6 stundas ūdenī jeb Mako supersīpolspa

Svētdienas rītā 8.30 bija paredzēta izbraukšana uz apmēram 100 km attālo Mako SPA Ungārijā. Viss ritēja raiti, neviens nekavējās un visi deviņi ar man jau pazīstamā šoferīša-gida Daniela busiņu devāmies ceļā. Vienīgā mazā pietura bija robežkontrole – apmēram tāda, kā pirms gadiem mums bija uz Lietuvas un Igaunijas robežas. Kad jautāju, kāpēc te vēl vispār tāda ir, ja abas ir ES valstis, saņēmu atbildi, ka tomēr daudz ļaužu cenšas nelegāli iekļūt ES no Balkānu valstīm un šis esot papildu veids kā kaut cik kontrolēt vismaz legālos robežpunktus (iespējams, nesen lasījāt, ka Ungārija uz robežas ar Serbiju pat mūri būvēšot – citādi netiekot galā). Bet nu labi, šodienas stāsts nebūs par politiku, bet gan par skaistumu un ūdeni. 🙂

Lovrina, par ko rakstīju iepriekš, bija “laucnieciski jauka” un vienkārša – 2 baseini un zālājs, kur apmesties. Stāsts par Mako ir pavisam cits – šeit SPA centrs ir ne tikai ļoti “svaigs”  un mūsdienīgs, jo nesen būvēts naudu nežēlojot, bet arī izcilas arhitektūras un (gaumīgas) greznības paraugs. Ungāri paši lepojas, ka arhitekts esot “viņējais Birkerts”  – pasaulslavenais Imre Makovecs (interesanta ir uzvārda līdzība pilsētas nosaukumam – varbūt viņš ir vietējais, to nenoskaidroju).

siipolsKāpēc “sīpolspa”? Centra ungāriskais nosaukums ir Hagymatikum un tas atvasināts no vārda sīpols, jo šajā apkārtnē tie ļoti labi augot un tad nu tiekot arī audzēti vai visi iespējamie veidi un daudz. Arī arhitekta uzdevums bijis šo sīpoliskumu paturēt SPA centru projektējot.

Kā sanācis? Stilīgi. Ja nezina, sīpolu te nez vai ieraudzīsim, ja zina – jā, kaut kas tāds jau te ir. 🙂

baseiniLakoniskais baltums, majestātiskums, bizantiski greznie skulpturālie (? – nezinu vai tas ir pareizais vārds, bet cits nenāk prātā) rotājumi un veidojumi, savienojumā ar sarkanbrūno koku man ļoti patika, tāpēc sabildēju daudz un pievienoju saiti uz fotogaleriju. 

Savā bukletā sīpolieši, raksta, ka centra teritorija ir 26 tūkstoši kvadrātmetru, tajā ir 18 baseini un 9 saunas. Par akvaparku šo laikam saukt nebūs pareizi, jo akcents nav uz izpriecām (jā, ir 3 āra šļūcamtrubas un lielo viļņu baseins), bet uz atpūtu un veselību.

baseini1No superveselīgajām lietām te ir 2 termālie baseini, kā arī virkne medicīnisku un spa procedūru, cauri pilsētai tekošās Marošas ārstniecisko dūņu procedūras ieskaitot. Tiesa gan, man tā ļoti nopietnā daļa nebija pieejama (cenas visnotaļ saprātīgas), jo strādā tikai darbdienās. Brīvdienās ir vaļā baseini un saunas. 40 grādu saulainā karstumā man pēc saunas kaut kā neprasījās, tad nu iztiku ar baseiniem. 🙂

Īpašs pluss ir, ka padomāts arī par bērniem – ir daudz dažādu bērnu baseinu un atrakciju, ieskaitot pat iekštelpu “bērnu pasauli” un iespēju nolīgt auklīti, ja vecāki procedūrās. Bērnu baseini ir tik ērti un plaši, ka arī uzraugošie vecāki turpat visādīgi mērcējas. Tiem, kuri nevar ilgi mierīgi vaļoties, ir domāti vairāki sporta laukumi. Man interesantākais šķita “futbol-teniss”  – mīkstā seguma laukumam pa vidu ir apmēram tenisa tīkls, katrā pusē 2 spēlētāji un (futbola) bumba tiek dzenāta tikai ar kājām.

peldbaseinsDažādie iekštelpu baseini ir izvietoti 3 ēkās: vienā liels baseins ar peldceliņiem (un 2 dažāda dziļuma bērnu basieniem galā – bildē var redzēt); otrā – termālais minerālūdens baseins (ūdens temperatūra 38 grādi), kas savienots ar tādu pašu, tikai 27-grādīgu āra baseinu; trešajā – dažādi “izklaides un atpūtas” baseini, ļoti jauku strauju upi ieskaitot. Āra baseinus neņemos saskaitīt – tie ir daudzi un dažādi, gan jau kopā bukletā solītie 18 sanāk. Rezultātā gan apmeklētājiem ir kur izstaigāties, gan katrs var atrast sev un tam brīdim atbilstošāko, nav visi vienā čupā. Skan mūzika, bet tā nav skaļa – var dzirdēt un var nedzirdēt – kā nu pašam tīk.

makoUn nav jau tā, ka visu laiku tikai jāpeld vien. Plašajā teritorijā gan iekštelpās, gan terasēs, gan zālājos ir pieejami guļamkrēsli, bet var nākt arī ar visu savējo. Ir kafejnīcas un uzkodu tirdzniecības vietas, bet var nākt arī ar savu pārtiku. Vairākās vietās ir dzeramā ūdens “strūklaciņas”. Biļetes cena 1 dienai bez laika ierobežojuma (par procedūrām un saunām gan jāmaksā atsevišķi) pieaugušajiem ir ap 7 eiro.

Mēs ieradāmies ap 10iem (un tas bija labi, jo dabūjām dažus no vēl palikušajiem brīvajiem guļamkrēsliem), prombraukšana 18os. Ko darīju pa vidu? Protams, gribēju maksimāli ūdeņaini pavadīt laiku, papildmērķis – neapdedzināties trakajā bezmākoņu saulē. Izdevās abi. 🙂 Sāku ar apvienoto teritorijas iepazīšanas un fotografēšanas pasākumu: lēnām visu izstaigāju, apskatīju, sabildēju. Pēc tam iPhone nomainīju pret peldkostīmu un dzīvojos līdz tiem sešiem.

termalaisAbsolūti lielāko laika daļu (kopā sanāk 3 reizes gandrīz pa stundai) pavadīju termālajos baseinos: pusstundu karstākajā (ja paveicas, var tikt pie kādas no ieplūstošā ūdens masāžas strūklām – šis redzams bildītē), tad pusstundu vēsākajā un tad dzesēties un pameklēt kaut ko interesantu pārējos, drusku ēnā pavaļoties krēslā un pēc kāda brīža atkal atpakaļ. Tā mani samācīja Daniels, jo termālajiem tieši uzturēšanās ilgums esot svarīgs un es kā prātīga 2 mazmeitu vecmāmiņa tā arī darīju.

No neapsvilināšanās viedokļa labi bija tas, ka viens ir iekštelpu un otram arī varēja ēnainu maliņu atrast. Visvēsākais ūdens, protams, bija peldceliņu baseinā, turp tad devos pēc katras termālās tūres un pa kādai pusstundai papeldēju arī. Pa āra saulainajiem pusguļambaseiniem neko daudz nedzīvojos, bet iekštelpu atrakcij- un masāžas baseinos gan pabiju vairākkārt. Viss kopā bija lieliski un šis noteikti ir mans rekords ūdenī mērcēšanās ilguma ziņā!

Tā kā Daniels pats angliski runā slikti, viņš man piekomandēja Mirču – apmēram 60-gadīgu inženieri, kura māte ir amerikāniete. Atkal jau mums tīri labi sapasēja, jo arī viņš nav uzbāzīgi runātīgs – šo to patulkoja no Daniela teiktā, brīžam drusku paši parunājāmies – busiņā braucot vai termālajā baseinā satiekoties. Viņš kopš 1984.gada strādā rūpnīcā, kas ražo sadzīves ūdens, gāzes un elektrības skaitītājus, nesen esot sākuši ražot attālināti nolasāmos (mūsu Latvijas dzīvoklim Latvenergo nesen tādu uzstādīja, diez kur tas ražots), kas, protams, atbilst visiem smalkajiem ES standartiem. Mirča esot tehnologs – jārisina ar jaunu produktu izstrādi un ražošanu saistītās problēmas.

Grupā bija arī viena ļoti interesanta sirma kundze ap 70, ar kuru runājāmies vāciski. Viņa dzīvojot gan Vīnē, gan Timišoarā un viens no viņas vectēviem bijis latvietis, kurš apprecējis grieķieti! Parēķināju – sanāk, ka viņš dzimis ap 1900-to gadu – sakiet nu vēl, ka latvieši ir konservatīvi uz vietas sēdētāji. Mūsu iepazīšanās sākās, kad, uzzinājusi, ka esmu no Latvijas, viņa man jautāja, vai es Latvijā tādu pilsētu Prkuc zinot (jūs zināt???). Sākumā man bija šoks. Drusku padomājusi apmulsusi atbildēju, ka ne Latvijā, ne vispār Baltijā tādas noteikti nav – nu dikti jau serbisks (gandrīz bez patskaņiem) tas nosaukums. Viņa arī apmulsa, bet palika pie sava, jo no turienes taču esot tas viņas vectēvs!

Tad nu vēl mazliet padomāju, jo nesteidzīgajā svētdienā jau man laika netrūka, un secināju, ka runa varētu būt vai nu par Priekuli Kurzemē vai Priekuļiem pie Cēsīm. Vai man neesot Latvijas karte, kur paskatīties? Protams, nav līdzi. Wi-fi SPA centrā nebija, bet es attapos, ka man mugursomā ir dažas smukās Vidzemes Augstskolas atklātnītes – tad nu vienai no tām aizmugurē kā mācēju, tā uzzīmēju Latviju un abas iespējamās vietas, atzīstot gan, ka nekādas dižās pilsētas tās nav, bet kundze vienalga bija laimīga bez gala – es esot pirmā latviete, ko viņa satikusi.

Protams, uzjautāju, kur tad latvietis grieķieti saticis un kādā sakarā te vēl Timišoara un Vīne. Viņa smaidot atbildēja, ka viņas radurakstu mudžeklis esot vēl daudz košāks (kā šaipusē daudziem), bet īsā versija par šo pāri esot, ka tie satikušies 19.-20.gs.mijā, kad lielas cilvēku grupas no valstīm, kur trūcis lauksaimniecības zemes  (arī Latvijas un Grieķijas), devušies uz  brīvajām černozemje (neskartajām auglīgo zemju) platībām, lai tur sāktu jaunu un skaistu dzīvi.

Chernozem_distributionPaskatījos vikipēdijā, kas tad ar to černozemje īsti ir. Angliski pat lieto terminu “chernozem belt”, ko varētu tulkot kā (auglīgās) melnzemes joslas. Vienkārši sakot – šajās kaut slotaskātu iestādi – augs. 🙂

Pasaulē esot 2 galvenās šādas joslas: viena no austrumhorvātijas (Slavonia) gan Donavu (ietverot ziemeļserbiju, ziemeļbulgāriju un dienvidrumāniju un Moldovu stiepjas līdz ziemeļaustrumu Ukrainai un tālāk caur Voroņežu un dienvidkrieviju līdz pat Sibīrijai; otra ir Kanādas prērijas Manitobā. Esot arī pa kādam labam augsnes gabalam arī citur (Teksasā, Ķīnā pie Harbinas, Nimmitabelē Austrālijā), bet ne tuvu ne tādās platībās. Banatas apgabals iekrīt pirmajā zonā. Melnzemes kārtas biezums svārstoties no kādiem 10 centimetriem līdz pusotram metram (Ukrainā).

Dzirdot mūsu sarunu, iesaistījās Mirče un caur abiem maniem “tulkiem” arī pārējie, sakot, ka šis reģions vienmēr bijis  ļoti internacionāls un dažādās tautas vienmēr  mierīgi sadzīvojušas (strīdi var būt starp cilvēkiem, nevis starp tautām kā tādām). Arī iepriekš te esmu dzirdējusi šo aspektu uzsveram. Tas laikam saistībā ar samērā netālajiem asiņainajiem notikumiem Dienvidslāvijai sabrūkot (Kosova u.c.). Drusku vairāk par šo  (sadzīvošanu un kopīgo/līdzīgo, ne asinīm) uzrakstīšu citā reizē.

mako mapKas šeit atpūšas? Kaut cik regulāri uz Mako mēdzot braukt no apmēram 200 km apkārtnes. Ko tas nozīmē kartē ieskatoties?

Sarkanais baloniņš ir Mako, 100 km attālā Timišoara ir slīpi pa labi uz leju (bet redzams, ka vispār gan Rumānijas, gan Serbijas robeža ir ļoti tuvu), kamēr 200 km ir slīpi pa kreisi uz augšu līdz Budapeštai. Jā, protams, ungāri ir, pārsvarā no Segedas un apkārtnes.

Nav brīnums, ka Mako ir daudz rumāņu un serbu. Rumāņu tāpēc, ka tuvu arī otra lielā šīspuses pilsēta Arada un daudzas mazākas, serbu – jo viņiem valsts plakanajā daļā termālo avotu neesot, kamēr gan ungāriem, gan rumāņiem ir, tiesa gan, ne tik skaisti noformēti kā Mako. SPA personāls pārsvarā pārvalda abas šīs valodas. Arī Horvātija (Osijeka) nav tālu. No Balkānu valstīm brauc tie, kuriem superīgie Adrijas jūras kūrorti sanāk aiz kalniem, jo paši dzīvo šajā – līdzenajā daļā. Ar angļu un vācu valodām vājāk (bet bukleti ir arī tajās), jo “tālās Eiropas” tūristi bieži un lielos baros te neieklīst – viņus parasti noķerot citi Eiropai tuvākie Ungārijas kūrorti.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s