Jau esmu rakstījusi, ka, lai arī man patīk mācīties, īsti nebiju gatava, ka slodze šeit būs tik liela. Pagaidām ir tā, ka uzdotie darbi nav tik grūti, cik laikietilpīgi, jo ĻOTI daudz ir jālasa, klāt vēl kaudze ar patstāvīgajiem nododamajiem darbiem, pamazām sarodas arī grupu darbi, semestra vidū un beigās vēl būs arī kaudze ar dažādiem projektiem jānodod… Izskatās, ka pirmais nosacījums te ir un būs precīza plānošana un grafiks ar darāmo un nododamo darbu datumiem. Jo par kavētiem darbiem vērtējums ir vai nu nulle (vairumā priekšmetu) jeb samazināts uz pusi (dažos kursos). Skarbi. Mazais mierinājums – tā te ir mums visiem, kaut laiks ārā joprojām superīgs (virs +20 grādiem) un arī Ameriku apskatīt gribas…

Bet nu labi, kaut kam jau laiciņš atrodas. Universitāte piedāvā diezgan daudz maksas un bezmaksas iespēju aktīvai atpūtai un sportam. Es pagaidām esmu izmantojusi tikai vienu – bezmaksas kajaku braucienu vietējā ezerā. Tas ir iespējams 3x nedēļā pēcpusdienās, vienā reizē sapulcējāmies maza grupiņa un izbaudījām lielisku pēcpusdienu. Patika ļoti, bet uz atkārtojumu vēl neesmu saņēmusies arī tādēļ, ka uz katru pusi 20 minūšu gājiens.

Tā kā mūsu – 4 dāmu – rīcībā ir 1 no iepriekšējās grupas mantotais velosipēds, tad ik pa brīdim var izbraukt līkumiņu ar to. Vispraktiskākie man patlaban šķiet braucieni uz veikalu – ar kājām jāiet 20-35 minūtes uz katru pusi, ar velo ir daudz ātrāk. Dažreiz aizņemamies otru velo no kaimiņpuišiem (mūsu grupas, kas dzīvo blakus durvīs) un tad kaut kur var aizbraukt divatā. Reiz aizbraucām 10 km (uz katru pusi) iedzert labu kafiju. Jā, šeit joprojām laba kafija ir jāpameklē. Bet brauciens bija skaists, jo pa parku un kanāla malu. Patīkami, ka mūsu apkārtnē ir daudz gājēju/veloceliņu pa kuriem iet/braukt.

Ko veikalos? Protams, viens virziens ir nepārtika – speciāli atbraucu šurp ar minimālu apģērba un apavu daudzumu un no tiem daļa ir tādi, ko atpakaļ uz Latviju nevedīšu. Tad nu pamazām atjaunoju krājumus.

Neesmu cilvēks, kam patīk dzīvoties pa veikaliem, drīzāk to uztveru, kā darbu – vajag! Ar lielu prieku atklāju, ka mums tuvumā ir viens no jau iepriekš Amerikā pamanītajiem maniem mīļajiem veikaliem – Nordstrom Rack – kvalitatīvu padārgu apģērbu tirgotāja outlets. Šobrīd tas ir mans favorīts gan fiziskās iepirkšanās ziņā (uh, kas par laikošanu bija, jo mugurā izmēģināju vismaz 3x vairāk visa kā, nekā redzams etiķešu bildē), gan arī iepērkoties viņu internetveikalā. Jo lieliska ir ASV prakse – ja es internetveikalā nopērku kaut ko, kas nepatīk vai neder, var bez problēmām atdot vai nosūtīt atpakaļ un saņemt naudu. Man 1 reizi tā jau bija – internetā Nordstrom Rack nopirku džemperi, bet izrādījās, ka tas galīgi neder, kopā ar pavadzīmi to aiznesu uz fizisko veikalu, paņēma atpakaļ un momentā naudu atskaitīja atpakaļ uz karti. Ērti! Cenas, ja labi pameklē (arī tas ir darbiņš, pats no sevis nekas izdevīgs virsū neskrien), ir superīgas.

Vēl viena lieta, ko esam vairākas reizes izmantojušas ir Pick-up pakalpojums – vajadzīgo preci atrodam internetveikalā, kura fiziskais veikals ir mūsu tuvumā. Internetveikalā tad arī redzams, vai prece ir uz vietas. Ja ir, tad pasūtu un samaksāju internetā, pēc mazāk kā stundas saņemu paziņojumu, ka pasūtījums gatavs un ar velo braucu pakaļ. Nav jāklīst pa milzīgo veikalu.

Šādi par 20$ sev nopirku attēlā redzamo vienausīti – austiņu ar mikrofonu, kas ir ļoti ērta sanāksmēm un lekcijām, jo no Latvijas tās līdzi paņēmusi nebiju, bet skatoties lekciju video un visu ko tādu, ir ērtāk, ja neskan pa visu istabu.

Kā tas notiek? E-pastā saņemu kodu, veikalā durvju tuvumā ir preču izsniegšanas vieta, tur telefonā uzrādu un gatavs! Ļoti ērti, šādi kolēģēm atgādāju arī Logitech datorpeles par 12$ un vēl dažus sīkumus, tā pati tiekot pie maza patīkama velo treniņa jaukā laikā.

Ārpus mājām patlaban ēdu reti (vidēji iznāk, ka reizi nedēļā, brīvdienās), pārtiku nopirkt lielveikalā un sagatavot pašai, protams, ir daudz lētāk. Par pārtikas veikaliem uzrakstīšu citreiz.

Vakar/sestdien ar vienu no kolēģēm devāmies jau pieminētajā iepirkšanās darbā uz Nordstrom Rack un pēc tā turpat tuvumā arī paēdām pusdienas – Outback Steakhouse.

No ārpuses izskatās pieticīgi (mēs tur nebijām tumsā, bilde ir no interneta), bet iekšā bija omulīgi un garšīgi. Un iepriekšējā attēlā redzamais ir mūsu uzkoda un turienes firmas lepnums – ziedošais sīpols. Jā, jā, tas ir kaut kā maģiski sagriezts un fritēts milzu sīpols. Tiem, kas no sīpoliem nebaidās, noteikti garšotu – mums arī.

Šeit, tāpat kā iepriekšējā ēstuvē, kurā biju Niagārā, ēdiena cenā ir iekļautas arī 2 veidu piedevas – kartupeļveidīgie un salāti, kur no neliela sarakstiņa var izvēlēties, ko grib. Attēlā ir mana vakardienas izvēle, klāt paņēmu milzu glāzi ar paštaisītu zemeņu limonādi (ar ledu, to te laikam pievieno visam). Par pusdienām samaksāju 21,73$. Pusdienām sekoja veselībai tik derīgais 4,5 km gājiens atpakaļ uz mājām. 🙂

Protams, ēdot kaut kur ārpusē, ir jādod arī dzeramnauda. To var darīt skaidrā naudā, vai arī atnestajā sākotnējā rēķinā speciālā rindiņā ar roku ierakstot vēlamo summu – tad to pieskaitīs rēķinam un tā var samaksāt ar karti. Priekš tiem, kuriem ir problēmas ar rēķināšanu, ir speciāls stabiņš, kur dažādas vēlamo procentu summas jau sarēķinātas… 🙂 Mēs tik slinki neesam, paši sarēķinām un kaut ko noapaļotu ap 10% vai mazliet vairāk parasti atstājam.