Peldkostīms saslapināts un maza jubileja!

writing2Sākšu ar jubileju. Centīgie WordPress statistiķi saskaitījuši, ka šis esot mans 100-tais ieraksts (post). Labi, labi, ne jau par Rumāniju, bet kopā celojumu emuārā. Pieskaitot “pages” būtu mazliet vairāk – es īsti nesaprotu atšķirību starp šiem, bet ir ok. 🙂

Pirms kāda laika tūrisma informācijas centrā paņēmu bukletiņu, kurā vietējais gids Liviu piedāvā kājām ejamas un velo tūres pa Timišoaru un apkārtni. Kādudien viņam aizrakstīju, sakot, ka ar pilsētu jau kā nebūt tieku galā pati, bet ar velosipēdu izbraukt ārpus tās gan gribētos un es labprāt pievienotos kādai grupai, ja tas iespējams – tak jau jautrāk. Pagāja pāris dienas un saņēmu ziņu, ka šodien (otrdien) 18.30 tiek plānots vakara izbraukums. Protams, man tas der!

Liviu bija pielicis arī maršruta karti, kurā redzēju, ka reljefs ir “miermīlīgs” (kur Tu purvā lielus kalnus atradīsi. Starp citu, viņš apstiprināja, ka Timišoaras “augstākie kalni” ir manis jau redzētie jaukie Botāniskā parka pauguriņi) un redzēju arī vairākas ūdenskrātuves. Tad nu uzjautāju – kā ar peldēšanās iespēju, jo man dikti jau nu gribētos. Saņēmu atbildi, ka tas varētu būt iespējams. Nu ko tad vairāk, peldkostīmu apakšā, kaut ko drusku pieklājīgāku virs tā un prom! Jā, arī velosipēdu nodrošina viņš – ērti. Kopā man tas izmaksāja kādus 13 eiro, dārgi nav noteikti, jo sevišķi tāpēc, ka tagad, vienpadsmitos vakarā, kad šo rakstu (bildes pievienošu un publicēšu trešdienas rītā) joprojām smaidu līdz ausīm – bija tiešām jauki!

Brauciena sākuma (un arī beigu) vieta bija nepilnu 10 minūšu gājienā, tad no pilsētas laukā, pa meža takām (labi – ēna!), pa mazākiem un lielākiem ceļiem ainavu baudot pamazām atpakaļ uz pilsētu. Skaitās, ka tas ir 2 stundu brauciens, bet mēs atgriezāmies pēc deviņiem noteikti – jau sāka satumst.

groupKāda bija kompānija? Superjaukta: vietējais skolnieks Dāvids (malacis, teica: ar mammu runāju vāciski, ar tēvu – spāniski, jo tās ir viņu valodas, ar vietējiem draugiem rumāniski, ar mums, protams – labā angļu valodā; arhitektūras pēdējā gada students Aleksandrs (studē “manā” universitātē – Politehniskajā) un trīs kolorīti ārvalstnieki (vārdus gan neatceros): libāņu izcelsmes nekustamo īpašumu pārdevējs no Maiami, pamatskolas skolotāja no Taivānas un nupat grāmatvedības studijas savā valstī un praksi Londonā pabeigusi meitene no Honkongas. Liviu ir ar cepuri un mugursomu.

Kad tas bija iespējams, ceļš un atpūtas brītiņi pagāja omulīgi pļāpājot un tīri vai žēl bija vakarā šķirties. Tā kā mums bija pa ceļam, ārzemniekus vēl izvedu pa “savu” studentu ielu – viņiem arī patika, ir jau iespaidīga un omulīga. Amerikānis te ir jau kādu laiciņu, bet šajā rajonā nebija bijis, Āzijas meitenes vispār varonīgas – ielidojušas šodien 13os. Viņām droši vien labi miegs nāks šovakar. Rīt jau nu gan visi (protams, izņemot mūsu sportisko gidu Liviu un varbūt Dāvidu) būsim stīvi, jo nobraucām 23 kilometrus.

girlsUn kā tad peldēšanās? Arī ierodoties uz braucienu Liviu atgadināju, ka gribēšu peldēties. Nu labi, paskatīsimies – viņš nebija ļoti entuziastisks uz to lietu. Kad piebraucām pie pirmā smukā slapjuma, viņš teica, ka tajā peldēties nevar – esot privāts un arī krasts tiešām bija nepieejams – vai nu slīpais betons (kā Rīgas HES) vai neizbradātas  niedres – tātad te tiešām nepeldas…

Pēc nobrauktām apmēram 2/3 ceļa, pienāca TAS brīdis – apstājāmies uz Begas upes tilta (te tā vēl ir dabiska upe, nevis iztaisnotais betonētais kanāls, kas vijas cauri Timišoarai) – un Liviu sacīja, ka tur lejā varot peldēties. Un 2 vietējie to jau darīja. Es teicu, ka ļoti gribu! (ellīgi  karsts arī taču) Jautāju, vai vēl kāds piebiedrosies.

begaCiti speciāli uzprasījušies un gatavojušies nebija, bet varonīgā honkongiete pieteicās kompānijā. Malace! Peldoties viņa atzinās, ka vispār pirmo reizi mūžā peldas (nu labi, dzīvojas, peldējos es) dabīgā saldūdenī – viņiem ir tikai baseini.

Ūdens bija tik silts, ka plunčāties varētu stundām, bet to, protams, nedarījām, jo nevar jau dikti pārējo pacietību pārbaudīt. 🙂

Te redzamā Begas bilde tapusi citā reize, mūsu peldvietiņai, protams, bija smilsaina ieeja – maza pludmalīte.

Brauciena laikā  slinkoju un nebildēju (toties abas Āzijas meitenes to darīja bez pārtraukuma, viena pat brauca ar ieslēgtu GoPro kameru), tālab  man ir tikai dažas grupas bildes un viena, kurā redzamas slūžas – te “brīvā” Begas upe tiek pārtaisīta par rātnu kanālu.

bega dammTā garums ir 116 km, senāk tas izmantots kā ūdens transporta ceļš, jo pa to, ja labi gribējuši un pacietības pieticis, varēts nokļūt līdz Donavai un tālāk virknē Eiropas pilsētu. Pirms dzelzceļa un kādu laiku arī paralēli tam tas ir bijis būtisks pasažieru un ūdensceļš.

Bega canal infoTagad gan tikai atpūtnieki ar laiviņām, pedāļminamajiem  gulbīšiem un līdzīgiem aparātiem pa to braukājas. Klikšķinot uz bildes un skatot to pilnā izmērā, var palasīt informatīvo tekstu par kanālu – skaitļi jau saprotami visās valodās.

Bet bez kanāla iztikt nevarēja arī tāpēc, ka šajā rajonā dabiski Bega ir bijusi sadalījusies kādās 6 slīkšņainās daļās, kas radīja problēmas te dzīvojot un pārvietojoties. Starp citu, Timišoara esot tapusi vietā, kur Begas un Timišas upes ieskaujošie purvi esot bijuši kā nebūt pārejami, tātad – drusku sausāks. Timišas upe mūsdienās ir pazudusi, Bega kanāla veidā pastāv.

Caur Timišoaru bijusi sava veida “ieeja” Rumānijā no Eiropas puses, ja negrib rāpties pāri Karpatu kalniem. Esot gan bijusi vēl viena ” ne-kalnu ieeja” – pa kādas Donavā ietekošas upes ieleju, bet tas ir zemāk pa Donavu un tur vēl neesmu bijusi, tāpēc nosaukumu neatceros.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s