Vilki un karpi jeb stāsts, kas sākas ar daciām un citām mašīnām

Esmu cilvēks, kam autiņi patīk, tālab pati brīnos, ka jau mēnesis pagājis, bet neko daudz par tiem uzrakstījusi vēl neesmu. Tās pāris lietas, kas bija (ka degviela dārgāka kā pie mums un šoferīši perfekti stājas pie gājēju pārejām) joprojām paliek spēkā – tā tiešām ir. Tagad vēl drusku “mašīniskāks” pārskats.

GDLFlameVienīgais, kas man nepatīk auto jomā ir tas, ka šejienes braukšanas stils ir trakāks, agresīvāks un noteikti skaļāks kā pie mums. Gandrīz nepārtraukti dzirdams, ka kāds kaut kur (pārliecīgi) gāzē vai bremzē – autiņi rēc vai kauc. Bet nav gan tā, ka lūžņu čupas būtu uz katra stūra – kaut kā galā viņi tiek, es nevienu avāriju redzējusi neesmu.

small vs big carInteresantāks ir jautājums – ar ko viņi brauc? Pagaidām, protams, atbildēt varu tikai par Timišoaru, bet man kā ekonomistei ļoti patīk redzamais. Un proti – pie mums tik populāro dārgo brendu mašīnu (Volvo, arī Audi, Mersedes un BMW) ir maz, proporcionāli vēl mazāk ir visu veidu džipu (labi, labi, “apvidus auto”) un “viltusdžipu” jeb krosoveru, ar kuriem pie mums pilni ceļi.

Dominē jaunas un pajaunas (noteikti vidējais vecums nav lielāks kā Latvijā) mazās un vidējās klases mašīnas no “neprestižajiem” zīmoliem. Protams, pirmajā vietā ir Rumānijā ražotās Dacia (bet arī te – džipīgo Duster un Sandero nav daudz), ļoti daudz ir Volkswagen un tā “mazo brāļu” – Seat un Skoda, tad francūžu un korejiešu. Japāņu nav daudz, amerikāņi, protams, ir izcils retums.

question-mark-faceSalīdzinu un domāju: diez, vai mums pašiem kaut kas ar galvu nav kārtībā, jeb mārketinga speciālisti (dārgo zīmolu un lielā izmēra autiņu pārdevēji) Latvijā ir daudz spēcīgāki kā Rumānijā? Man personīgi patīk šejieniešu racionālā attieksme (pati Latvijā braucu ar Seat Ibiza – esmu liela diezgan, lai varētu atļauties ērtu mazu auto 🙂 ).

Karstajās dienās redzams, ka vairumam auto logi ir ciet, tātad – kondicionieri ir un tie darbojas, kas savukārt tālāk norāda, ka autiņiem nav “spaiņa aprīkojums”. Man šķiet, ka tas rāda ļoti racionālu un nepretenciozu attieksmi pret auto – tam ir jābūt ērtam pārvietošanās līdzeklim, nevis “statusa rādītājam”. Katru dienu eju garām lielai bankai, arī pie tās stāvošās darba mašīnas ir škodas u.tml., līdzīgi arī citur. Patīkami, ka mašīnas ir tīras un daudzas pat ļoti spožas – regulāri mazgātas un koptas.

Un kā tad ar tām Daciām? Jā, protams, tās dominē un, vēlreiz – protams – jaunie modeļi. Pa kādam vecajam var ieraudzīt, bet vajag veiksmi un pacietību. Es 2 bildītes pielieku.

dac2Īsumā Dacia vēsturi var salīdzināt ar krievu žiguļu vēsturi: ap 1960.gadu tolaik sociālistiskās Rumānijas vadība saprata, ka paši galā netiks, un vajadzētu nopirkt kādas Rietumu firmas licenci auto ražošanai.

Tika nopirkta Renault 12 licence, 1966.gadā sāka būvēt rūpnīcu Mioveni pilsētā (kādus 400 km no Timišoaras, jeb 2/3 ceļa līdz Bukarestei) un 1968.gadā tā sāka darboties.

dac1Zaļais ir tipisks visslavenākā 1300.modeļa piemērs – tas ir ar priekšpiedziņu un ar nelielām modifikācijām ticis ražots no 1969. līdz 2004. (!!!) gadam. Pavisam esot saražoti 2,5 miljoni Dacia 1300.

Otrajā bildē – “saimnieciskā” un jau mazliet noapaļotāka versija.

dacia-historyVarbūt 1300.modeli  ražotu vēl šodien, bet 1999.gadā Renault nopirka šo rūpnīcu un kopš 2004.gada tiek ražotas Dacia automašīnas “mūsdienu” versijā. Bildītēs redzama zīmola evolūcija un tagad arī ikviens no jums var būt eksperts – ja uz ceļa redzama Dacia ar zilo logo – tā ir vecāka, ar sudrabaini metālisko – jauna.

Bet no kurienes nosaukums Dacia? No sen-sen-senvēstures. Tiek uzskatīts, ka jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras milzīgu apgabalu no Donavas līdz Karpatiem un pāri tiem apdzīvojuši senie dācieši. No kurienes viņi? Skaidri nav zināms, bet tā ir viena no proto-indo-eiropiešu tautām ar ļoti senu valodu un tiek uzskatīta par ļoti radniecisku trāķiešiem (ja kāds kaut ko atceras par Seno Grieķiju).

Tas “romanian”, ko tagad zinām  parādījies pamazām. Skaidri zināms, ka Dāciju pa daļām ir pakļāvis Jūlijs Cēzars (ja vajag, jāatkārto Senās Romas vēsture) un tad, Dācijai esot Romas impērijas provincei, arī sākusies gadsimtiem ilgā saistība ar visu “romisko”. Tiesa gan, zem Romas impērijas spārna pavadītajos gadsimtos, Dācijas provinces robežas bijušas visai mainīgas dažādos laikos: kaut cik stabili tās sastāvā turējusies līdzenā Timišoaras apkārtne, bet ar attālākiem un kalnu rajoniem gājis visādi – tie kalnieši jau visur nepakļāvīgi.

val koksStarp citu, viens no iemesliem tam, kāpēc šejienieši zina tik daudz valodu, ir faktā, ka rumāņu valoda ir ļoti līdzīga (tikai senāka) galvenajām Eiropas valodām: itāļu, spāņu – to apguve esot pavisam viegla. Arī ar jocīgo franču valodu (no rakstības būtiski atšķirīga izruna), saistot kopīga uzbūve, un arī angļu un vācu valodas jau ir tajā pašā grupā.

Tā ir būtiska priekšrocība mūsdienu daudzvalodu pasaulē.

vilkiJa kāds atceras stāstu par Romulu un Remu – diviem vilcēniem, kas ir Romas simbols, tad ir interesanti zināt, ka arī Timišoaras centrā ir “vilkskulptūra”.

Un nevis tāpēc, ka pašiem tā gribējās, bet tādēļ, ka Romas pilsēta to 1926.gadā uzdāvinājusi Timišoarai.

Kaut visa Rumānija  (Romania) mīl uzsvērt savu saistību ar Romas impēriju (jo tie bija pirmie ziedu laiki un pie tam sen), Timišoaras un vispār šī apgabala loma ir būtiska, jo tas dēļ sava līdzenuma (tas nekas, ka purvains, vienalga labāk nekā kalni) bija “vārti” uz pārējām Rumānijas daļām.

Dacian_Draco_on_Trajan's_Column_2Interesanti, ka vairumam no mums Rumānija saistās ar Drakulu (kaut tajā stāstā patiesības ir maz, bet šausmenītes jau visiem patīk). Vēsturiski patiesāka ir saistība ar vilkiem un pat vēl senākiem par Romulu un Remu.

Jau vissenākajos grieķu pierakstos tiek runāts par Dācijas leģendām par tās tautas saistību ar vilkiem vai pat izcelšanos no tiem un/vai spēju pārvērsties par vilkiem, tātad – par vilkačiem. Dāciešu mitoloģijā galvenais ir bijis vilks un saistība ar vilkiem.

carpatiJā, un tie otri virsrakstā minētie tiešām ir “karpi”, nevis “karpas”. Te runa ir par to, ka tagadējās Rumānijas (toreizējās Dācijas) kalnos dzīvojošās cilts nosaukums ir bijis “karpi” un no tā savukārt ģeogrāfijā iegājies kalnu nosaukums – Karpati.

Ja gribam būt pavisam precīzi, tad Karpatiem ir 3 daļas – kartītē tās smuki atzīmētas.

Ko viens par otru domāja un kā sadzīvoja dācieši ar karpiem nav skaidri zināms, bet ir liecības, ka abas grupas bijuši vietsēži zemkopji, kas grūtos brīžos kopā cīnījušies pret iebrucējiem-sirotājiem no tagadējās Ukrainas un Krievzemes stepēm.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s