ULIM konference. Pirmā diena – visādas piezīmes un gudrības

Nezinu, cik interesants šis stāsts būs “normāliem cilvēkiem”, bet augstskolas kolēģiem, kādiem studentiem un varbūt vēl kādam ir interese drusku ieskatīties konferencē. Piezīmes gan ir juku jukām – vietām latviski, vietām angliski, jo tapa uz vietas – konferences laikā, tikai šo “ievadiņu” rakstu tagad – vakarā. Saturieties – gabals sanāca garš un atvainojiet par kļūdām – patlaban nebija laika pārlasīt. Gan jau kādā brīdī pie lielā datora to izdarīšu. 🙂

Plenārsēde

Sākums. Zālē pirmās divas rindas rezervētas “augstajiem viesiem” – pirmā visādiem vietējiem priekšniekiem, otrā – mums, ārzemju dalībniekiem. Tas patīkami. Tiesa gan, dzirdēju, kā nopūtās aizmugurējo rindu augumā nelielie cilvēki, kad es apsēdos. Neko darīt.

Konference valodu ziņā ir daudz mazāk “starptautiska” par mūsējām – ļoti, ļoti, ļoti izteikti dominē vietējā/rumāņu valdoa. Plenārsēdē ar to, šķiet, nebūs problēmu, jo saņēmām austiņas, tātad būs tulkojums, bet sekcijās gan būs bēdīgi. No pārdesmit referātiem kādi 4-5 ir krievu vai angļu valodā un vēl mazāk ir to, kas mani kaut cik interesē. Redzēs kā būs.

“Visstarptautiskākā” no valodu viedokļa ir “bibliotekāru sekcija”, jo tajā ir pārstāvji no dažādām valstīm, kuras runā “savās valodās”, un tālab tīri labi var vienoties angliski.

Arī komunikācijas zinātņu un valodu apvienotajā sekcijā ir dažādas valodas, ar nelielu rumāņu valodas dominanci. Pārējās sekcijas ļoti “nacionālas”.

Patlaban ir jau 8 minūtes pāri sākuma laikam, beidzot palielinās pirmajā rindā sēdošo daudzums, varbūt drīz arī sāksim.

10.10 sākam ar himnu. Nesaprotot vārdus jāsaka, ka visnotaļ klausāma – neskan pārlieku svinīgi, ir tīri jauka, nav arī tik braša kā, piemēram, itāļiem, par kuru atceros, ka reiz pēc uzvaras 1.formulā Mihaels Šūmahers braši vicinājās līdzi ritmam (un dabūja brāzienu pēc tam). 🙂

Dalībnieki ir no 24 valstīm. Rektora uzruna. Klausos tulkojumu angliski, diez ko raits tas nav, bet nav jau izvēles – tulkojums pieejams angliski un franciski. Runā par BRIC valstu un Austrālijas, arī Rumānijas straujo attīstību pēdējo 10 gadu laikā. Arī Eiropa strauji attīstās. Rektoram dažādu valsts delegāciju sastāvā pēdējo gadu laikā ir bijusi iespēja daudz ceļot un redzēt kā pasaule mainās. Doma par vienotas izglītības telpas veidošanu vispirms jau Eiropā un, iespējams, iekļaujot arī citas valstis rektoram šķiet ļoti svarīga. Un tas nav iedomājams bez sadarbības.

Šī, ULIMa 20 gadei veltītā konference ir labs iemesls atskatīties uz šajā laikā paveikto, uzzināt citu valstu kolēģu pieredzi un dzirdēt ieteikumus.

Vārds tiek dots Ērikam Brunat no Francijas – viņš biežs viesis Moldovā un arī ULIMa sadarbības patneris – jau 8 gadus. Jautā, vai runāt angliski vai franciski, publika vēlas franciski, es klausos tulkojumu. Kādu laiku strādājis kaut kādā ES amatā Maskavā, pēc tam arī saistībā ar ANO – Maskavā, Minskā un Kišiņevā – deviņdesmito gadu beigās. Arī 2004.-2005.gadā strādājis un dzīvojis Kišiņevā/Moldovā. Un tagad ir priecīgs atkal būt šeit. Abas universitātes ir partneruniversitātes – viņš ir Grenobles universitātes vicerektors. Ļoti klausāms runātājs – gan aktīvi žestikulē, gan paralēli rāda slaidus (angliski!), gan arī runā ekspresīvi. Pat ja tēma neinteresētu, aizmigt nebūtu viegli. Bet mani interesē.

Tagad būs viņa pārskats par globalizāciju – 20 minūtes. Pārmaiņas notiek ne vien izglītībā, bet visās jomās. Mēs redzam bagātas un nabadzīgas nācijas, bet mēģināsim ieraudzīt kopējos procesus. Pamata punkti ir: 1) globalizācija ir fantastisks tehnoloģisko un bagātību veidojošo procesu kopums, bet ir problēmas ar tā izplatīšanu/sadalīšanu. Berlīnes mūra krišana un pēc tam arī Padomju savienības sabrukums nesa līdzi arī nebijušas problēmas un līdzīgas ar “atvēršanu” un “pārmaiņām” saistītas problēmas turpina rasties un augt.

Globalisation is an efficient process to create wealth but a poor system to distribute equitably. Multinationals have turnovers exceeding the GDP of many nations or even continents.

G is not moving at the same speed: fast for finance, slower for taxation or human rights and social rules: it is asymmetrical.

The world is suffering from a lack of regulation, of rights and rules to coordinate and supervise the actions and supranational globalized flows.

Global economic mapping evolves with globalization. North-south, west-east. Share or worldwide industrial value added: China’s and India’s weight is about 20% today. Rest of the world has diminished.

Rebalancing in a context of weak regulation of the g economy. fragile and weak institutional framework and social regulation.

g: the state of play. 3 preliminary remarks: 1) the economic crisis that began in 2008 hit differentially developed and emerging countries. 2) the recovery is veryt uneven across regions of the world. developed countries show record public deficits, high unemployment and relatively low growth. 3) emerging markets have returned to comfortable growth retes, which attracts new flows of foreign direct investment and capital after collapse in 2008.

Emerging countries – concept is broad. Usually we think about BRIC, but not only. The growth rate of GDP in these is greater than or equal to the globas average during the last decade. The per capita income is intermediate between those of the developed countries and developing countries. A seeries of structurarl reforms helped them to get into the global economy. These economies are trading more and more with the rest of the world and have industrial plants and servides from multinational companies. the economic growth potential is particularly important given the gap in living standards with the advanced countries. We are estimating, all around the wold, at about 50 the so called emerging countries meeting heses criteria. Together they now account for nearly 50% of global wealth expressed in PPP.

However. Yet country like France and its 64 mill inhabitants (less than 1% of the wold population) continues to weight 4,5% the GDP. there is no logic nor thet the billion people of all richest countries (16% of the world population) continue to monopollize 80% of global income as it was in the case in 2010. Big companies from BRICS are starting rebalancing stock exchange capitalization.

Ķīnas republikas vēstnieks Moldovā E.S.Tong Mingtao. Uzruna savā valodā, blakus stāv meitene un tulko mikrofonā rumāniski, no viņas teksta tulko austiņās angliski. 🙂 Paliela nobīde sanāk, bet var arī tā. ULIMā vispār ir spēcīga “ķīniešu” nodaļa – māca valodu, ir Konfūcija centrs, kas aktīvi darbojas. Vairāk kā 100 studenti mācās valodu, dažādos kursos un semināros kopš 2009.gada piedalījušies vairāk kā 500 dalībnieku. Saka ļoti pieklājīgus (un daudz) pateicības vārdus… Skatos uz tulkotājmeiteni un brīnos. Izskatās, ka viņa to gabalu zina gandrīz no galvas un vēl arī brīžam iemet aci savās piezīmēs (ne tagad izdarītās)…

Tatiana Potang – Moldovas Izglītības ministra vietniece. Mans tulks izklausās noguris vai pusaizmidzis. Runā kā īsta politiķe (nu – gandrīz kā Dombrovskis – vārdi plūst, skaisti tie ir, bet bez īpašas jēgas…). Nu jā, es esmu praktiķe vai vismaz kādu ideju gribu izlobīt. Tāpēc man tik ļoti patika francūzis. Ja te sēdētu politologs, varbūt vērtētu citādi.

Valeriy Canter – The national council of attestation and accreditation, Republic of Moldova. To grow research area of Moldova – RAM (branch) on the European research area – ERA tree. Varbūt viņam runājot sapratīšu, kas domāts ar šo virsrakstu (norakstīju no slaida). Pats runā angliski. Bez zinātnes un inovācijām, neesot iespējama ne valsts, ne izglītības un sabiedrības attīstība… Sākums dikti lēns un vispārīgs.

The world of research and innovaton is changing. still nedd for bottom up ideas, but… Seeking for knowledge is more efficient than creating it. Assembling knowl is the key source for new products. Innovaton is often in the business model (Dell, Ikea…).

Daudz slaidu, diezgan daudz labas info/teksta (par daudz priekš katra atsevišķā slaida), bet tik ātri pārskrien tiem pāri, ka pat es nespēju lāga izlasīt, kur nu vēl pierakstīt. 😦 Interesanti – vai viņam pašam tas neliekas svarīgi? Pēc tam pāriet atkal uz diezgan vispārīgām lietām, pie kurām pašam patīk kavēties, bet ne man… – nu nesaskan mums domu gājiens. Tā gadās. Domāju tikai – no kurienes/kā viņam gadījās tie slaidi, kuri man šķita vērtīgi, bet viņš tik ātri pārskrēja? Kāpēc vispār lika? Jocīgi. Varbūt stiķēja no vairākām prezentācijām? (piekasīgā pedagoģe pamodās – lai neaizmigtu pagarlaicīgās runas laikā :))

Open research and innovaton ecosystem network. Science plays role in policy. Glob has different effects on different regions of the woldd: brain gain, brain drain, or brain circulations. What is the role for small scale research (like in Moldova)? Local challenges: deficits of all kinds of resources, critical mass reguired to sustain development (clusters), underskilled students… Why European level research is more preferable as global in the moment for Moldova? Diskutabli, bet vienkāršojot – ES sistēma ir kaut cik sakārtota un saprotama, skaidrs kur un kā var dabūt naudu. Protams, viņš daudz “politoloģiskāk” un garāk to pateica un slaidā sarakstīja. Vesela virkne (domāju – kopumā apmēram puse) slaidu tiek tikai nozibināti mums gar acīm – vispār nepakavējoties. Kāpēc??? Kas un priekš kam tos taisīja?

Stāsta par European Research Area. Competition, collaboration and coordination. New Renaissance.

Sēžu, skatos uz 5 prezidijā sēdošajiem “lielajiem šefiem un īpašajiem viesiem” un domāju – viņi gan ir nelaimīgi. Sēž, protams, ar seju pret mums un nekādi neredz slaidus, praktiski neredz arī runātāju – tas ir viņiem blakus. Tulkojuma austiņu arī nav – vai tiešām viņi saprot visas valodas? Katrā ziņā inteliģentas sejas izteiksmes tiek saglabātas visu laiku – tas laikam treniņš. Runātāji it kā cenšas ik pa brīdim uz prezidiju arī paskatīties, bet varbūtība sastapt pretī vērstu skatienu ir maza. Droši vien pamazām nāksies pārdomāt prezidiju izvietojumu, šis, visticamāk, ir radies tajos laikos, kad vizuālā info/slaidi vēl nebija pieejami. Es negribētu sēdēt prezidijā.

Info par Leuven (Nīderlande) un Malaizijas universitāti – ap 10% no viņu studentiem ir doktora līmeņa!!! Tad arī var runāt par zinātņietilpīgu attīstību.

Noslēgumā – rektora ziņojums par globalizāciju augstākajā izglītībā, ar akcentu uz ULIM. Slaids pārpildīts ar tekstu un vēl arī zīmējums virsū – galīgi nav lasāms. Jeb tas ir runas pilns teksts, tikai slaidos? Pagaidām nesaprotu. Tulks arī samulsis un apklusis nez kāpēc. Pamodās pēc brīža, bet atkal – biežāk nav nekā ir tulkojums. Vārds “organizācijas” konsekventi tiek tulkots kā “organismi”. 🙂

ULIMs ir biedrs un dalībnieks virknē dažādu starptautisko organizāciju. Apmācības notiek rumāņu, krievu, franču, angļu ķīniešu un korejiešu valodās. Katru gadu ir ap 30 pasniedzēju no dažādām valstīm. Ir parakstīta virkne sadarbības līgumu ar dažādām universitātēm. Ārzemju studentu ULIMā esot vairāk nekā vidēji Austrumeiropā un tas ir apzināta un sūra darba rezultāts. Daudz studentu no Āzijas un Āfrikas. Vienošanās par sadarbību ULIMam ir ar VISĀM Moldovā esošajām vēstniecībām un pamazām tiek virzīta sadarbība. Virkne auditoriju ir aprīkota par šīs sadarbības rezultātā iegūtiem līdzekļiem un nosauktas to valstu vai šo valstu personību vārdos. Ir iespējams mācīties virkni svešvalodu, bez tām kurās notiek apmācības, ieskaitot arābu, turku, spāņu, portugāļu, poļu… – kopā 28 valodas tiek mācītas un pārsvarā to dara šo valstu pasniedzēji – sadarbībā ar vēstniecībām un kopīgi arī meklējot finasējuma avotus. Vēl ULIMs līdzdarbojas dažādu valstu kultūras un zinātnes centru izveidē un uzturēšanā.

Dubultie diplomi – kopējs bakalaura diploms biznesa vadībā ar University of Orleans, France. Studenti, kuri studē franciski, saņem dubulto diplomu (tiek lepni piebilsts – tā arī nepabijuši Francijā :(). Moldovā pagaidām vēl neskaidra un ar ES nesaskaņota doktora studiju sistēma, kas ir problemātiska, te vēl daudz ko darīt. Ir Doctor of Science un Doctor Habilitat (postgraduate). Pirmo ir salīdzinoši vieglāk iegūt. Kas ir tas otrs, tā arī īsti nesapratu.

Par zinātnisko pētniecību. Pētījumos notiek sadarbība ar ārzemju pētniekiem (50:50%). Publikācijas esot svarīgas. Skaitļu un izvērtējuma nebija. Akadēmiskā apmaiņa. Augstskola domā par filiālēm. Ir bijusi Sudānā, patlaban tā kā apturēta (dēļ nestabilās situācijas valstī), grib veidot konsorcijus sadarbībai ar dažādu valstu augstskolām.

Pēcpusdiena – Ekonomikas sekcija.

Vienam cienījamajam profesoram slaidi pilni ar tekstu. Otrs vispār – atvēra Worda failu un lasa priekšā. Kā te lai neaizmieg? Protams, viss rumāniski. Man gan piesēdināja kolēģi, kura mazliet patulko, bet tas nekādi neglābj vispārējo stila un prezentēšanas garlaicību. Vai tas kādreiz beigsies? Laikam jau maz ticams, jo jēdzīgos ātri vien savāc ES un citas institūcijas – kā to feino plenārsēdes francūzi. Un paliek šitie – lēnīgie gudrinieki… Mans vienīgais prieks – lekcijas laikā rakstu piezīmes latviski un neviens neko nesaprot.

Pēc pirmā runātāja sekcijas vadītājs saka, ka vispār runas jācenšas ierobežot – 15, maksimums 20 minūtes (pirmais notērēja 45). Nu ko, skatīsimies kā būs. Otrais – 30 minūtes un neviena aizrādījuma. Trešā runā Viorēlijas kundze. Interesanti, slaidi drusku labāki, bet – 45 minūtes! Un būtībā tāpat arī uz priekšu… Jā, ar laiku ievērošanu iet vāji.

Šodien arī es uzstājos (20 minūtes – paskatījos pulkstenī) – stāstīju par sociālo biznesu Eiropas Savienībā (slaidi angliski, runāju krieviski – tas vispār nav slikts variants jaukto valodu konferencēs). Kolēģi izskatījās diezgan ieinteresēti. Par to man prieks.

Ups! Virknei runātāju (kādiem 4) prezentāciju nebija vispār – no vietas kaut ko diezgan monotoni stāstīja. Man par laimi – viens krieviski, tad nu arī jums tiek neliels ieskats Moldovas ekonomikā.

Moldovas lauksaimniecības pārskats. Padomju laikā ls bija samērā labi attīstīta un dzīvoja vidēji labāk kā citi laucinieki. Tagad lauksaimniecībai vairāk uzmanības pievērš kopš 2005.gada. Patlaban 58% iedzīvotāju dzīvo laukos un rada 33% no IKP. Šodienas ls ražošana ir it kā brīvāka, bet arī grūtāk prognozējama. Mainās arī ciemu sociālā struktūra. Parādās aizvien lielāka nevienlīdzība pieejā dažādiem resursiem un labumiem. Zemes reforma/privatizācija nav bijusi īpaši veiksmīga – it kā dalīja godīgi (pat – lozējot), bet rezultāts ir sadrumstalotība, sagrautas meliorācijas sistēmas. 48% no visas lauksaimnieciskās produkcijas ražo sīksamnieki – individuālie ražotāji. Vairumu tehnikas, ēku un citu resursu toreiz privatizēja vietējie ražotāji un pārējiem nekā. Dažu hektāru zemnieku saimniecības vidējie mēneša ienākumi uz cilvēku ir ap 1000 lejām (zem 50 latiem), lielsaimniecībās – 6-7 reizes augstāki.

Moldovā minimālā alga ir 1300 lejas (ap 57 latiem), vidējā – 3500 (ap 154 latiem). Veikalos cenas gandrīz kā pie mums. Tiesa gan, daļa pakalpojumu ir būtiski lētāki (manis jau minētais sab.transports…) un es jau visu nezinu, bet skaitļi šokējoši mazi.

Vēl viena runa krieviski. Josifs Belouss par ekonomikas “garajiem viļņiem“. Tie esot ap 30-50 gadu gari. Šī krīze prasa jauna viļņa/virziena radīšanu. Iepriekšējais cikls sākās ap 1928.gadu un izvēlējās “brīvā tirgus” ekonomiku, kas lielā mērā zaudējusi cilvēcīgo seju. Tad – ap 80 gadu atkal bija krīze, taču virziens netika mainīts, mēģināja visu kā nebūt sakārtot, pastiprināt jau esošo. Ja iepriekš runājām par pārprodukcijas radītām krīzēm, tagad – par (kapitāla) pārdales radītām – kur un kā tas plūst un tiek izmantots. Otrs – finanšu sfēras (dīvainā) attīstība. Un kāpēc globāla? Parādījusies interesanta tendence, ka “attīstības valstis” tiešām aug un attīstās, kamēr “attīstītās” stagnē. Kāpēc – tāpēc, ka savu ražošanu lielā mērā ir apzināti (bet vai – pārdomāti) pārsviedušas uz attīstības valstīm, investējot tur milzu līdzekļus un tehnoloģijas. Un nu jau to nevar apturēt, notiek visa veida resursu pārplūšana un attīstības valstīm. Šī krīze vairāk “sita” baltās apkaklītes, nekā zilās. Finanšu tirgus tendences (arī pozitīvās) absolūti nav saistītas ar iziešanu vai neizieānu no krīzes. Tas dzīvo lielā mērā “pats savu dzīvi”. Un ko ar to darīt, nevienam nav skaidrs. Joprojām turpinās finanšu burbuļa pūšana ar aizvien mazāku saistību ar reālajiem ekonomikas rezultātiem. Aug bezdarba līmenis. ASV ir termins – sociāli bīstams bezdarba līmenis. Viņi ilgi uzskatīja, ka tāds ir 8%, tagad ir paaugstināts līdz 9%, bet Eiropā – vietām ir jau 25% – tiešām bīstami. Vēl – neoliberālās ekonomikas mutācijas. Skandināvijai raksturīgā sociālā tirgus ekonomika. Šīs valstis arī krīze ir skārusi mazāk. Vairums valstu turas pie “angloamerikāniskās skolas”, kur valsti uzskata par ienaidnieku un visu labi regulē neredzamā tirgus roka. Bet Skandināvijā tā nav. Ir nepieciešamas izmaiņas uzskatu bāzē. Tas varētu būt sociāli orientēts skats.

Pēc tam uz brīdi aizskrēju pie saviem maģistru studentiem – ātri izrunājām par lasīto un vienojāmies šovakara lekcijas pārcelt – ceturtdien un nākamo otrdien viņi nāks uz skolu 1 lekciju agrāk un mums būs 3 nodarbības.

Tā es tiku uz konferences pieņemšanu. Visvienkāršākais salīdzinājums – apmēram tāpat kā Turībā. Arī ULIMs svinēt prot! Vienīgā atšķirība – telpas supergreznas (caku cakām grezni aizkari, “kristāla” lustras pie griestiem, gleznojumi… – tā ir augstskolai piederoša (tiek arī izīrēta) svinību zāle. Kāzām būtu ļoti piemērota – viss spīdīgi romantisks. Rektors teica īsu uzrunu un tālāk aicināja mūs visus pāriet uz individuālām sarunām un baudīt uzkodas. Vietas daudz, cilvēku arī, zviedru galda princips – daudz garšīgu un ļoti skaisti noformētu uzkodu. Divarpus stundās no savas vīna glāzes apmēram 1 cm izdzēru – nu negaršo viņš man. Bet bez glāzes nebūtu bijis glīti. 🙂 Bija arī dikti krāšņa milzu torte grāmatas formā, ar augstskolas logo (gan jau vēlāk kādu bildi dabūšu). Garšoja gan kā padomju laikos – paprasts biskvīts un dikti prasts krēms. Un – bez kafijas. Bet visu jau nevar gribēt. Gan papļāpāju ar pazīstamajiem, gan iepazinos ar virkni vēl nepazīstamo un pēc astoņiem (sākās sešos) jau bija gana – dalībnieki diezgan masveidīgi sāka doties mājup. Es arī, jo rīt atkal būs gara diena.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s