Makarūni un citi (rudens) jaukumi

20121026-202414.jpgJau kādu laiciņu, ejot uz ULIMU, dodos garām “princešu vietai” – nu ļoti skaistai “makarūnu” kafejnīciņai. Šorīt beidzot nolēmu tajā ieiet.

Bet vispirms par nosaukumu. Par to, kā latviski ir pareizi, vēl zinātnieki strīdas, jo Latvijā norādītie šī produkta nosaukumi “oriģinālrakstībā” ir atšķirīgi – kā nu kurš cepumiņu piedāvātājs to norāda. Tad nu es izvēlējos smieklīgāko. 🙂

20121026-202442.jpgJa skatāmies tehnoloģiski, tad tie ir no mandeļu miltiem, olas baltuma un cukura izgatavoti cepumiņi, kuru pusītes “salipinātas” kopā ar krēmu. Gan paši cepumiņi, gan krēms tiek gan iekrāsots dažādos toņos, gan arī dažādi “iegaršināts”.

Tiešām kūst uz mēles – izmēģināju. Tiesa gan, ekonomistam vai vienkārši taupīgam cilvēkam šos nopirkt nav viegli – viens gabals arī Latvijā maksā sākot ar kādiem 65 santīmiem (arī Moldovā līdzīgi), bet ar vienu nekas nebūs… 🙂

20121026-202429.jpgMani šoreiz ieinteresēja un sanāk, ka arī iekārdināja, tieši neierastais iekārtojums un “makarūnkleita” – skatlogā izlikta ar krāsaniniem makarūniem aplīmēta mazā melnā kokteiļkleitiņa.

Garām staigājot redzēju arī, ka apmeklētāji tur mēdz būt. Protams, ne lielos baros, bet ir.

Tajā brīdī gan biju vienīgā apmeklētāja un smaidīgās meitenes atļāva arī pafotografēt, tālab arī jūs tiksiet pie dažām bildēm.

Piedāvātais makarūnu sortiments tiešām bagātīgs, pie cepumiņiem klāt var dabūt dažādu veidu kafijas un tējas. Ja gribas ko lielāku, tad tiek piedāvātas arī kādu 4 veidu kūkas.

20121026-202456.jpgEs, protams, pagaršoju makarūnus – izvēlējos 3 dažādus veidus. Mani visvairāk savaldzināja skābenais – ar citronu un vēl kaut ko (aizmirsās), pamēģināju arī dzērveņu, bet tās laikam bija galvenokārt aizgājušas krāsai – ja nezinātu, nepateiktu, kas tā par garšu. Trešais veids arī bija no saldajiem, kaut kas gaiši zaļš, bet garša laikam nebija tik izteiksmīga kā citronīgā – tagad, vakarā, vairs neatceros.

Makarūni tika ielikti stilīgā un skaistā caurspīdīgā stikla trauciņā ar vāciņu, kafija ielieta skaistā “princeškrūzītē”… Un bildīti ar interjeru arī pielikšu. Bija tiešām jauki.

Pēc tam devos uz ULIMu – man šodien bija pēdējās lekcijas pie bakalaura līmeņa studentiem. Maģistrus “piebeidzām” jau vakar vakarā, eksāmeni abām grupām būs pirmdien. Tagad ir skaidra arī “statistika” – uz lekcijām nāca 5 maģistri un kādi 20 bakalauri (cik nu kuro reizi). 11 bakalaurus tā arī neieraudzīju lekcijās, redzēs vai viņi nāks uz eksāmenu, jo sekmīgu vērtējumu pat teorētiski viņi vairs nevar dabūt. Bet tas būs pirmdien.

Kad nu bija dažas minūtes pāri lekciju sākuma laikam, studenti nevis mierīgi sasēdās vietās, bet gan smuki nostājās “korītī” un izrādījās, ka viņi man ir sagatavojuši puķes un arī krietna izmēra Moldovas “krūzīti” – par piemiņu. Jauki.

Tad vēl gājām visi kopā uz kāpnēm fotografēties – tāda ir ULIMa tradīcija un es uz šīm kāpnēm fotografējos jau ne pirmo reizi. 🙂

Pēc tam gan ķērāmies pie darba un pabeidzām 5 minūtes pāri laikam. Tagad man paliek grūtais brīvdienu darbs – uztaisīt eksāmena jautājumus krievu valodā. Maģistru eksāmens būs angliski un tie jautājumi man jau ir gatavi (paldies Voldemāram par operatīvu palīdzību tulkošanā, jo mana rakstu angļu valoda nav tik eleganta, kā pašai gribētos).

Pēcpusdienā vēl pasēdēju pie lielā datora visādus darbus darīdama, bet šovakar rātni sēžu mājās, laimīgi iedabūju dažas iPhone bildes iPadā un tālab arī jūs tās redzēsiet.

Bet vēl palicis neuzrakstīts par superīgo trešdienas pēcpusdienu. To nu tagad labošu. Jāsāk gan ar otrdienas vakaru vai pat vēl iepriekšējās nedēļas pirmdienu. 🙂 ULIMa jubilejas banketā tiku iepazīstināta ar Sociālās ekonomikas fakultātes (jā, jā, te ir arī tāda) vadību un piekritu vienā lekcijā studentiem mazliet pastāstīt par sociālo biznesu (jo par to ir mans jaunākais zinātniskais raksts un šī lieta mani patiesi interesē), kā arī par Latviju. Vienojāmies par otrdienas vakaru. Kad pirms lekcijas mazliet papļāpājām ar kolēģi Tatjanu, teicu, ka trešdien (kas pēc ASV vēstnieka lekcijas man tālāk brīva) gribu doties uz izstāžu kompleksu, kur atklāta rudens tehnikas un ražas izstāde. Tatjana sacīja, ka labprāt man pievienosies. Tā arī sarunājām un trešdien 12os satikāmies un devāmies ceļā. Turp braucām ar trolejbusu, bet diena bija tik jauka, ka atpakaļ gan atnācām kājām – Kišiņeva patiešām nav liela un vienīgais rajons uz kuru es nebūtu ar mieru doties kājām (jo tiešām tālu) ir “Botanica” – Botāniskā dārza rajons, par kuru jau iepriekš rakstīju.

20121026-202516.jpgMoldovā ir tikai viena kompānija, kas organizē izstādes un tās visas arī notiek vienā vietā – no padomju laika palikušajā izstāžu kompleksā, kas tagad saucas MoldExpo.

Pagaidām tā ir vienīgā organizācija, kura “pati mācēja” piesaistīt manu uzmanību. Vispirms info par izstādi gan krieviski, gan moldāviski 🙂 redzēju televizorā, tad atvēru mājas lapu un tā bija “visās” valodās, pie tam ar pārskatāmu gan kopējo, gan aktuālo informāciju. Malači!

20121026-202533.jpgIzstāde būtībā sastāvēja no 2 daļām. Viena bija profesionāļiem paredzētā lielās un vidējās lauksaimniecības tehnikas daļa – no amerikāņu John Deere līdz baltkrievu un krievu tehnikai…, atzīšos – mani tas ne īpaši interesēja.

Tad vēl – vienā galā (patiesībā – krietni lielā teritorijā) tika tirgoti visdažādākie stādi – no rozēm, līdz vīnogām, augļu kokiem un krūmiem. Dārzkopju laime. Savukārt iekšā vienā no paviljoniem bija pensionāru un mana laime.

20121026-202549.jpgIzrādās, ka Moldovā izstāžu laikā produktus varot tirgot bez PVN un tad tie, protams, ir lētāki. Tad nu izstāžu dienās šurp dodas vai visi pilsētas pensionāri, lai lētāk iepirktos un viņus var saprast, jo šejienes pensijas ir būtisk mazākas kā Latvijā, bet vairums cenu – tādas pašas.

Valsts ir noteikusi, ka lēta ir vienīgi valsts kombinātā ceptā maize, daži labības un pamata piena produkti – ražotāji tiek subsidēti (bet tāpēc šajās jomās nav konkurences, esot sastopamas arī kvalitātes problēmas). Tad nu pie visām letēm, kur tika tirgoti piena, gaļas, zivju un visādi citi ikdienas produkti bija krietnas rindas.

20121026-202616.jpgStarp citu, ieejas biļetes (5 lejas jeb aptuveni 23 santīmi) bija jāpērk tikai ejot profesionāļiem domātajā iekšpaviljonā, kur notika prezentācijas un lekcijas. Ne mani, ne pensionārus tas neinteresēja. 🙂

Kas man patika? Drusku citas lietas, ne mazliet lētāku ikdienas pārtikas produktu iegāde. 🙂 Būtībā šī ir sava veida rudens ražas izstāde. Jā, svaigie mīkstie augļi (vīnogas, persiki, plūmes…) praktiski ir cauri, tagad ir laiks āboliem, aivām un bumbieriem, kā arī praktiski visiem dārzeņiem un abiem Moldovā audzētajiem riekstu veidiem – valriekstiem un mandelēm. Vairums tirgotāju un zemnieku savas tirdzniecības vietas bija skaisti izrotājuši, pie tam – visu tikai ar dabīgiem produktiem, ne plastmasas.

20121026-202637.jpgKad pagājušajā ziemā ar mammu un Natāliju Ēģiptē bijām ārzemniekiem domātajā Ziemassvētku ballē, mani sajūsmināja ēģiptiešu “pītās un izrotātās maizes”.

Izrādās, arī Moldovā šīs tradīcijas ir dzīvas un man par lielu prieku daudzi (gan cepumu, gan arī augļu un dārzeņu) tirgotāji savas vietas bija izrotājuši ar šīm maizēm. Safotografēju, dažas bildes pielieku.

20121026-202649.jpgMan īpaši patika “maizes groziņš”, kurā šoreiz iebērti valrieksti. Un arī balodīša formā sapītā maizīte.

Nopirkt šīs nevarēja, bet vietējie saka, ka, jo īpaši laukos, šādas tiek ceptas uz svētkiem (pilsētnieki var pasūtīt maizes fabrikā un droši vien arī pie privātiem meistariem) un kāzās tādas cepot gan viesu uzņēmēji, gan ar saviem “mākslas darbiem” nākot arī viesi.

Protams, esot arī ļoti garšīgas. Jātic uz vārda, jo nav gadījies nogaršot.

 

20121026-202707.jpgMan šī bija vairāk fotografēšanas, ne iepirkšanās reize, bet izbaudīju gan visu to skaistumu.

Pielieku arī bildi, kur pie ķirbjiem nofotografēju Tatjanu. Viņa sacīja, ka šogad ķirbji esot nesmuki/neregulāri, jo vasarā te esot bijis milzīgs sausums ar nelielām un neregulārām lietusgāzēm, tāpēc arī ķirbji tādi izauguši, parasti esot gan lielāki, gan smukāki. Es teicu – bet šie toties izskatās interesanti.

Redzēs, kā man ies ar rakstīšanu sestdien un svētdien, jo atkal esmu iecerējusi kaut kur doties. Šoreiz gan – pa labi. 🙂

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s