Drusciņ par Ameriku, vēlēšanām un demokrātiju

Šodien man bija diena bez lekcijām. Tas ir – bez manām lekcijām. Taču 11os bija publiskā lekcija, kurā gaidāmo ASV vēlēšanu sakarā uzstājās ASV vēstnieks Moldovā. Jums piedāvāju nelielu konspektu.

Public lecture presented by H.E.William H.Moser – US Ambassador to the Republic of Modova. Kultūras atašejs runā rumāniski un īsi iepazīstina ar vēstnieku. Viņš ir pieredzējis diplomāts, runā arī vācu, franču un krievu valodā.

Vēstnieks ULIMā ir 2.reizi un šoreiz stāstīs par gaidāmajām ASV vēlēšanām. Šodiena ir īpaša ASV un Moldovas vēsturē – pirms 20 gadiem Dž.Bušs parakstīja sadarbības dokumentus un šo gadu laikā ir paveikts daudz.

Vēlēšanas katrā valstī ir ļoti svarīga demokrātiskā procesa sastāvdaļa. Tas ir veids, kādā ļaudis rāda savu attieksmi, parāda, ko vēlas redzēt kā valsts vadītāju. Vēlēšanas būs pēc 2 nedēļām. Kaut ASV vēlēšanu sistēmai ir vairāk kā 200 gadu, sistēma vienalga nav perfekta. Tā ir sarežģīta, savā ziņā arī haotiska un pretrunīga. Un tas ir normāli. Demokrātiskie procesi nereti ir tādi.

Reizi 4 gados ASV iedzīvotāji vēl prezidentu, bet patiesībā viss sākas jau pat pāris gadus iepriekš, kad tiek izvirzīti kandidāti, tie sāk izstrādāt savas programmas, gan politiskās un ekonomiskās, gan arī sabiedrisko attiecību u.tml.

Daudz tiek runāts par naudas lomu un ietekmi šajos procesos, jo tie prasa milzu līdzekļus.

ASV ir 2 galvenās partijas: demokrāti un republikāņi. Primary vēlēšanu posms ir svarīgs, tā laikā ikviens iedzīvotājs var balsot, izsakot savu viedokli, ikvienai balsij ir nozīme.

B.Obama pirms iepriekšējām vēlēšanām bija nepazīstams politikā, bet ejot cauri primary posmam viņš ne vien iepazīstināja ar sevi, bet arī labi parādīja sevi un tika ievēlēts. Šajās vēlēšanās viņš jau ir zināms.

Šī gada debates ir ļoti sūras, jo abi kandidāti ir spēcīgi, katram ir daudz atbalstītāju un spēcīgas atbalsta komandas, kas strādā visā valstī.

Ir daži “galvenie” štati, kuros no tiek “galvenās kaujas” šajā procesā. Prezidenta vēlēšanu gala posmā viņu nevēl visa tauta tiešās vēlēšanās. Katram statam ir noteikts balsu skaits, atbilstīgi tam, cik kongresa locekļu tai ir (atbilstīgi iedzīvotāju skaitam un vēl dažiem kritērijiem). Lielajiem, apdzīvotākajiem štatiem ir vairāk “balsu”, mazākajiem mazāk.

Kandidātiem ir jāparāda sevi praktiski visos štatos, ar to vien, ka vairāk tiek piestrādāts “lielajos” var būt par maz. Bet ASV ir liela valsts un tas padara procesu ļoti sarežģītu. Protams, kandidāti savas kampaņas intensīvāk izvērš tieši “stratēģiskajos” štatos.

ASV ārējās politikas pamatā ir sadarbība ar līdzīgi domājošām valstīm, ja nepieciešams, palīdzot tām attīstoties. Par svarīgu tiek uzskatīts, lai arī sadarbības valstīs notiek demokrātiskas vēlēšanas un ir labi, ja vēlētāji ir informēti un aktīvi, var brīvi izdarīt savu izvēli. Arī Moldovā tas ir svarīgi un pie tam – visos līmeņos, lai visi ir iesaistīti un balsojot izdara savu izvēli, lai kāda tā būtu. Ikvienam ir jābūt aktīvam lokālajos procesos, ja jūs vēlaties redzēt, kā aug un attīstās jūsu valsts. Demokrātija nav iespējama, bez cilvēku iesaistes. Esiet aktīvi!

Vēstnieks domā, ka tuvākajā laikā vēlēšanu sistēmā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Protams, mazie štati nejūtas īpaši apmierināti, taču nav cita, būtiski labāka varianta ko piedāvāt.

Kāda ir paša partijas piederība? Nepieder nevienai partijai. Ir strādājis Buša administrācijā un bijis ļoti pagodināts, kad Obama uzaicinājis viņu doties strādāt uz Moldovu. Ja viņš būtu izteikts pretējās partijas pārstāvis, tas nebūtu noticis. Daudzi valdības ierēdņi ir neitrāli un tas padara viņus savā ziņā mazāk atkarīgus no partiju maiņām. Par personīgo viedokli nevēlas izteikties.

Obama vairāk rūpējies par līdztiesību, mazāk par efektivitāti (Obama Care Programme), kā jūs domājat, kas būs un/vai kas nepieciešams uz priekšu? Ne visi ir apmierināti ar reformām medicīniskās aprūpes jomā, bet tas nenozīmē, ka tās nav nepieciešamas. Bet lielais atbalsts otram kandidātam rāda, ka ar šiem akcentiem vien ir par maz.

Kāda veida izmaiņas ārpolitikā var notikt, ja Romnijs būs prezidents? Priekš Moldovas varētu nebūt īpašu izmaiņu, kā atbalstījām demokrātiskos procesus, tā arī turpināsim. Skatoties uz mūsu kandidātiem un viņu vēsturi, ikviens ir mēģinājis formulēt savas ārpolitikas stūrakmeņus, taču būtībā tās nemainās, drīzāk runa var būt par kādiem akcentiem. Piemēram, attiecības ar Ķīnu un tās piekopto valūtas politiku, kas nav laba priekš ASV. Bet tas tiks risināts sarunu ceļā.

Vai jūs demokrātiju uzskatāt par globālu vai lokālu vērtību? Ko jūs ieteiktu Moldovas vēstniekam ASV? Piekrīt tam, ka demokrātija ir nepilnīga, bet nekā labāka jau nav. 🙂 Demokrātija ir īpaši sarežģīta tad, kad ir jāpeņem nepatīkami, kaut vajadzīgi lēmumi. Demokrātija sākas ar katru indivīdu, bet kopumā tā, protams, ir globāli svarīga, mēs to redzam kā universālu vērtību un tās popularizēšanai visā pasaulē veltām lielu uzmanību. Ne vienmēr mums tas sokas viegli, jo ir valstis, kurās nekad nav bijušas demokrātiskās tradīcijas. Vēstniekam ir svarīgi sadarboties gan ar kongresu, gan ar pārstāvju palātu, jo abas ir svarīgas. Arī iepriekšējie vēstnieki ir daudz un labi strādājuši, tas arī aktīvi jāturpina.

Vairāk jautājumu nav. Vēstnieks pats ar smaidu jautā: vai tad neviens nepajautās, kurš uzvarēs? Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo aktīvākas ir diskusijas, jo vairāk cilvēki iesaistās. Kurš uzvarēs, tiešām nevaru pateikt, bet domāju, ka balsis dalīsies līdzīgi un gala starpība nebūs liela.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s