierastās mikroviļņu krāsns – veikalos ir daudz tajā uzsildāmu ēdienu, bet sildīšana cepeškrāsnī nav tik vienkārša, jo mikrenei domātie trauki tam neder un ofisā nekādu katliņu vai krāsnij domātu trauku nav. Tad nu lieku lietā izdomu. 🙂
twq     Interesanti ir ar pudeļminerālūdeni – piegādātājs periodiski noliktavas telpas stūrī sakrauj kaudzi ar kastēm un arī izdzertās pudeles mēs tur liekam atpakaļ. Uz pudelēm ir atgādinājums, ka tās nevajag mest laukā un nevajag tajās liet neko citu, bet atgādāt atpakaļ vairākreizējai izmantošanai. Papētīju pudeles – jā, redzams, ka daļa tiešām ir pildītas ne pirmo reizi. Man jau tās dabas saudzēšanas un atkārtotās izmantošanas lietas patīk, tālab esmu priecīga. Protams, atkritumi tiek šķiroti.
     Pusdienas ir iespējams pasūtīt ar piegādi (varbūt nākamnedēļ izmēģināšu) vai var iet uz dažādām ēstuvēm. Es kādās trijās jau pabiju, jo uzprasījos sekretārei Kristīnei kompānijā. Paēst var starp 4 un 5 eiro, ja zina vietas, kurās ir darbdienu piedāvājumi. Naudas summā atšķirība nav liela, bet vietas gan atšķiras.
VLunch-timeiendien bijām ārkārtīgi skaistā viesnīcas ēdamzālē (liela porcija sparģeļu biezeņzupas un saldais – 5 eiro), citu dienu pavisam īpatnējā vietā – gaļas bodītei stūrītī ir arī karstie ēdieni un daži galdiņi. Vēl citu dienu bijām tādā kā ļoti mazā ēdnīciņā, kur ap 12iem ir rindas (jo maz vietu), bet pēc vieniem vairākums ēdienu jau apēsti – izvēlies nu, kurā laikā turp doties. Man jau, protams, vizuāli vislabāk patika skaistā viesnīca, bet tur zupa bija pārsālīta… Pagaidām palieku domājot, ka tā bija sagadīšanās, gan jau aiziešu turp vēl kādu reizi.
     Ceturtdienas vakarā, kad mūsu grupa Erfurtes sporta klubā beidza treniņu, nāca nākamā un tajā bija vēl viens SportIdent kolēģis – kungs noteikti virs 50. Sasmaidījāmies. Mēs patlaban sēžam vienā kabinetā un piektdienas rītā es skatos – viņš, iekšā nākot, velk nost velocimdiņus. Uzjautāju – vai ar velo uz darbu brauca? Jā. Cik tad tālu viņš dzīvo? 20 km!!! Jautāju, cik tad ilgi jābrauc – nu, ap 50 minūtēm. Jā, es esmu nokļuvusi sportiskā kompānijā.
bike vs car     Viendien uzjautāju Kristīnei, kā viņa nokļūst darbā. Dzīvojot vienā no apkārtnes mazmiestiņiem kādus 5 km no šejienes, labā laikā mēdzot braukt ar velo (šonedēļ vairākas dienas), ziemā dažreiz ar sabiedrisko, pārējā laikā – ar auto. Nu jā, 5 km jau ir tāds attālums, ka ir kā nav tālu, taču uz/no darba ar kājām gluži neiesi.
     Ko es daru? Šefs man ir uzdevis dažus stratēģiskus jautājumus, par kuriem man būs jāsniedz savs skatījums. Tad nu man šī nedēļa pagāja smagā garīgā darbā: no vienas puses – iedziļinoties SportIdentā – ko un kā viņi dara, no otras – pavērojot kas un kā notiek ofisā, no trešās – paskatoties, ko un kā dara galvenais konkurents Emit, no ceturtās – domājot, kā vajadzīgo salikt “vienā bildē”, jo uzdotie jautājumi ir kā nav tieši saistīti.
pourquoi-xmind-7
     Tā kā man patīk visu vizualizēt, tad meklēju un atradu arī labu bezmaksas mindmapping programmatūru XMind, ko mācījos lietot un patlaban esmu lepna par 2 bildēm, ko uztaisīju. Kādā no nākamās nedēļas dienām droši vien šefam prezentēšu, kā es uzdoto redzu “lielās līnijās”, tad jau redzēs ko tālāk. Un, protams, arī šādi tādi Latvijas darbiņi ar e-pasta starpniecību padarāmi, emuāra ieraksti arī katru vakaru kādas stundas paņem… – garlaikoties nesanāk, tāpēc tiešām jūtos brīvdienu paslinkošanu nopelnījusi. 🙂
SI ts     Pieteicos, ka labprāt dotos līdzi arī uz kādu pasākumu, kur SportIdent nodrošina laika ņemšanu un par to atbildīgais Braiens sacīja, ka 12.jūnijā ir plānots pasākums, kurā mana palīdzība varot būt noderīga. Jā, SportIdent laiku ņemšanu nodrošinošajiem, aktīvās āra sezonas laikā brīvu dienu nedēļas nogalēs laikam nav.
Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s