Alba Jūlija un Kiprians Porumbesku

Šodienas stāsts būs par divām vietām (un ne tikai vietām), kuras man ĻOTI patika ekskursijas laikā. Mana “iepazīšanās” ar Alba Iulia  (tā raksta rumāniski) sākās jau pirmajā Timišoaras dienā – tā saucas iela, kur atrodas Tūrisma info centrs. Neiedziļinoties es nospriedu, ka droši vien nosaukts kādai slavenai dāmai par godu. Tagad es zinu, ka tā nav – tā ir Rumānijai ārkārtīgi nozīmīga, sena un skaista pilsēta Transilvānijā.

alba-iulia-on-mapVēstures annālēs Ptolemajs kā Apulum to esot minējis jau vairāk kā 100 gadus pirms mūsu ēras un arī arheoloģiskie izrakumi ir atklājuši Romas impērijas laiku pēdas. Mūsdienu nosaukums tapis tās nosaukumu tulkojot: sākotnējā “Baltā pilsēta” vispirms slāviskota uz Belgradu un tad latīniskota uz Alba Iulia un tā tas arī palicis. Nekāda sakara ar sievietēm…

Pilsētai izteikti ziedu periodi bijuši vairāki: Romas impērijas laiks (Dāčijas provinces sastāvā), tad 14.-17.gadsimts, kad kā Transilvānijas valdnieku rezidence tā bija ietekmīga un slavena, vēlāk laiks pēc 1.pasaules kara, kad šeit 1918.gadā tika pieņemts par lēmums par Transilvānijas pievienošanos Rumānijai un 1922.gadā te tika kronēts Rumānijas karalis Ferdinands.

Alba IuliaŠodien Alba Iulia ir pilsēta ar kādiem 60 tūkstošiem iedzīvotāju, bet tās cietoksnis/citadele (cetate)  noteikti ir nesteidzīgas apmeklēšanas vērts.

Cietokšņa ārējo veidolu (sk.bildīti) varētu salīdzināt ar Daugavpils cietoksni (ja esat tur nesen bijuši), taču šis ir iespaidīgāks, gan izmēru, gan novietojuma ziņā. Būvēts no 1714. līdz 1738.gadam. Es vienmēr esmu apbrīnojusi gigantiskās un vienlaikus skaistās būves, šī nav izņēmums. Interesanti, ka pamatpilsēta ir līdzenumā, bet cietoksnis ir paaugstinājumā virs tās. Zirgiem tolaik tas ir bijis nopietns pārbaudījums, bet šodienas ļaudīm skats no abām pusēm ir varens.

IMG_6980Pēdējo gadu laikā veikti lieli atjaunošanas darbi gan cietokšņa aizsargmūriem un to piemērošanai mūsdienu pilsētas un tūrisma vajadzībām, gan milzīgajām un ļoti skaistajām vēsturiskajām iekšpusē izvietotajām ēkām. Tūristi (arī es) staigā pārsteigumā pavērtām mutēm un smaidīdami – tik skaisti un iespaidīgi te ir. Tūristu informācija ir rumāniski, ungāriski un angliski, vietām arī vāciski. Ir ļoti ērtas un saprotamas norādes.

europeKāpēc ungāriski, ja Alba Iulia nav pierobežas pilsēta? Gan Rumānijas vēsture vispār, gan jo vairāk tieši Transilvānijas ir cieši savijusies ar Ungārijas un Austroungārijas impērijas vēsturi, jo ģeogrāfiski Rumānija un Transilvānija ir bijušas sava veida drošības spilvens starp Eiropu un Turciju, ar visnotaļ samezglotām un mainīgām attiecībām ar abām pusēm, kamēr Ungārija vēsturiski vairāk bijusi “Eiropas pusē”.

Sēžu un mokos – tik iespaidīgu skaistumu praktiski nav iespējams aprakstīt… Skatieties manu galeriju un brauciet paši!

Tiem, kuri vēl nevar saņemties Rumānijas apmeklējumam, YouTube atradu 6 minūšu filmiņu par pilsētu un 9 minūšu par slaveno sardzes maiņu (mums to neiznāca redzēt). 

Bet vēl jau jāpastāsta par Ciprian Porumbescu un arī šis stāstiņš ir īpašs nosaukuma dēļ. Tie, kuri ļoti apzinīgi mācījušies mūziku, iespējams, zina, ka tā sauc vienu no slavenākajiem rumāņu komponistiem. Jā, tas ir taisnība un mūsu grupas plānos bija viņa muzeja apmeklējums. Kā jau ierasts, netālajā pilsētiņā vairākkārt jautājām, kā turp nokļūt un saņēmām atbildes, ka droši jābrauc taisni un tad būs norāde, kur jānogriežas. Tā arī bija, tikai es samulsu, ka tā norāde bija kaut kāda citāda (ne kā parasti uz kultūras objektiem). Ilgi aizdomāties par savādību laika nebija, jo viss jau notika busiņam kustībā esot.

cipr porBraucam, braucam un pēkšņi baltā zīme – sākas apdzīvota vieta Ciprian Porumbescu! Jā, tiešām – visa apdzīvotā vieta nes komponista vārdu un uzvārdu. Iedomājieties, piemēram, Jaunpiebalgu pārsauktu par Emīlu Dārziņu vai Vecpiebalgu par Brāļiem Kaudzīšiem. 🙂 Man šķiet jocīgi, bet rumāņi tieši tā izdarījuši. Balto zīmi nobildēt nepaspēju un internetā neatradu, tad nu pielieku šo – ar pašvaldības “Laipni lūdzam!” iebraucot.

Arī pašvaldības mājas lapa ir attiecīgi dizainēta.crist por2

Un kā ar muzeju? Es sākotnēji nebiju lielā sajūsmā par šī apmeklējuma ideju, bet savu viedokli mainīju, tiklīdz izkāpām no auto. Ar zvanu bijām brīdinājuši muzeja vadītāju par ierašanos un mūs sagaidīja no pie muzeja ēkas piestiprināta skaļruņa plūstoša DIEVĪGA mūzika.

Jā, bija ekskursija pa mazo ēciņu (rumāniski, studenta biļete maksāja 0,5 eiro), bija ko apskatīt, bija labi, bet tikai mājās atgriezusies es konstatēju, ka esmu bijusi mūzikas tā savaldzināta, ka neesmu uztaisījusi NEVIENU bildi… Vietās, kuras man patīk, tā parasti negadās. Biju ļoti priecīga, YouTube atrodot brīnišķīgu nenpilnu 6 minūšu video – fonā skan tā pati Porumbesku mūzika, kas skanēja mums un vizualizācijā var gan muzeja ēku izstaigāt, gan pa brīnišķīgo Rumāniju paklaiņot. Es laikam sāku iemīlēt šo zemi un piekrītu, ka reizēm vārdi nav vajadzīgi, pietiek ar mūziku…

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s