Sveiciens jūsu veļasmašīnām!

Vienvakar devos pastaigā vēl nebijušā virzienā. Rajons gan trāpījās ne visai glīts – esošs un bijis rūpnieciskais, bet specifisks – lielā iela ir, mazo šķērsielu, kur nogriezties ko smukāku meklējot nav. Jāiet tik uz priekšu. Tā nu gāju, gāju, līdz ieraudzīju priekšā milzu torņus – nu, tādus, kā parasti labības kombinātiem. Pieeju tuvāk, skatos – P&G jeb Procter & Gamble. Tie tak labību neražo! Bet ko tad? Lielu daļu no mums mājās esošajām saimniecības precēm.

pgUn kas torņos? Izrādās – tā ir veļas pulveru rūpnīca. Bet nu milzīga! Pašu rūpnīcas 4-stāvīgais korpuss tiem torņiem knapi “pie kājas” – nu ļoti augsti. Rūpnīca pajauna, viss glīts un sakopts un viegla “tīra smarža” apkārt jūtama. Nu jā, es jau sen veļu mazgāju ar citu bezsmaržas pulveri, tālab šo ļoti jūtu.

Tāpēc arī sūtu sveicienu veļasmašīnām – ja jūs izmantojat Latvijā pirktus veļas pulverus Ariel, Tide, Bonux, Ace…, tad tie ir ražoti Timišoarā.

Ja jau tik tālu esam, tad nolēmu painteresēties, kas tad vēl Timišoarā notiek no biznesa puses un noskaidroju dažas interesantas lietas. Bizness šeit būtībā sastāv no 3 daļām:

  • apkārtnē – attīstīta lauksaimniecība, jo klimats un augsne ļoti piemēroti (Panonijas līdzenums);
  • ir virkne vietēju un ārvalstu ražotņu, piemēram: P&G, iepriekš minētais  Continental, kurš te 3 ražotnēs nodarbina 7 tūkstošus cilvēku (pavisam Rumānijā – 13 tūkst.), virkne dažādu nopietnu elektroinstalāciju komponenšu ražotāju autorūpniecībai, kā arī diezgan daudz dažādu vietēja līmeņa apstrādes ražotņu. Tiesa gan, krīze un fakts, ka ir vēl “lētākas” valstis, ražošanu ir diezgan papostījusi – ir redzami gan pasen, gan ne tik sen būvēti tukši ražošanas korpusi;
  • tas ar ko Timišoara īpaši  lepojas ir kļūšana par vienu no galvenajiem Austrumeiropas IT un servisa centriem. Daudzas megakompānijas šeit ir izvietojušas gan savus IT dienestus vai veic dažādu IT produktu izstrādi, daudz ir arī dažādu servisu nodrošinātāju – sākot ar zvanu centriem Eiropai līdz dažāda veida grāmatvedības un citiem servisiem.

corruptionKāpēc tā? Iemesli ir interesanti un pārsvarā ģeogrāfiski/kulturāli pamatoti. Piemēram, salīdzinot 2014.gada korupcijas indeksus, Rumānija ir 43., kamēr Latvija tikai 55.vietā un to lielā mērā nodrošina tieši Rumānijas rietumu daļa, ieskaitot Timišoaru. Kā tā? Timišoarieši atzīst, ka tas, ka viņi ir tik tālu no savas galvaspilsētas un daudz tuvāk rietumiem vienmēr ir mudinājis veidot “rietumnieciskāku” biznesa kultūru un dzīves uztveri.

map_romania_major_citiesŠis vispār ir tas interesantais gadījums, kad “nomale patiesībā ir centrs” un otrādi. Kartītē var redzēt, ka Timišoara ir pašā valsts rietumu malā, kamēr galvaspilsēta – pa labi lejpusē. Lai tiktu galvaspilsētā, jāpārvar kalni, kamēr uz rietumu pusi ir līdzenums. Timišoarā ir starptautiskā lidosta (man gan neizdevās sakombinēt lidojumu līdz tai, tālab es lidoju uz kaimiņvalsts Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu – no tās Timišoara ir apmēram uz pusi tuvāk kā no pašu galvaspilsētas Bukarestes).

Tāpēc tā nu ir sanācis, ka Bukarestē notiek “parastās galvaspilsētas lietas”, kamēr bizness attīstās arī citos reģionos – katrā kādu noteikti iemeslu dēļ. Vispār jau no valsts vienmērīgas attīstības viedokļa tas ir daudz labāk nekā mūsu “ūdensgalva” Rīga.

Arī transporta infrastruktūra uz rietumu pusi ir daudz labāk attīstīta nekā uz galvaspilsētu. Palīdz arī vēsturiskais multikulturālisms – šejienieši runā daudzās valodās, populārākās svešvalodas ir: angļu, protams, bet vēl ļoti labā līmenī un masveidā vācu, itāļu, spāņu, ungāru, serbu…

2013.gada statistika saka, ka pilsētā ir ap 43 tūkstošiem studentu, no tiem liela daļa studē tehniskas un IT jomas – tas ir vērtīgs papildinājums darbaspēkam. Arī nodarbinātības rādītāji ir labi. Ja Latvija 2015.gada martā starptautiski norāda 9,7% līmeni, tad Rumānijā tas ir 7,1%, bet Timišoarā – zem 2%. Būtībā tas nozīmē, ka darbinieki izvēlas darbavietas. Skaisti.

I_love_my_local_business_logoTas, kur Latvija ir priekšā, ir kaut cik nopietns vietējais bizness. Mēs paši gan mīlam sūroties, ka nav diezgan, bet tas jau laikam tikai normāli. Doing business indeksā mēs esam 23.vietā pasaulē, kamēr Rumānija 48. un to  var redzēt – jā, ir vietējiem piederoši tirdzniecības kioskiņi un ēstuvītes, ir arī kādas “ražotnītes”, bet laikam jau “Rietumu biezā naudasmaka tuvums” traucē vietējiem pašiem uzdrošināties, augt un attīstīties.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s