Plakanais stāsts

Tā kā piektdien taisos doties 4 dienu ekskursijā iekšā “īstajā” Rumānijā, tad ir piemērots brīdis uzrakstīt dažas apkopojošas lietas un pārdomas par līdz šim redzēto.

IMG_5718Jau esmu uzsvērusi, ka Timišoara ir visnotaļ eiropeiska, ko eksotisku te atrast grūti. Piemēram, tipiski tradicionāla un nacionāla arhitektūra (vienkāršas zili-baltas ēkas – kā bildītē) ir rūpīgi jāmeklē. Līdz šim pilsētā tādas esmu ieraudzījusi burtiski tikai pāris.

Ārpus Timišoaras līdz šim esmu izbraukusi kādus 100 km dienvidu virzienā, līdz ar to drusku ieskatoties Serbijas līdzenajā daļā un apmeklējot Vršacu un apmēram tikpat tālu uz ziemeļrietumiem – līdz Mako Ungārijā.

Braucot es neguļu, bet ar interesi skatos, kas ir apkārt. Jā, viss ir bijis līdzens un ne arhitektūrā, ne lauksaimniecībā, ne cilvēkos atšķirību praktiski nav bijis. Es galerijas taisu godīgi, norādot, kurā vietā bildēts, bet tikpat labi varētu likt bildes krustām šķērsām par līdz šim redzētajām vietām – būtisku atšķirību nav, vien dažādo uzrakstu valodas atšķiras.

Banat_republicKāpēc tā? Praktiski viss līdz šim redzētais ietilpst vēsturiskajā Banatas apgabalā. Šobrīd Banatas vārdu nes tikai administratīvā teritorija ap Timišoaru Rumānijā, taču vēsturiski tas ir bijis daudz lielāks – dienvidos līdz Belgradai un arī uz pārējām pusēm tik tālu, cik ir līdzens/plakans.

Dažādos laikos apgabalam ir bijuši dažādi lielie valdnieki un valstiskās piederības, taču tas pārsvarā ir bijis vienots, neskatoties uz dažādajām tautām, kas to apdzīvojušas: serbi, horvāti, čehi, ukraiņi, ungāri, rumāņi, bulgāri, vācieši… Mazu brīdi 1918.gadā ir pat pastāvējusi Banatas republika. 🙂

Banat05Kartēs šo apgabalu zīmē dažādi, vienu no samērā mūsdienīgām versijām pielieku, bet pašai man patīk wikipēdijā atrastais ģeogrāfiskais raksturojums, jo tas ir dabiski veidots: Banata aptver daļu no Panonijas līdzenuma, ko dienvidos norobežo Donava, rietumos Tisa, ziemeļos Mureša (pie tās atrodas arī Mako, tikai Ungārijā to sauc par Marošu) un austrumos – Karpatu kalnu dienvidu daļa. Vēsturiskā galvaspilsēta ir Timišoara.

To zinot, arī vienādums ir saprotamāks – gadsimtiem kopā dzīvojot arī skats uz dzīvi un biznesu, kā arī ēkas veidojas līdzīgas. Cilvēki ārpus mājām ģērbjas dažādi, bet gaumīgi, tīri un kārtīgi. Treniņbikses un apakšveļas “maikas” nav tipisks āra apģērbs. Pēc ikdienas apģērba dažādu tautu pārstāvjus atšķirt nevar.

Romania, Timisoara, Serbian Orthodox Church,

Romania, Timisoara, Serbian Orthodox Church,

Tomēr ir arī dažas labi un tālu redzamas atšķirības. Piemēram, serbu dievnami ir būtiski citādi nekā rumāņu, kaut abi pieder pareizticīgo virzienam, tradicionālos luterāņu un katoļu pat nepieminēšu – tos jau mēs visi esam redzējuši.

Parasti pat katrā apdzīvotā vietā ir vairāki dievnami, nemaz jau nerunājot par Timišoaru, kur to ir ārkārtīgi daudz un praktiski visas – skaistas un labi uzturētas. Lūk, dažas bildītes salīdzinošam ieskatam:

  • timis red catpirmajā – serbu ar raksturīgajiem “izlocītajiem” tornīšiem,
  • otrajā rumāņu (bet “pilsētnieciskā” bizantiskā versija),
  • trešajā – rumāņu ļoti tradicionālais stils – šādas ceru vēl vairāk ieraudzīt savā braucienā pa “īsto”, ne “rietumniecisko” Rumāniju.

timis catedrInteresanti, ka katra tauta ir saglabājusi savu “tradicionālo” ticību un tradīcijas (folklora, tērpi…), bet praktiski nav etnisku problēmu un tautu pretnostatījuma.

Mazliet par to jau rakstīju iepriekšējā stāstā, bet vissimptomātiskākais jau ir vēl mazliet iepriekš publicētais Rumānijas neatkarības stāsts, kas sākās Timišoarā ar aizstāvību ungāru draudzes mācītājam. Kas zina, kāda būtu Rumānija šodien, ja ne 1989.gada notikumi mazajā ungāru draudzē.

Kas vēl interesants? Jau rakstīju, ka tūristu dzīvi Serbijā būtiski atvieglo fakts, ka nosaukumus viņi raksta abos veidos – kirilicā un latīņu burtiem.

Savukārt, iebraucot Timišoarā pa lielajiem ceļiem, baltā zīme ar pilsētas nosaukumu ir krietni liela, jo nosaukums uzrakstīts 3 vai 4 valodās – biju tā apmulsusi ieraugot, ka neattapos nobildēt. Ja būs iespēja, kādā brīdī to izdarīšu. Iemesls interesants – dažādajās šeit aktuālajās valodās, pilsētas nosaukums mazliet atšķiras: vāciski – Temeswar,  ungāriski – Temesvár, serbiski – Tемишвар/Temišvar; bulgāriski: Timišvár.

Jā, gan lielās, gan mazās šejienes apdzīvotās vietas patiesi ir daudzvalodīgas. Rumānijas Banatas apgabalā ir augstskolas un studiju programmas, kas tiek realizētas arī serbu un ungāru valodā, skolu ar dažādām mācību valodām arī netrūkst, ir teātri un kultūras centri.

schwab1Vēsturiski liela Banatas iedzīvotāju daļa ir bijuši vācieši (pēdējās desmitgadēs gan viņu skaits būtiski sarucis labprātīgas imigrācijas dēļ) un viņu ietekme jūtama visur: kārtīgums, tīrība, precizitāte. Liela grupa ir bijuši Donavas švābi.

Mēs, atceļā no Mako iegriezāmies Schwabenhaus – tur ir jauka pansija un restorāns. Pielieku saiti uz nelielu galeriju, kas labi rāda vācisko kārtīgumu Banatas izpildījumā. Ne visur un ne viss ir tik sakopts, bet līdzīgu vietu netrūkst.

Banat3Noslēgumā jautājums – kas redzams bildē? Pareizā atbilde Banatas versijā – laulības simbols.

Bet jūs nodomājāt – divjūga aizjūgs. Tehniski tā ir, bet simboliski… – nebiju iedomājusies, taču nevaru nepiekrist. 🙂

Nākošais stāsts droši vien būs ne agrāk kā nākamotrdien, kad būšu atpakaļ no ne-plakanās Rumānijas iepazīšanas.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s