Mana pirmā kafija!

cofeeJau gadu desmitiem (uzrakstīts šitais izskatās briesmīgi, bet tas ir taisnība) mani rīti sākas ar kafiju. Rumānijā esmu nu jau divas nedēļas un kafiju nebiju dzērusi NE REIZI! Un ne tādēļ, ka nav pieejama, protams, ir: gan kafejnīcās cenas saprātīgas, gan hostelī ir automāts, gan man pašai ir līdzi…

Kas tad par vainu? Nu pavisam vienkārši – ir tik karsti, ka pat doma par kafiju liek nosvīst. Drīzāk ir pat otrādi – ejot garām kafijas piedāvājumiem, ik reizi nodomāju – kurš gan te spēj dzert kafiju! Tā bija līdz šodienas rītam.

Pēc ārkārtīgi karstajām iepriekšējām dienām, naktī bija patīkami dzirdēt, ka līst lietus. No rīta pamodos – viss pelēks, istabiņā joprojām karsti, bet, izejot ārā, jutu, ka ir tikai kādi divdesmit grādi. Daļa no vietējiem, protams, jau attiecīgi saģērbušies – garās bikses un jakas. Man pusbiksēs un polo kreklā bija ļoti labi un pa ceļam uz bibliotēku, ejot garām vienai no kafejnīcām, es piepeši sapratu, ka šorīt es esmu spējīga uz TO – ar baudu izdzert tasi kafijas āra terasē (šajā laikā parasti tādas domas vairs nav, par karstu). 🙂

Izdevību garām laist nevarēju, jo biju paskatījusies laika prognozi, ka uz pēcpusdienu jau atgriezīsies saule un tuvākās nedēļas laikā mazāk par +27 grādiem nebūšot. Kas zina,  kā tad atkal būs ar kafiju. Jāsaka banālais: cik maz mums reizēm vajag līdz pilnīgai laimei… – man tā bija nesteidzīga kafijas tase patīkamos laika apstākļos.

Pēc tam gan atkal apzinīgi devos uz bibliotēku pastrādāt. Atļāvos “darba dienu” beigt ap četriem, jo saule joprojām nebija parādījusies un es izlēmu, ka tādu pēcpusdienu vajag izmantot, lai ar baudu pastaigātos, nevis tikai lēni valkātos no vienas ēnas līdz nākamajai, kā karstajās dienās. Tā nu bez steigas izmetu loku pa pilsētu, pa ceļam citā tirgū (arī nejauši atklāju vienā no saviem “pārgājieniem”) nopirku mazliet augļu.

bot gardAizgāju uz jau iepriekš kartē noskatīto “Botānisko dārzu”. Tiesa gan, pēc Moldovas analoģijas biju sevi noskaņojusi nesagaidīt par daudz, nesalīdzināt ar mūsu izpratni par šāda nosaukuma objektiem. Un pareizi vien bija.

Šajā bildītē redzama viena no dažām jaukajām puķu dobītēm. Apskatījos dažādas sen neredzētas vasaras apstādījumu puķītes (nekādu uzrakstu klāt nav, tikai skaistums).

Būtībā tas ir jauks ēnains un ne visai kopts parks ar daudziem celiņiem un soliņiem. Parkam ir bijuši arī labāki laiki, jo vismaz 2 pamestus baseinus arī redzēju. Bet cilvēki staigā, sēž uz soliņiem. Stratēģiski parks ir labā vietā (es varbūt salīdzinātu ar Grīziņkalnu) – ejot no saulainā (jo platas ielas) pilsētas centra uz klaju dzīvojamo rajonu saules ir stipri par daudz un tad nu parks ir pa vidu – daļu ceļa var veikt pa tā ēnainajiem celiņiem.

bot gard1Apmēram šādi izskatās parka “normālā daļa”. Internetā lasīju, ka tur dažādos laikos esot daudz dažādu šķirņu koku sastādīts (bet konkrēta skaita nav). Tie tur arī aug, kā nu sastādīti un bez jebkādām nosaukumu norādēm. Man tās būtu noderējušas, jo no šejienes kokiem daudzus nepazīstu, par dažiem man ir idejas par radniecību ar kādiem mūsējiem, bet ne tuvu ne par visiem.

Te aug liepas un kastaņi, ir pa kādai kļavai. No vietējiem atpazīstu valriekstus (to bumbiņas  jau labi paaugušās), dažādus akācijveidīgos (pēc lapu formas) un tas laikam arī viss. Bet dažādība ir krietna.

Lai nu kā ar to botāniku, bet šis parks ir vienīgā man zināmā vieta Timišoarā, kurā ir jebkāds reljefs (dzelzceļa uzbērumu un kanāla pretplūdu valni es neskaitīšu)! Nezinu, kā tas reljefs tur ir radies vai saglabājies, bet parciņa līkloču takas jauki līkumo gan pa horizontāli, gan vertikāli (rūpīgi ieskatoties bildītē var redzēt, ka nav līdzens). Nu, protams, nav ne Himalaji un pat ne Gaiziņš, bet kādu 10 metru augstuma starpība ir un to veido ne tikai viens “kalns”, bet tiešām jauks dažāda līmeņa paaugstinājumu un pazeminājumu “mudžeklis”. Man pat ienāca prātā – te varētu sarīkot mazu pilsētas orientēšanos (sveiciens manam kursabiedram Aigaram, kurš ir SportIdent praksē Vācijā). 🙂

Tā es jauki pastaigāju, un tad jau kādā brīdī bija jāsāk miegt  acis – saule bija atgriezusies, bet man no rīta līdzi paņēmies bija lietussargs, nevis saulesbrilles. Nācās vien atgriezties istabiņā, jo jau šovakar tiek solīti 28 grādi…

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s