Viltība, nežēlība un … ideālisms

Ja jau vakar iesāku uz vēstures nots (par Drakulas lietām), tad šodien vēl mazliet jāpaturpina un jāpaplašina stāsts par Rumānijas vēsturi un varoņiem. Virsrakstā minētie ir atslēgas vārdi visos tālāk aprakstītajos gadījumos – bez tiem toreiz nu nekādi nevarēja.

Decebal's_portraitĀtri un ne īpaši dziļi ieskatoties Rumānijas vēsturē, pirmais tiek minēts Decebals – pēdējais neatkarīgās Dāčijas valdnieks, kurš dzīvojis mūsu ēras 87-106.g.

Protams, tas bija ļoti sen un daudz ziņu nav, taču ir skaidrs, ka viņš varonīgi un ar dažādām sekmēm ir cīnījies pret Romas impēriju, brīžam spējis noslēgt kādus puslīdz ciešamus sadzīvošanas  līgumus ar to. 106.gadā izdarījis pašnāvību, jo romieši iekaroja viņa pārvaldītās teritorijas un to vien gribēja, kā pašu saņemt gūstā. Decebals dzīvs nepadevās.

Ironiski, ka rumāņi labprāt piemin arī Trajanu – to Romas imperatoru, kurš sakāva Decebalu. Par ko? Par to, ka, samērā ilgi esot Romas impērijas  sastāvā, Rumānija ir “romanizējusies”, saņemot lielu tā laika Romas kultūras un citu sasniegumu daļu (būvniecība un visa cita veida attīstība), kā arī “nesaraujami saistot rumāņus ar Romu/Eiropas kultūru”. Un ir saprotams kāpēc tas ir svarīgi – vēlāk gadsimtiem turpinājās cīkstēšanās ar turkiem (Otomanu impēriju), kuras laikā dažādas Rumānijas daļas bija visnotaļ dažādās pakļautībās, attiecībās un statusos.

Moldavia's_coat_of_Arms_of_1481Nākamais ir Stefans Lielais (Stefan cel Mare) – Moldāvijas valdnieks un leģendārs karotājs: uzvarējis 46 no 48 kaujām, kurās piedalījies. Piebildīšu, ka vēsturiskā Moldāvija aptver aptuveni tagadējo Moldovas valsti un to Rumānijas daļu, kas saucas Moldāvija. No viņa laika nāk ar vērša motīvs Moldovas simbolikā (bildītē ir Stefana laika ģerbonis, tālab tur ir arī turciskais pusmēness).

Stefans nodzīvojis tiem laikiem neparasti garu mūžu – 71 gadu un miris “dižciltīgo slimības” podagras komplikāciju rezultātā (dzīvojis 1433.-1504.). Klostertūres ietvaros es pabiju par godu leģendārai uzvarai pār turkiem uzbūvētajā Voronecas klosterī un Putnas klosterī, kur Stefans un viņa ģimenes locekļi apglabāti.

stefanstatuiStefanu atceras un mīl gan Rumānijā, gan Moldovā, ir milzums viņa vārdā nosauktu ielu, daudz monumentu, ir arī filma. Kā labi atceros no saviem Moldovas apmeklējumiem, tur viņš ir galvenais varonis, monuments pašā pilsētas centrā, galvenā iela nosaukta viņa vārdā…

IMG_6950Es uzdrošināšos teikt, ka līdzīgā veidā kā Stefans Moldovai, Rumānijas galvenais varonis ir Mihajs Drosmīgais (Mihai Viteazu) kurš gan paspēja nodzīvot tikai 43 gadus (1558.-1601.)

Par ko tad viņš galvenais? Ne īpaši skaidros apstākļos viņš kļuva par Valahijas valdnieku (Rumānijas dienvidu daļa, kurā ietilpst tagadējā valsts galvaspilsēta Bukareste), viltīgi, nežēlīgi un veiksmīgi karoja gan pret turkiem, gan austroungāriem, gan paša kaimiņiem, bet sirdī nēsāja sapni par Valahijas, Transilvānijas un Moldovas apvienošanu vienā valstī – Rumānijā.

IMG_6817Un ne tikai nēsāja – viņš, lavierējot starp turkiem, kaimiņiem un austroungāriem, paveica šķietami neiespējamo (praktiski neviens cits tajā laikā neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams) – 1600.gadā Rumānijas valsts arī tapa un tās galvaspilsēta bija manis apmeklētā un nu arī jums jau pazīstamā Alba Iulia.

Tiesa gan, tas viss bija uz ļoti īsu brīdi, jo Mihajs tika nogalināts nodevīgā “sabiedroto” atentātā manis pieminētajā un apmeklētajā Turdā, kur tagad tiek būvēts klosteris. Bildē redzams Turdas monuments un kaps ar viņa ķermeni bez galvas. To kā pierādījumu vajadzēja nosūtīt slepkavības pasūtītājam un tā apglabāta citur.

Atzīšos godīgi, pirms ekskursijas par viņu neko daudz nezināju. Bet pēc tās izrādījās, ka Mihajs man kaut kā atmiņā ieķēries, tālab internetā pameklēju vairāk informācijas. Un atradu 2-daļīgu (1970.gada, bet atjaunota HD kvalitātē)  Rumānijas kulta filmu par viņu. Tautas mīlestības dēļ to varētu salīdzināt ar mūsu “Vella kalpiem”, taču tie tomēr ir vairāk jautrs izdomājums uz puslīdz vēsturiska fona. Rumāņu versijā vēstures ir vairāk, jautrības mazāk, filmēts ar lielu vērienu, dabas un kauju skati ir pasakaini, tāpat kā personu tērpi un interjeri. Paralēli visam citam, filmā uzskatāmi redzamas samezglotās attiecības ar turkiem un “Eiropu” – mēs nebūt neesam vienīgā “sērdienīšu tauta, kurai gājis tik grūti...”.

Tā kā filmai ir subtitiri angliski (teksta ir maz un tas ir vienkāršs, pietiks ar ļoti vidējām angļu valodas zināšanām), iesaku to noskatīties ikvienam, kas var atrast 1 stundu un 40 minūtes laika pirmajai daļai. Pēc tās otro vienkārši nevar nenoskatīties. 🙂

Te ielieku tiešo pieeju, jo sen neviena filma mani nebija tā pārņēmusi un iespaidojusi kā šī.  

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s