Ir pusseši pirmdienas pēcpusdienā, bet mēs joprojām esam Stavangerā. Kapteinis sacīja, ka ceļā dosimies sešos un tad, ja jūras un vēja dievi būs labvēlīgi, burāsim garām Bergenai vēl uz augšu – uz ziemeļiem uz kādu tur ostu, kas sākas ar M burtu – ir doma no turienes doties iekšā fjordā, apskatīt to un tad atpakaļ lejup uz Bergenu – lai piektdienas vakarā vai sestdien līdz pusdienlaikam būtu noenkurojušies gala ostā.

Ko darījām šodien? Rīts sākās kā parasti – ar celšanos 7os, brokastīm 7.20, kuģa karoga pacelšanu astoņos. Tad tika paziņots, ka tie, kuriem nav nekādu maiņu (es tajā skaitā) esam brīvi līdz vienpadsmitiem, kad būs kārtējā mācību sesija. Tajā starpā tad nu aizgāju “ciemos pie interneta” un publicēju stāstu par vakardienu. Sesijā Jakubs ļoti interesanti stāstīja par ekosistēmu dinamiku, bet tas te nav īsi pārstāstāms. Tad bija pusdienas un atkal brīvs līdz 18iem, kad jādodas ceļā. Studentiem tika ieteikts brīvos laikus izmantot grupu darbam, ko daļa arī darīja. Es devos pagarākā pēcpusdienas pastaigā, jo centrs jau ir apskatīts. Laiks šodien ir jauks – droši vien ap 20 grādiem, pārsvarā mazliet tā kā apmācies un neliels vējiņš, bet brīžam uzspīd arī saule. Galvenais jau, ka nelīst.

Bija šodien arī viena “atrakcija”. Tā kā ostā ienāca divi milzonīgi kruīza kuģi, mums nācās mainīt atrašanās vietu – vispār jau turpat ostas pilsētas gala otrā pusē, bet šī lieta nebija iepriekš izziņota. Kad mēs ar Kristīni mazliet pirms 11iem atgriezāmies no pilsētas, dzirdējām, ka tiek izziņota “atiešanas trauksme” un bijām ļoti izbrīnītas. Protams, tūdaļ arī uzzinājām, kas notiks. Kad traps jau bija noņemts no pilsētas atgriezās vēl vairāki mūsējie. Viņu sejas izskatījās labi – kuģis taisās atiet un arī lēcieni, lai tiktu uz klāja (jo vēl bijām pie krasta) bija dažādās graciozitātes pakāpēs. Bet ne visi atgriezās laikā – uz 11iem. Priekš tiem tad piestātnē uz malas uzrakstījām, ka kuģis ir pārvietots – turpat otrā pusē. Kad pēc laba brīža bariņos atgriezās kavētāji, protams, jautājām, kā bija, ieraugot, ka kuģa nav. Nu, “interesantas” sajūtas bijušas visiem. Jo – no tās vietas, kur var ieraudzīt, ka kuģa vairs nav, tā jauno atrašanās vietu redzēt nevar – viens no kruīzniekiem priekšā. Ja aiziet līdz vietai, kur kuģis bija pietauvots, tad var ieraudzīt gan uzrakstu, gan kuģi. Bet ne visi bija to izdarījuši uzreiz, bija gan apsvērti varianti par braukšanu ar vilcienu uz Bergenu gan viss kas cits. Vieni puslīdz mūsu kuģa atrašanās vietā bija atraduši makšķerējošu lietuvieti un uzrunājuši: “Gde korablj?”, un saņēmusi atbildi – “Cerez reku za uglom”… – vispār jau aptuveni taisnība. Katrā ziņā tā ir mācība nekavēt. 🙂

Ceru, ka atstājot ostu, izdosies “iebraucamo ceļu” un krastus apskatīt jaukākos apstākļos, nekā iebraucot, jo pēc tauvu saritināšanas mums darāmā uzreiz vēl daudz nebūs – kuģim pa Stavangeras “ieejas labirintu” ārā jāiet ar motoru, nevis burām (Stavangera nav tieši jūras krastā, ja nav slinkums, varat kartē paskatīties). Septiņos vakariņas, pēc tām – vakara mācību sesija. Un tad jau redzēs – kā kapteinis un vējš liks.