Otrā diena – 11.augusts svētdiena – pēcpusdiena

Sapratu, ka stāstu nosaukumos jāraksta gan datums, gan nedēļas diena – lai pašai nesajūk. Citādi tam nebūtu īpašas nozīmes, bet mums visas darba maiņas saplānotas pa datumiem, tālab jāseko tiem līdzi, nevar vienkārši “burāt līdz galam”, ne pulkstenī, ne kalendārā neskatoties.

Tātad tagad par pēcpusdienu. Gastronomiskā daļa ir kārtībā – nostrādāties dabūjam pietiekami, lai būtu gatavi apēst visu, ko dod. Un baro tiešām tīri labi. Pusdienās bija zupa un otrais, visu pasniedz lielās bļodās uz kopējā galda un katrs liek cik grib, bļodu saturs tiek papildināts pēc vajadzības. Vakariņās bija iespēja katram taisīt tādas maizītes, kā katrs grib: bija gan 3 veidu siers, gan biezpiens, gan 3 veidu gaļas/desas, gan ievārījums. Kafija un tēja mums ir brīvi pieejama jebkurā laikā, ja kas paliek pāri pēc ēdienreizēm, arī tas ir dabūjams “kafijas zonā”. Divas reizes dienas laikā bija arī mazie patīkamie pārsteigumi: vienreiz virtuvē dežūrējošie visu kuģi apstaigāja ar lielu bļodu, ikvienam piedāvādami pa ābolam, otru reizi – pa plātsmaizes gabalam.

Ko darījām, ka tikai tagad – pēc vienpadsmitiem vakarā tieku pie rakstīšanas? Ui, bija viss kas. Pēc pusdienām mums bija jāpiestāj Švinojušces ostā, lai nomainītos bocmaņi. Bet ar kuģi nav kā ar mašīnu – piestāj un viss. Pietauvošanās ir mūsu darbs, traps jāuzliek, drošības “spilveni” jāieriktē pareizi. Atejot no krasta – viss tas pats, tikai otrādā secībā. Ostā stāvējām kādas 3 stundas. Tas ir – kuģis stāvēja, mēs visu ko darījām. Pirmkārt – bija apmēram stundu gara kapteiņa instruktāža par svarīgām lietām – rīcību dažādu trauksmju un citos gadījumos. Pēc tam bija pirmā nodarbība – puse no studentiem īsi prezentēja savus projektu priekšlikumus (tas bija viens no viņu mājas darbiem). Otra puse to darīs rītdien rīta sesijā un tad balsojot tiks izlemts, kuras ir 6 labākās idejas, un pie to detalizācijas studenti grupās strādās paralēli visam uz kuģa notiekošajam.

Pēc tam bija vakariņas un apmēram stunda kuģa darbu praktiskajiem vingrinājumiem – par prieku krastā esošajiem cilvēkiem, mācījāmies gan mastus grozīt, gan visu ko citu, ko maiņas vecākie lika. 20.30 devāmies prom no ostas – jūrā. Tiklīdz bijām galā ar attauvošanas darbiem,sākās vēl iepiekš nedarītie buru pacelšanas darbi, ar kuriem ņēmāmies līdz kādiem 22.30 un tagad mūsu kuģis ir skaists kā gulbis – iet ar uzvilktām visām burām. Man tā buru uzvilkšana vairāk atgādina burvestību, kaut paši jau visu darījām, un nevaru pat iedomāties, kā tās buras “dabūsim nost” jeb patiesībā pacelsim. Bet gan jau drīz to uzzināšu, jo pašiem vien tas būs jādara.

Kolēģe Ēva netaisās ar mums uz gulēšanu – viņai līdz pusnaktij sardzes maiņa.Tad jau rīt pastāstīs kā tas bija, bet arī mūsējās (mēs ar Kristīni esam vienā maiņā un tāpēc brīžiem ir laiks papļāpāt) nav tālu. Nogurusi esmu kārtīgi un drusku arī nepieradušās rokas sāp (kaut, protams, lietoju aizsargcimdiņus). Bet tas jau tikai normāli. Līdz rītam!

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s