Lapseņmūzika un dzīvžogdejas

tautumeitaManas attiecības ar tautas mākslu un mūziku vispār ir sarežģītas. Viss sākās labi: runā, ka pēc tam, kad pirmsskolas vecumā es kādu brīdi esot padzīvojusi pie vecvecākiem Vecpiebalgā, mājās  atgriežoties es labu laiku esot tautasdziesmās vien runājusi (nu jā, dziedātāja neesmu). Tātad – sākums izskatās labi.

pianoPēc tam nāca grūti gadi – bija jāpārcieš māsu mūzikas skola (ieskaitot vijoles zāģēšanu) un vēl pārcentīgs klavierētājkaimiņš aiz sienas… Trīskārt bezgalīgas gammas, etīdes un viss pārējais periodiskā atkārtojumā (jo viņi visi  trīs bija ar dažu gadu atšķirību). Kaut arī man muzikālās dzirdes neesot, citādi, kā par bērnības traumu to nosaukt nevar. Nav laikam brīnums, ka man patīk roks, pie tam – pasmags.

Tad nāca Atmoda – laiks, kad folklora nevarēja nepatikt. Pati vienu vasaru strādāju nupat atklātajā Dainu kalnā, plus vēl māsas un vecākais dēls darbojās folkloras kopā, kura bija “pierakstīta” manā darba vietā – Gaujas Nacionālajā parkā. Tas pat bija tīri sakarīgs laiks… – kā pa viļņiem tā mana pieredze.

Festivalul-Inimilor-2015-la-TimisoaraNu un pēc tam (tagad) nāk Rumānija, kur man vakaros vēl nekā īsti nav ko darīt, HIM koncerts arī vēl 2 nedēļas jāgaida… Bet esmu iemācījusies Timišoaras mājas lapā pasākumu sarakstu atrast un ieraudzīju, ka nu jau aizgājušās nedēļas nogalē te 45to reizi notiks starptautisks folkloras festivāls Inimilor (sirds mūzika – tā aptuveni varētu tulkot). Norises vieta – jaukais un netālais Rožu parks, ieeja bez maksas, laiks ārā  dievīgs – vai var neiet? Protams, nevar.

Tā nu 3 vakarus (sākot ar piektdienu) no 19.30 līdz pusnaktij (ir labi, ja pusnakti var sagaidīt bezroku  blūzītē un nav ne auksti, ne arī visādi lidoņi traucē – te vakaru brīvdabas festivāli būtu jārīko daudz biežāk) baudīju festivāla programmu. Piedalījās viesi no 14 valstīm un daudz vietējo kolektīvu. Uzreiz atvainošos – sliktās kvalitātes bildes ir manējās – sēdēju ap vidu un tas ir maksimālais palielinājums. Bet būtību jau var nojaust. 🙂

lapsendzivzogsKā patika? Jāsaka  godīgi, vistrakāk man gāja ar vietējiem kolektīviem un tieši par viņiem ir šodienas virsraksts – abi jaunie virsrakstā minētie termini ir manis izdomāti, to visu skatoties un klausoties, tālāk seko skaidrojums.

Klausījos, dīdījos un domāju vispirms par mūziku – nu ko tā man atgādina. Un nonācu pie lapsenēm. Kas ir bijis nikna pūžņa tuvumā, tas sapratīs – traka spiedzoša kakofonija. Mūziķi man varētu iebilst par apzīmējuma trešo vārdu (gan jau kaut kādas harmonijas un arpēdžijas tur ir), bet pirmie divi ir precīzi: uznāk labs bars muzikantu (parasti pāri 10, vienam bungas, pusei vijoles, otrai pusei pūšamie un laiž vaļā spiedzīgu meldiņu briesmīgā skaļumā un trakā tempā…).

Timis folkloreUz skatuves notiekošo vislabāk raksturot krieviski – “tancujet vsjo selo“: kā bildē var nojaust, aizmugurē ir vairāk kā 10 muzikanti, tad vēl kāds bariņš dziedātāju un parasti vairāk kā 20 pāri, kuriem vietas nepietiek, bet tur tomēr mīcās. Pārsvarā – sastājušies līnijā, drošības pēc vēl arī rokās/plecos sadevušies (tas ir tas dzīvžogs) tāpat puslīdz uz vietas (daiļi? sarežģīti?) kustina kājas. Un tie gabali ir gari un, kā jau mājnieku, viņu bija daudz. Bet vietējiem dikti patīk. Es laikam nevienā no iepriekšējām dzīvēm rumāniete neesmu bijusi. Lai nebūtu tikai mani vārdi, paskatieties paši mazu 2007.gada video – domāju, ka ar nepilnu minūti ieskatam pietiks:

Labi, ka bija  arī viesi, citādi būtu jāsāk domāt, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Lapseņmūzikas izcelsme laikam saistāma ar ilgo vēsturisko pakļautību turkiem un līdzīgajiem, jo arī no viesiem, Turcijas pārstāvju “odiņmūzika” (viens pūšamais nevar tik draudīgu blarkšķi uztaisīt) un mazie dzīvžodziņi bija vislīdzīgākie. Kaimiņiem serbiem un bulgāriem bija kaut kas attāli līdzīgs, bet stipri maigākā formā un arī kustības uz skatuves bija vairāk.

Timis blondesPielieku dikti nekvalitatīvu bildi (bildēts lielais ekrāns, ne skatuve), bet tur redzams interesantais fakts, ka vienā no Timišoaras kolektīviem visas 3 solistes bija blondas! Vai jūs arī domājāt, ka visi rumāņi ir tumsnēji?

Vienā brīdī iedomājos – nu, ņemot vērā karstumu, šādas dejas varētu būt tikai normālas. Bet tad attapos – kā tad spāņi, meksikāņi un citi ne mazāk karstās vietās dzīvojošie? Jeb varbūt “manējie” dejo pa dienu, bet tie pa vakara vēsumu un tad jau var kustēties? Nezinu. Katrā ziņā šejienes mūzikas un dejas tradīcijas ir ārkārtīgi atšķirīgas no mūsējām un citur redzētajām.

mexicoSuperkoši, kaislīgi un plīvojoši bija Meksikas un Kolumbijas dejotāji – tas, ko no viņiem gaidām, arī neizpalika. Skaisti.

Pirmo reizi redzēju smieklīgas (nu labi, atraktīvas) līnijdejas vīriešu izpildījumā – čikāgieši bija sagatavojuši ļoti kovbojisku deju – ar kūleņiem, seškāju “zirgiem” un visu ko citu. Bet to bilžu kvalitāte man tik krimināla, ka neko te ielikt nevaru. 😦

hungaryPārsteidza, bet pēc maza apmulsuma brīža jāatzīst – pozitīvi, spāņi un ungāri – viņu kolektīvi rādīja nevis klasisko tautas deju, bet kaut ko no 20-30to gadu repertuāra – puslīdz mūsdienīgas “to labo miera laiku” dejas. Man tā vien dungojās līdzi kādreizējā “Bumeranga” melodija par Annu, Līzi un Marī… Patika!

Bija labi dresēts un ļoti skatāms Maskavas kolektīvs ar smieklīgu nosaukumu “Ritmi detstva” – labi, ka ārzemēs to parasti nesaprot, jo ar bērnību tur nekāda sakara nebija, droši vien kāds vēsturisks iemesls. Viņiem un arī Tbilisi studentu puišiem pacelt kājas augstāk par degunu un visādi akrobātiski izgājieni bija nieks. Gruzīni bija tie, kuriem pirmajā vakarā publika aplaudējot cēlās kājās un arī pārējos vakaros vislielākās ovācijas tika viņiem. Un es arī gan cēlos kājās, gan no sirds aplaudēju.

georgiaPar ko? Jau piesakot tika uzsvērts (es kaut ko saprotu rumāniski!), ka viņi tradicionālo apvieno ar baletu un akrobātiku (nu labi, šie ir internacionāli vārdi, tāpēc sapratu).

Un man jāsaka, ka es pirmo reizi redzēju tiešām skaistu vīrišķīgu baletu, kur uzmanību nevarēja novērst ne mirkli! Gruzīniskā ekspresija superkolosālā izpildījumā – ātrums, lēcieni, piruetes un kas tik ne vēl, plus vēl vairākas virtuozas “zobenu cīņas” beigās. To nevar izstāstīt. YouTube atradu video, kur kaut kas līdzīgs redzams (bet palieku pie pārliecības, ka te bija vēl labāk).

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s