Dubultkulturālā trešdiena ar mannas putru pabā

Tā kā patreiz savā maģistra darbā esmu sapinusies, tad atļaujos pēcpusdienās izmukt no bibliotēkas. Bet, protams, cenšos sevi piespiest tajās “darīt kaut ko vērtīgu”. 🙂

Reālistiski skatoties, ap pulksten diviem viena no akūtajām lietām ir pusdienas. Gudroju, kādas tās varētu būt šoreiz, jo vēl viena no manām iecienītajām pusdienu vietām ir aizvērusies līdz rudenim. Tā kā biju saņēmusi priecīgu ziņu, ka manas pasenās pusdienas Florā tomēr izdevies ieskaitīt Lyoness sistēmas labumos, tad izlēmu šoreiz izmēģināt citu šajā pircējiem izdevīgajā tīklā ietilpstošu vietu. Un tas bija… – angļu pabs (krogs?) Note.

note pubVajadzētu būt tā, ka tie, kuri mani labi pazīst, tagad ir vismaz mēreni izbrīnīti. Nesatraucieties, alus man negaršo joprojām, taču biju internetā izpētījusi, ka te ir labs pusdienu piedāvājums, tālab devos to izmēģināt. Bija rakstīts arī, ka šis esot vienīgais “īstais angļu pabs Timišoarā”. Tā kā pabos nebiju bijusi vispār, tad bija taču jāizmēģina.

Tas atrodas interesantā vietā – vispār jau centrā, taču pašaurā šķērsieliņā pilsētas domes iekšpagalmā un sarkanā ieeja man no attāluma atgādināja ķīniešu ēstuvi. Blakus bija arī dekoratīva “tipiskā” sarkanā telefonbūdiņa (tā gan bildē nav iekļuvusi).

the-note-pubIekšā – patumšs (laikam skaitās omulīgs), diezgan ērti iekārtots tāds kā senlaicīgs un apbružāts “anglisks” stiliņš.

Jau ārpusē bija uzstutēts uzrakstdēlis, kas atgādināja, ka te ir spēkā “pusdienu komplekts par labu cenu”. Kā saskaitīju, tad 3 ēdieni (3 rindiņas, kas atdalītas ar 2 pluszīmēm): kaut kāda zupa (ciorba – izrunā čorba – tas nākot no turkiem), otrais, kur sapratu kartupeļus un kaut ko no vistas, plus vēl pilnīgi nesaprotams kaut kas trešajā rindā, kam vajadzētu būt dzērienam vai saldajam. Cena mazliet zem 4 eiro. Šo komplektu arī pasūtīju, plus vēl kafiju. Zupa un otrais bija labi, tur nav ko sīkāk rakstīt, bet es gaidīju, kas tad būs tas trešais.

Vairs pat neatceros kad un kur pēdējo reizi ēdu mannas biezputru ar ķīseli. Ārpus mājām tas varētu būt bijis kaut kad ļoti sen kādā ļoti vienkāršā ēdnīcā un tieši tas bija saldais pabā! Spečuki – vai tas ir tipisks angļu ēdiens? Rumāņu nez vai – ja tā būtu mamaliga (kukurūzas biezputra), es nebūtu brīnījusies. Taču nesūdzos, pēc izbrīna pārvarēšanas garšoja labi.

art museum fasPēc labas paēšanas ir iespējami 2 varianti: vai nu pagulēt, vai izkustēties. Izvēlējos otro. Nolēmu aizstaigāt uz netālo vecpilsētu un, vēsumu meklējot, ieiet apskatīt Mākslas muzeju, kas izvietots plašā un nesen atjaunotā (2006.g.) baroka pilī.

Ir jau sarežģīti ar pilīm un to aizpildīšanu/izmantošanu. Arī šī, protams,  pirms pārsimt gadiem būvēta valdniekiem. Juku laikos pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma tur viss kas bijis, no 1946.gada līdz restaurācijai, kas sākās 80to gadu beigās – “manas” Politehniskās universitātes Lauksaimniecības fakultāte (vecpilsētā!).

Staigāju pa ēku un aizdomājos. Jā, mums ir brīnišķīgā Rundāle un tieši tāda, kā, manuprāt, pilij vajadzētu būt. Jelgavas pilī (kāda sakritība!) mums joprojām ir lauksaimniecības augstskola. Nez vai pils ir ļoti ērta augstskolai, bet kaut kā jau sadzīvo. Šeit – mākslas muzejs. Vieta jau ideāla – pats centrs. Remonts arī veikts kvalitatīvi, ēka tiek saglabāta (man ārkārtīgi patika restaurētās vecās greznās durvis un logu slēģi, bet bildēt muzejā, kā jau ierasts, ir aizliegts. Tikai kāpņu laukumiņu atļāvos veikli nobildēt).

art museumBet – mākslas muzejā jau tā māksla ir maksimāli jārāda, nevis ēka. Laikam tālab viss maksimāli balts un lakonisks. Un kur tad barokam raksturīgā greznība? Pašā augšējā stāvā viena zāle ir atjaunota kā barokam pieklājas: zeltījumi, zaļi-sarkano auduma tapešu sienas…, bet viss pārējais balts. Vietām izlikts pa kādam restaurētam krēslam. Plānojums laikam atstāts maksimāli nemainīts, bet salīdzinoši nelielo telpu virkne, kas savstarpēji caurstaigājamas man nešķita ļoti optimāla. Ko padarīsi – visu gribēt nevar.

Par pašu mākslu neko daudz pateikt nemēģināšu, neesmu diža speciāliste. Tradicionālajā/vēsturiskajā vietējo mākslinieku daļā dominēja eļļas darbi, kas man nav sevišķi tuvi (vismaz “parupjajā” versijā), bija arī kādi smalki izstrādāti (tādi man tīk labāk) vecie darbi, diezgan daudz ikonu un arī modernā māksla.

Pēc pirmās kulturālās daļas devos uz istabiņu. Vakarā bija ieplānota otrā. Atkal jau jāraksta – tie, kuri mani pazīst, zina, ka es neesmu diezko veikla uz “vienkārši tāpat iepazīšanos” (protams, ja kaut kas vajadzīgs, tad jau galā tieku). Taču man ir izdevies iepazīties ar vienu tādu pašu šejienes būtni – apmēram manu gadu dāmu Danu, kas labi runā angliski. Mēs satikāmies svētdienas rītā, kad kopā uz norunātā stūra gaidījām piebraucam busiņu uz “lauku SPA”. Tā kā tas kavējās minūtes 15, tad “piespiedu kārtā” sākām runāties un arī dienas gaitā papļāpājām.

Es atzinos, ka diezgan bieži īsti nezinu ko sadarīt vakaros vai kādos brīvos brīžos, samainījāmies e-pastu adresēm un Dana solījās ziņot, ja būtu kāds man “derīgs” pasākums (tas nozīmē – kur nav lielas runāšanas rumāniski vien). Un tā nu Dana man bija atrakstījusi, ka viņai ir ielūgums 2 personām uz koncertu, kas notiek centrā un sākas astoņos. Protams, piekritu, jo arī norises vieta bija interesanta – Klapka cafe.

IM000413.JPG

IM000413.JPG

Tā nemaz nav “tikai” kafejnīca, kā izskatās no nosaukuma. Izrādās, ka bildē redzamajā ēkā 1815.gadā te dzīvojošais ungārs Jozefs Klapka atvēris pirmo bibliotēku un kopš tā laika šāda vai tāda saistība ar kultūru un “gara gaismu” ēkai ir visu laiku.

Šobrīd te ir vieta dažādiem mākslinieciskiem, kultūras, radošiem… pasākumiem, komplektā ar mazu kafejnīcu. Viss notiek, ieejot pa baltajiem vārtiem (milzu durvīm?). Aiz tiem slēpjas ārkārtīgi jauka iekšpagalma iekļauti 3 stāvi.

klapka iekspagKad ir jauks laiks (un tāds tas te ir mēnešiem, vien pats ziemas vidus mēdz būt “ziemīgs”), pasākumi notiek iekšpagalmā. Tā vidu aug karalisks kastaņkoks, rudeņos zem tā nostiepjot tīklu, lai apmeklētāji necieš no lejupkrītošiem adataiņiem.

Trešdienas pasākums bija pusotrstundīgs Joe Nat King atceres koncerts, kurā dominēja viegli blūzīgs stils, ko ik pa brīdim atdzīvināja jaukas un populāras spāņu un meksikāņu melodijas. Mūziķi bija vietējie, bet labi un iztikām bez “lapseņmūzikas”. Skatītāju bija daudz vairāk kā šajā interneta bildē – sēdējām rātni blīvās rindās, kopā vairāk par simtu (paskaitīju un pareizināju rindas).

klapka radioLiela daļa klausītāju bija regulārie apmeklētāji – gan savā starpā, gan ar mūziķiem pazīstami un tas radīja īpaši jauku atmosfēru.

Koncertu raidīja arī vietējais radio. Pielieku nekvalitatīvu bildi (krēslā bildēts) – nebiju redzējusi, ka tehnoloģiski mūsdienās tas ir tik vienkārši: sēž puisis ar planšetdatoru un “spēlējas” ar podziņām, kas regulē skaņas kvalitāti ēteram.

timis operaKoncertam beidzoties,  lēni satumsa, bet vakars joprojām bija jauki silts. Ielu kafejnīcas pilnas ar cilvēkiem, ieskaitot ļoti apmierinātus aktīvi skraidošus visādu vecumu bērnus – beidzot nav dikti karsti…

Ar baudu un nesteidzīgi dodoties atceļā nobildēju skaisti izgaismoto Operas namu. Arī dienā tas ir iespaidīgs, bet papelēks. Šāds tas man patīk labāk. Starp citu – milzu ēkā, kas aizņem vai veselu kvartālu, draudzīgi sadzīvo pat 4 teātri: operas, nacionālais, vācu un ungāru. Patlaban visiem ir pārtraukums, bet varbūt paspēšu ieskatīties arī iekšpusē, jo tie pamazām atsāk sezonu augusta beigās.

timis ortodoxZiemsvētkus atgādinošu katedrāles bildīti, kurā gan, ja labi ieskatās, redzami cilvēki šortos, izveidoja čaklais GooglePhoto asistents. Ielieku, jo arī tā bija skaisti izgaismota.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s