ULIMa jubilejas pasākums

Nākamgad arī Turībai būs 20 gadu, tad nu ar īpašu interesi skatījos, kā svinēs ULIMā. Konference, par kuru iepriekš rakstīju, protams, arī bija piesaistīta jubilejai, bet tas tomēr vairāk zinātnisks pasākums (šaurākam lokam), kamēr otrdienas pēcpusdienā bija “lielās svinības”.

Saņēmu ziņu, ka pusčetros ir jābūt pie augstskolas, jo visi kopā dosimies nolikt ziedus pie Štefana Lielā pieminekļa (viņš ir dižākais Moldovas vēsturiskais varonis) un tad uz svinīgā pasākuma vietu – nacionālo kultūras pili. Paskatījos kartē – viss ir tuvu, jo augstskola tiešām ir pašā pilsētas centrā – līdz piemineklim ne vairāk par puskilometru, līdz “pilij” no pieminekļa – kādi 300 metri.

20121017-202534.jpgNu ko, pustrijos man beidzās lekcijas, pa stundu atvilku elpu un izdzēru kafiju, pusčetros biju pie augstskolas. Gājienam bija aicināti VISI studenti, absolventi, darbinieki…, tāpēc pūlis veidojās milzīgs. Iela, kas iet gar augstskolu ātri vien bija stāvgrūdām pilna (bet iela ir plata un tai abās pusēs ietves un tādi kā laukumi – milzīgi). Man ir arī pa kādai bildei. Lai būtu jautrāk un ritmiskāk, bija arī pūtēju orķestris. Tā nu pusstundu visi pamazām pulcējās, kārtojās, mīcījās, vicināja zilibaltos “roku pušķus” (kas bija pagatavoti strēmelēs sagriežot plānos plasmasas iepirkumu maisiņus).

Četros gājiens sāka kustēties. Ja no pusčetriem līdz četriem satiksmei slēgta bija tikai “mūsu iela” kādu 400 metru posmā, tad pēc to noiešanas gājiens nonāca uz centrālās ielas, kas, protams, arī bija daļēji slēgta. Tā kā centrālajai ielai ir nezcik (vismaz trīs, bet man liekas, ka vairāk) joslas uz katru pusi, mēs “okupējām” tikai pusi – virzienā prom no centra tika laisti trolejbusi, jo tie nevar apbraukt. Tā nu soļojām uz pieminekli – garām valdības ēkai. Gājiens bija tiešām iespaidīgs – cilvēku daudz.

20121017-202553.jpgGaramgajeji smaidīja vien, jo gājēji bija bruņojušies gan ar manis jau minētajiem pušķiem, gan ziliem un baltiem baloniem, daļai bija arī balti T-krekli ar ziliem uzrakstiem, fakultātes un struktūrvienības pa priekšu nesa plakātus ar nosaukumiem, pašā gājiena priekšā gāja karognesēji un muzikanti. Un laikam jau gandrīz katram Kišiņevā un visā Moldovā kāds pazīstamais vai ģimenes loceklis ir mācījies ULIMā. Kad es biju Puškina muzejā, viena no darbiniecēm, kad pateicu, ka strādāju ULIMā, lepni sacīja, ka viņas meita arī to pabeigusi, kad bijām ekskursijā uz Veco Orheju un pusdienojām mazā lauku viesu mājā, arī tur saimniece lepni sacīja, ka viņas meita beigusi ULIMu…

20121017-202610.jpgZIedu (milzīgs sarkanu rožu pušķis bezgalgariem kātiem) nolikšana īpaši daudz laika neaizņēma un nekādas runas tur teiktas netika. Gājiens apmeta loku ap pieminekli (aiz tā jau iela tika atvērta satiksmei) un devās uz kultūras pili.

Tur gan bija krietna drūzmēšanās 45 minūšu garumā – visu to pūli iekšā laida ar kontroli gandrīz kā lidostā un bija tikai 3 “caurejas”. Nezinu, vai tiešām viņi gaidīja teroristus? Labi bija, ka milzīgajā zālē (tajā notiek visi lielākie “zemjumta koncerti”) ne tikai vietas bija numurētas, bet arī dalībniekiem bija biļetes ar konkrēti norādītām vietām.

20121017-202634.jpgKulturas pils – milzīgs betona izstrādājums ar monumentālu un postsovjetisku iekšpusi. Bet viena lieta gan laba – gan krēsli pietiekami plati/ērti, gan attālums starp rindām normāls – cilvēki var samainīties neceļoties kājās. Arī slīpums patīkami jeb pareizi izveidots – neviens priekšējais aizmugurē sēdošajam skatu neaizsedza.

20121017-202650.jpgProtams, viss sākās ar svinīgo daļu – uz skatuves bija Moldovas TV un radio orķestris, ULIMa koris un “karogu vicinātāji” (nezinu kā viņus lai smuki nosauc, bet tā karogu vicināšana pareizos brīžos bija labi iestudēta un diezgan sinhrona). Viņi aizpildīja pauzes starp dažādiem runātājiem. Sāka, protams vakara vadītājs (droši vien moldāvi zina, kas viņš bija, visticamāk – slavens) ar skaistiem vārdiem (rumāniski, protams) par augstskolu un rektoru.

20121017-202743.jpg Es sapratu, ka rektors augstskolu vada kpš dibināšanas – tātad – visus 20 gadus! Tad runāja rektors, tad visādi augstie viesi – kādi 6 noteikti. Tika pasniegti valdības apbalvojumi izcilākajiem ULIMa darbiniekiem, augstskolas apbalvojumi kaut kā citādi izcilajiem… Bija ieradušies vai visi Moldovā akreditētie vēstnieki un daudz visādu citu viesu. Protams, ar ziediem un dāvanām. Tiesa gan, īsti nesapratu, kurā brīdī tās pasniedza, jo uz skatuves uzstiepa un publiski pasniedza tikai dažas (tas labi, citādi pasākums būtu krietni ievilcies). Pa kādu pusotru stundu tas bija galā. Vadītājs kaut ko noteica rumāniski un visi sāka celties kājās un iet ārā. Sāka skanēt tāda kā diskotēkas mūzika, jaunieši skatuves priekšā tā kā dejoja, tā kā vicināja zilibaltos pušķus.

20121017-202711.jpgPasākuma laikā sēdēju blakus jau iepriekš pazīstamajam ULIMa poļu valodas pasniedzējam (viņš ir polis, kurš 3.gadu māca valodu ULIMā). Viņa versija bija, ka viss beidzies un viņš piedāvāja kaut kur aiziet kopā iedzert kādu kafiju. Es jutos drusku samulsusi (ne par piedāvājumu, tas tāds tikti nopietns un inteliģents puisis), bet par to, ka man nelikās, ka viss ir beidzies. Protams, manas rumāņu valodas zināšanas ir daudz vājākas kā viņam, bet man likās, ka viņi teica, ka šis ir tikai pārtraukums, kuram sekos koncerts. Bet polis palika pie sava – ka viss cauri. Palēnām virzījāmies uz izeju, kad pamanīju prodekāni Jūliju un piegāju apsveicināties. Viņa sacīja, lai noteikti neejam projām, jo šis tiešām esot tikai pārtraukums pirms koncerta. Tad nu palikām arī. Turpat foajē grozījāmies un pļāpājām par neko, kamēr mūs atrada Diāna un sacīja, ka jāiet uz “banketu”. Vai tad no kaut kā tāda var atteikties? Protams, gājām.

Izrādās, bija izdomāts labi izmantot pārtraukumu, kura laikā skatuve tika pārkārtota no svinīgās sēdes, koncerta vajadzībām. Zālē skanēja (nu ļoti skaļi) disenes mūzika, bija arī dīdžejs (laikam labi zināms) un jaunieši dīdījās tur. Tikmēr “VIP viesi” tika pavadīti uz zāli, kurā bija tāda neliela papļāpāšana ar uzkodām un dzērieniem. Protams, tur bija arī rektors, kas pie katra pienāca parunāties. Tā kā mēs ar viņu pirms dažām dienām bijām iepazīstināti, viņš mani atcerējās. Protams, apsveicu viņu pašu un augstskolu ar jubileju, vēlēju veiksmi un teicu paldies par lieliskajiem abu dienu pasākumiem… – viss kā pieklājas un rektors devās tālāk pie citiem.

Sanāca papļāpāt arī ar to francūzi, par kuru rakstīju plenārsēdes sakarā (viņš labi runā ne vien angliski, bet arī krieviski, patlaban viņš ir Savojas universitātes viceprezidents starptautiskās sadarbības jautājumos), vienojāmies, ka jāmēģina uzturēt kontakti, varbūt var kādu kopēju projektu atrast – viņam patīk sadarbība ar pēcpadomju valstīm, ar Baltiju vēl neesot sadarbojies (ja neskaita vairākus gadus ilgus projektus Kaļiņingradā), bet par Baltiju bija tīri labi informēts (principā visi cilvēki, ar kuriem esmu tikusies, kaut ko (un pārsvarā pozitīvu) par mums zina.

20121017-202758.jpgUn tad jau banketa telpa sāka palikt tukšāka, arī diskotēkas dārdoņa bija apklususi – sapratām, ka jādodas uz koncertu. Spriežot pēc aplausiem jau pēc katra nākamā vārda nosaukšanas, visi koncerta dalībnieki bija moldāviem labi zināmi. Sāka, protams, ar vairākiem operas gabaliem (pārsvarā – skaistiem), tad pamazām pārgāja uz “estrādi” – no gados vecākiem izpildītājiem virzoties uz jaunākiem, tad bija mazliet džeza un “saldajā ēdienā” – dikti enerģisks melnais izpildītājs, kurš sāka ar regeju, bet pamazām vien gan ar dziedājumu, gan ar “šovu” paņēma mūs visus savā varā un beigās jau arī skatītāji dejoja gan ejās, gan skatuves priekšā. Kad šodien uzjautāju meitenēm, kas viņš bija, viņas izbrīnīti jautāja: kā, vai tad es neesot pazinusi? Tas taču esot bijis xxx (viņas nosauca vārdu, kurš man, diemžēl, neko neizsaka, tāpēc jau aizmirsu)!

Pusdesmitos viss bija cauri un es ar trolejbusu devos mājās. Bet smaidu joprojām – bija gan iespaidīgi, gan skaisti un interesanti. Pielieku arī dažas bildes.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s