Raibā nedēļa

Ir svētdienas vakarpuse, kad šo rakstu, bet jāatzīst, ka nedēļa bija tik raiba un tik ātri aizskrēja, ka vēl neesmu ķērusies pie nākamās nedēļas mājasdarbiem. 🙂 Ko darīju? Visvairāk, protams, mācījos un gāju uz un no universitāti (tālāk rakstīšu vienkārši UB, lai īsāk), bet par to īpaši nerakstīšu – kuram gan interesē, kā man kurā studiju kursā veicas… – pietiek ka ar kolēģiem tepat uz vietas ik pa brīdim pavaimanājam par to, kas kuram grūts… 🙂

Jo, protams, arī ārpus lekcijām ir dzīve. Pamazām sākam saņemt informāciju par dažādiem UB organizētiem pasākumiem ārpus studiju kursiem. Un viens tāds bija šonedēļ – jaunuzņēmumu nedēļa. Un man, protams, to vajadzēja maksimāli izbaudīt. Tā arī darīju.

Otrdiena sākās ar UB un Bufalo sabiedriskā transporta iepazīšanu, kā arī UB abu pārējo lokāciju īsu iepazīšanu. Atgādinu – mana pamata mītnes un studiju vieta ir North Campus (Ziemeļu bāze (man briesmīgi nepatīk tas kampuss kā šo mēdz latviskot)).

Studiju gada laikā darbdienās šādi bezmaksas autobusi kursē starp Ziemeļu un Dienvidu bāzēm ar kādu 5 minūšu intervālu. Pēc apmēram 20 minūšu brauciena ar šo ekspresi (ir arī tādi, kuriem ir pieturas, lai studenti, kuri tuvumā dzīvo var iekāpt/izkāpt) nonākam UB vēsturiskajā vietā – Dienvidu bāzē. Patlaban tur mācās pārsvarā mediķi, bet ēkas ir skaisti senatnīgas.

Viena no skaistajām UB Dienvidu bāzes vēsturiskajām ēkām

Šoreiz gan tā bija pavisam maza pietura, jo tālāk bija jādodas uz Downtown Campus jeb pilsētas bāzi – tur atradās mans otrdienas mērķis UB Biznesa inkubators. Došanās uz Bufalo centru (jo Dienvidu bāze būtu kā apmēram Ķekava, skatoties no Rīgas puses, Ziemeļu bāze – tā kā Baldone no Rīgas varbūt) visērtākā ir ar metro, kura gala stacija ir ielas otrā pusē BU autobusa galapunktam. Metro biļete maksā 2 dolārus, bet mums, dodoties uz pasākumu, tika izdalītas bezmaksas biļetes.

Lai ļoti nestieptu garumā šo stāstu, te ielieku saiti uz fotogaleriju no visiem 3 Startup-week pasākumiem, tajā ierakstīju arī nelielus komentārus. Nepacietīgie jau uzreiz var doties turp. 🙂

Drusciņ tomēr pakomentēšu. Otrdienas pasākums notika ļoti elegantajā un modernajā UB Biznesa inkubatorā, kuru nepaslinkoju sabildēt, tāpēc jau ir fotogalerija. Bet kas tur notika? Bija tikšanās ar ļoti interesantu UB absolventu – puisi, kura firma pēkšņi 8 nedēļu laikā tika pie vairākus desmitus miljonu dolāru apgrozījuma un kura bizness (ne viņa vainas pēc) sabruka pēc 14 mēnešiem… Ir intriga, vai ne?

Makss Ringelheims bija starp tiem, kuri 2015.gadā nodibināja firmu PhunkeeDuck (jā, mēs Latvijā par viņiem nedzirdējām), tad vairākām Amerikas slavenībām ierādīja hūverbordu lietošanu, tie ielika savos sociālajos tīklos bildes un tā tas panesās – miljonāri pāris nedēļu laikā… Kādēļ bizness sabruka? Jo vairākos gadījumos eksplodēja lētu ķīniešu pakaļdarinājumu baterijas un ASV aizliedza lietot hūverbordus. Viss, cauri – bizness uz dienu beidzās. Nemaz kovidu nevajadzēja. Bet tā biznesā notiek – ir reizes, kad cieš nevainīgie, jo apstākļi sakrīt neveiksmīgi. Pats Makss gan joprojām ir optimistisks un darbojas gan vairākos jaunuzņēmumos, gan konsultē citus – bija interesanti viņa pieredzē paklausīties.

Trešdienā bija plānots šīs pašas stārtapu nedēļas nākamais pasākums, taču tas man nezināmu apstākļu dēļ (varbūt par maz interesentu, jo bija iepriekš jāreģistrējas, tātad – organizatori zināja, cik ir interesentu, jo arī uz Maksa tikšanos mūsu nebija daudz). Tad nu man izpalika drusku tuvāka Dienvidu bāzes iepazīšana.

Ceturtdienā tepat pie mums bija Jauno uzņēmēju kafijas pļāpas – apmēram tā to varētu nosaukt. Pasākums ar bezmaksas kafiju un minipankūciņām (mazliet redzams tepat iepriekš pievienotajā galerijā), kur pankūciņu biznesa īpašnieks (protams, arī UB absolvents) klātienē un vēl viens cits neklātienē/Zoom pastāstīja par saviem biznesiem un visiem sanākušajiem bija iespēja neformāli papļāpāt, dalīties pieredzē un idejās…

Top minipankūciņas, darbojas pats īpašnieks

Piektdienā (arī pie mums uz vietas) bija noslēdzošais pasākums – Klientu piesaistes darbnīca. It kā jau man zināmas lietas, bet interesantā veidā pastāstītas, ar ātrām aktivitātēm iesaistot mūs visus, kā arī piemērs par to, kā no obligāta studiju kursa darba varbūt izaugs vēl viens stārtaps – bija interesanti, bet būs par garu te pārstāstīt. Plus, viena no stāstītājām bija UB bibliotēkas pārstāve, kas iedrošināja iet pie viņiem prasīt padomus dažādas speciālas un specifiskas literatūras un informācijas meklēšanai. Gan jau kādā brīdī tikšu arī līdz bibliotēkai. 🙂

Sestdienas rīts pagāja laiski rosoties pa mājām, jo pa nedēļu kārtīgi sakrājas nogurums. Pusdienās nelielā kompānijā ar Uber devāmies atkal uz vienu steiknīcu – kārtīgi jāizbauda lieliskie Amerikas steiki par sakarīgām cenām (ap 10 dolāriem par nelielu vai ap 20 par milzīgu steiku ar piedevu kalniem). Šoreiz tas bija steiks Teksasas gaumē, bet stilīgākais bija ieejas alnis ar masku – nevaru neielikt bildi, lai arī jūs varat pasmaidīt.

Tā kā alnis neēd, tad arī iekštelpās viņam jābūt maskā

Man šī reize bija vēsturiska ar pirmo šī brauciena siera kūku – nebija lēti (kādi 7 dolāri), bet gabals krietns un, galvenais – super garšīgs! Ar to labo Amerikas piegaršu, ko neprotu sakarīgi nodefinēt, bet Latvijas siera kūkām tās parasti nav.

Bet ar to vēl sestdiena nebija ne tuvu galā. Pats galvenais vēl tikai sekoja: klasiskās mūzikas koncerta apmeklējums iespaidīgi skaistajā Bufalo filharmonijā.

Iespaidīgi no ārpuses, gan iespaidīgi, gan skaisti no iekšpuses – Bufalo Filharmonija

Tā kā pasaule ir maza, vienā brīdī izrādījās, ka vienam no mūsu grupas māsīca (vai apmēram tā) spēlē vijoli Bufalo Filharmonijas orķestrī un dažreiz var dabūt bezmaksas biļetes uz koncertiem. Vēl vairāk – tika piedāvāts tā teikt pilns serviss: mūs no mājām paņem, aizved, noskatāmies koncertu un atved atpakaļ. Vai no tāda piedāvājuma var atteikties? Protams, nevar.

Kartē redzams, ka lielu daļu ceļa braucām gar Niagāras krastu (ūdenskritums ir uz otru pusi, nav kartē) un tā līnija, kas iet upei pa vidu ir robeža ar Kanādu

Sēžu tagad un domāju – lieliskā Inga (tā sauca mūsu labo feju), speciāli brauca mums pakaļ (laikam kādas 20 minūtes ceļā), tad pusstundu braucām un papļāpājām, tad viņai bija darbs – jānospēlē koncerts (tas bija lielisks ar vairākkārtējām stāvovācijām), tad viņa mūs atveda mājās un tikai tad pati devās uz mājām… Patīkami, ka kāds ir tik jauks un atsaucīgs, jo no mūsu 4 cilvēku kompānijas viņa pazina tikai vienu, ar ko bija klātienē tikusies pirms kādiem 20 gadiem…

Filharmonijas skaistumu un citas bildes no koncerta var aplūkot fotogalerijā no šīs saites, ierakstīju arī mazliet komentāru turpat. Bet nevaru neuzrakstīt vēl vienu jaukumiņu. Tā kā bijām ieradušies savlaicīgi – mazliet vairāk kā pusstundu pirms sākuma, visu izstaigājām un iegājām arī kafejnīcā. Tur ir lieli apaļi galdi un pie visiem kāds jau sēdēja – bija jāpiebiedrojas kādai kompānijai. Mēs nejauši izvēlējāmies padzīvojušu pāri, kas, protams, mūs laipni akceptēja. Papļāpājām, izrādījās, ka viņi ir no Itālijas, runā itāliski un spāniski (neskaitot ideālu angļu valodu) – bet mēs neviens šīs valodas nepārvaldām… Ieskatoties pamanījām, ka kundze ir apģērbusies nu gluži Latvijas karoga krāsās. Protams, pasacījām to viņai arī. Tad arī kungs novilka džemperi un izrādījās, ka viņš arī ir visai līdzīgos toņos. Tad nu kopēja fotografēšanās bija pilnīgi obligāta un bildē izskatās, ka kunga džemperis pat ir precīzākās krāsās (dabā bija otrādi). Lai tiek jums arī šī bilde! – uz to skatoties smaidu joprojām, tik jauki bija.

Tā nu sestdiena beidzās krietni vēlu (koncerts sākās tikai 19.30). Svētdienas rīts arī bija laisks, apdarīju šādus tādus Latvijas darbus, kas bija iekrājušies un tad ap pusdienlaiku kopā ar vienu no kolēģēm ar Uber devāmies iepazīties ar Galeria Walden – kaut ko līdzīgu mūsu Spicei vai Alfai. Konkrētais mūsu mērķis bija Apple veikals – kolēģe šo to nopirka (mums ir studentu atlaides!), mans uzdevums bija samainīt nestrādājošu pārveidotāju, kas arī veiksmīg izdevās. Protams, iemetām aci vēl dažos turienes veikalos, bet ne ļoti ilgi un pamatīgi. Kad atgriezāmies bija jau ap pieciem un paēdusi sēdos rakstīt šo. Nu gan jābeidz un jāķeras pie mācību lietām – līdz pirmdienai vairs maz stundu atlicis…

Droši vien arī turpmāk biežāk kā reizi nedēļā uzrakstīt nesanāks, bet vismaz pie tāda grafika centīšos turēties.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s