Sveiciens no Ostapa Bendera! Bet vispār – ievadstāsts

20121027-210136.jpgVai ar to pietiek, lai jums būtu skaidrs, kur es šodien biju? Ja nē, tad atzīstos – Odesā! Nē, nē, Odesa nav Moldovā, kaut arī viena no vēsturiskajām versijām ir par to, ka starp Odesas (tolaik gan vēl ar citu nosaukumu) dibinātājiem ir bijuši tolaik varenās Moldovas valdnieki, tā ka saistība ir.

Vēl viens ātrais jautājums jums. Kurā valstī atrodas Odesa? Atzīšos pati par sevi. Es tīri labi zinu daudzu valstu galvaspilsētas, bijušās PSRS republiku galvaspilsētas pavisam labi un vēl par daudzām visu ko. Par Odesu manas zināšanas aprobežojās ar dienvidiem un humoru un vēl – ar pārliecību, ka tā ir Krievijā.

Bet nu par to es savukārt “dabūju pretī” no maģistrantiem, kad viņiem jautāju, ko viņi zina par Latviju. Jāatzīst, maģistranti zināja daudz mazāk nekā bakalaura līmeņa studenti. Tātad – tie, kuriem patlaban ir ap 23 gadiem ir sava veida “zaudētā paaudze” ne tikai pie mums – viņi vēl neko īsti nezina par “rietumu pasauli”, bet vairs nezina par postpadomiju, jo izauga laikā, kad mums, viņu vecākiem, par to runāt laikam bija sliktais tonis. Bakalauri zināja, ka “Jaunais vilnis” notiek Jūrmalā un tas ir Latvijā, maģistri – zināja, kas tas par pasākumu, bet bija pārliecināti, ka Jūrmala gan atrodas kaut kur Krievijā. Un manam apgalvojumam, ka Latvijā gan, tā īsti ticēt negribēja.

Man ar Odesu, tātad, izgāja gandrīz tāpat. Vienudien, skatoties Moldovas kartē un domājot, kurp varētu doties, pamanīju, ka pie kartes apakšējās robežas ir arī Odesa attēlota – Ukrainā.

20121027-210122.jpgJa runājam par attālumiem un pie tam tēlaini, tad manu braucienu uz Jašu varētu salīdzināt ar došanos uz Tartu – devos ziemeļu virzienā, tālāk gan sanāk “spoguļvariants” – Tartu no Rīgas būtu pa labi, mans virziens bija pa kreisi, bet abas ir iekšzemē un arī attālumi ir līdzīgi. Odesas braucienu varētu salīdzināt ar došanos uz Klaipēdu – uz dienvidiem, attālums atkal līdzīgs (tīra braukšana 3 stundas, plus nezināma gaidīšana uz robežas), vienīgi atkal spoguļvirziens – man tas bija pa labi, kā jau solījos vakardienas ierakstā. 🙂

Uz Odesu devāmies četratā – es, Violeta un viņas draudzene Olga (kuru vēl neesmu pieminējusi, bet viņa dzīvo apmēram manā rajonā un pirmajās dienās tieši viņa man “ierādīja” derīgos sabiedriskā transporta veidus, to pieturas (jo maršruti turp un atpakaļ nav vienādi, arī – dažādi numurētie transporti iet pa dažādiem maršrutiem, bet man der…). Bet tā kā neviena no mums Odesā iepriekš nebija bijusi, tad par gidu līdzi ņēmām vēl vienu Violetas draudzeni – Danu. 🙂

Atkal vienojāmies braukt ar auto, atkal sarunājām to pašu šoferīti un rīts sākās vienkārši neticami priekš Moldovas. Norunātajā vietā es biju 2 minūtes pirms pieciem (no rīta, protams), šoferītis jau bija klāt un pēc minūtes atnāca arī Dana. Tātad izbraucām 1 minūti pirms plānotā laika. Violeta un Olga mums pievienojās pa ceļam.

Ja iepriekš neglaimojoši izteicos par džigitisko braukšanas stilu, tad šorīt Kišiņevā redzamais man liek drusku aizdomāties. Un proti – izrādās, Kišiņevā pa nakti izslēdz praktiski visus luksoforus (mēs izbraucām cauri visai pilsētai pa tādu kā līkumotu diagonāli un darbojās VIENS luksofors). Šoferītis teica – tas esot normāli, jo autiņu taču nav daudz. Nebija tā, ka galīgi nebūtu, bet – jau gadiem visi tā mierīgi brauc un nekas dramatisks nenotiek… Un ja jau temperamentīgie moldāvi tā var braukt, tad kāpēc mēs nevaram? Kā es šo atcerēšos, kad vēlākā vakara vai agrākā rīta stundā Rīgā stāvēšu pie garajiem sarkanajiem tukšās ielās… 😦

Tā kā nu jau Kišiņevu kaut cik pazīstu un biju arī kartē paskatījusies, tad zināju, ka brauksim garām lidostai. Tikai nebiju domājusi (jo no ielidošanas reizes, protams, neatceros), ka tas būs tik tiešā nozīmē garām. Jo Kišiņevas lidosta tiešām atrodas pašā lielā dienvidu izbraucamā ceļa malā – nobraucam nost metrus 100 un jau ir lidostas ēka. Interesanti.

Turpceļā jau drusku sabēdājos, ka Moldovu atkal neredzēšu – jo braucām pa tumsu, gaišs palika tikai ap septiņiem un tad jau bijām Ukrainā. Arī iepriekšējo reizi bija tas pats (tikai Ukrainas vietā Rumānija), toreiz arī atpakaļ braucām pa tumsu. Šoreiz sanāca drusku labāk – tā kā no Odesas izbraucām mazliet pirms trijiem (šoferītis drusku tā kā uzspieda, mēs tā kā būtu gribējušas vēl pakavēties, jo laiks bija superīgs (piedodiet, es zinu, kāds tas patlaban ir Latvijā)), tad praktiski visu ceļu bija gaišs un es tomēr redzēju Moldovu. 🙂

Mēģinot salīdzināt es teiktu, ka no 2 stundu brauciena līdz robežai, lielākā daļa pagāja pa tipisko “nelīdzenumu”. Tas ir apmēram tāds kā brauciens pa Siguldas vai Cēsu Gaujas “kalnu” augšā vai lejā, apvienots ar braucienu pa Abavas ieleju starp Sabili un Kandavu un klāt vēl skaistākās plašās Vidzemes ainavas no Vecpiebalgas un Madonas puses. Nu apmēram tā. Un visu laiku. Diženi, mīlīgi un skaisti. Un praktiski visi lauki apstrādāti vai noganīti. Vīnogas aug ne tikai nogāzēs, bet arī taisnā vietā, jo saules un mitruma pietiek. Daudz arī augļu dārzu, bet visi kociņi nelieli – lai cilvēks var novākt. Rītā un vakarā ceļu dalījām ar govīm, kuras kopā ar saimniekiem devās uz vai no ganībām, bija arī daudz kazu, vistu un zosu. Ceļa malā patlaban pilnā sparā iet vaļā kāpostu, kartupeļu, sīpolu, ābolu u.tmll. tirgošana. Tirgojas gan pa vienam ar ar ratiņiem atvestu preci, gan pa taisno no traktora vai kravinieka piekabes, gan veselos ceļmalas “laukumos”, kur krietns bariņš tirgotāju izlikuši savu preci.

20121027-210151.jpgDienvidu daļā un tuvāk Ukrainas robežai, bet patiesībā gan tādēļ, ka tur Moldovas un Ukrainas robežupe Dņestra (nejaukt ar Dņepru) ietek Melnajā jūrā, protams, ir līdzens. Un ne tikai līdzens – arī plaši purvāji, kuros aug tikai niedres, kas ir krietni pāri cilvēka augumam – milzīgās platībās. Tuvojoties Odesai reljefs atkal mazliet “pakāpjas uz augšu” un Odesa nav plakanā vietā, pilsēta ir uz smukas “kraujas” malas un paveras skaists skats uz Melno jūru, bet par to vairāk nākamajā stāstā.

Vienā brīdī Dana pasacīja, ka Kišiņevā viņa “tikai dzīvo”, bet patiesībā ir no Tiraspoles. Es, un varbūt arī daļa no jums zinām, ka tā ir “dumpīgajā” Piedņestrā – teritorijā ar neskaidru jurisdikciju. Krievija to atzīst par neatkarīgu (no Moldovas), praktiski neviena cita valsts nē. Tad nu Danai jautāju, kāda ir “jauniešu versija” par to visu. Dana, kā izrādījās, uz šo jautājumu dabūjot atbildēt diezgan bieži – arī moldāviem pašiem. Un viņas atbilde ir – pilsēta kā pilsēta, dzīvot nav ne vainas. Violeta ātri piebilda, ka viņas mamma gan nevarot tur izturēt – tāda padomija, ne vien domāšanā, bet arī visos pieminekļos, goda rakstos un visā…. Uz ko Dana atbildēja – viņa esot pie šiem “atribūtiem” tā pieradusi, ka tos vairs pat neievērojot un tie viņai neko nenozīmējot. Un politika? Viņa esot moldāviete, studē Kišiņevā (ULIMā, protams) un ne īsti saprot, ne iedziļinās tajās peripetijās.

Šāds viedoklis, ja tāds būtu daudziem turienes jauniešiem, dotu cerību reiz šo muļķību (man grūti to citādi nosaukt, bet Krievija toties aktīvi atbalsta, jo viņiem jau laikam – jo kaut kur iet sliktāk, jo labāk) reiz izbeigt. Savukārt šoferītim bija citāds – daudz praktiskāks viedoklis. Mēs gan turp, gan atceļā braucām ap 50 km līkumu. “Lielais” ceļš iet caur Piedņestru, bet viņam tur nepatīkot braukt, jo tad uz robežas jāstāv “neatkarīgajā Piedņestrā” un turienes robežsargi esot “zlije” (nejauki? par suni šo tulkojam kā “nikns”). Un ne viņš vienīgais tā līkumo…

Protams, vienā brīdī uzjautāju šoferim, kā ar degvielas cenām. Jā, Ukrainā esot mazliet lētāk – par kādiem 4 santīmiem litrā. Uz litru nav daudz, uz bāku ir, bet nekādas dižas rindas Ukrainas puses benzīntankos neredzējām.

Nu jau pietiks priekš “iesildīšanās”. Nākamais stāsts būs par Odesā pavadīto dienu. Tikai drusku pabrīdinu, ka droši nezinu, kad tas būs, jo patlaban izskatās, ka ir sabojājies lādētājs (tā daļa, ko sprauž sienā) un es varu palikt gan bez iPada, gan iPhona. Vēl padomāšu, kas tur var būt par lietu, varbūt kaut kas vienkāršs, ja nē, domāšu kā risināt. 😦

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s