14.diena – 23.augusts – piektdiena – viskas

Sākšu ar vakarvakaru. Ja rakstīju, ka mūsu ātrums vienā brīdī nokrita līdz 2 mezgliem, tad tālāk vējš palika vēl tikai vājāks un tad, kad tikām līdz ātrumam 0,4 mezgli, kapteinis izlēma, ka jāsavāc buras un tālāk jādodas ar motoru. Pusstunda darba (kas gan aizsniedzās drusku pāri mūsu maiņas beigām – pusnaktij) un viss bija kārtībā, varējām iet gulēt. Nakts bija mierīga, viena no retajām bez trauksmēm, tāpēc saulainajā piektdienas rītā pamodāmies izgulējušies.

Rīts bija tiešām pasakains – silts un saulains, neviena mākonīša. Mēs virzījāmies starp salām, kuras abās pusēs bija netālu no kuģa un viss apkārtnes skaistums bija labi redzams. 8os pēc karoga pacelšanas kapteinis paziņoja, ka pēc 9iem tiks organizēta peldēšanās visiem gribētājiem, pēc tam dosimies turpat netālajā ostā uz remontdarbnīcu, jo vienā no stiprās viļņošanās reizēm kuģis, izrādās, ir pazaudējis 1 no 2 enkuriem un arī otram kaut kas iesprūdis. Nodarbību sesijas būšot abas un parastajos laikos.

Peldēšanās pasākums bija superīgs, kaut arī es nodarbojos tikai ar fotografēšanu – 16 grādi tomēr nav tā temperatūra, kurā man gribējās ielīst, bet vispār viss tika labi noorganizēts – ir skaidrs, ka apkalpe to dara ne pirmo reizi: tika nolaistas speciālās kāpnes gar kuģa bortu, sagatavota “iešūpošanās virve” drosmīgajiem, izmests viens glābšanas riņķis un 2 komandas locekļi motorlaivā “dežūrēja” “peldvietas” ārmalā. Vispār jau studenti ir malači – īsāku vai garāku laiku peldējās vairāk kā 10 no viņiem. No pasniedzējiem ūdenī ielīda vienīgi somiete Ēva, jo viņa ir bijusi sporta peldētāja un arī šādā ūdenī jutās tiešām kā zivs. Daļa no studentiem arī ir labi peldētāji. Puiši, ielecot ūdenī, turējās klusi, bet meitenēm gāja visādi, jo šoks par auksto ūdeni tiešām bija liels. Kapteinis teica, ka viņš peldoties tikai Karību ūdeņos (tur mūsu kuģis “ziemo”), bet 4 apkalpes loceļi ūdenī pabija, bocmanis un viens no kapteiņa vietniekiem mūs izsmīdināja arī ar nelieliem “priekšnesumiem”.

Kamēr iegrozījāmies mazajā remontostiņā (tā kā tā nav domāta tūristiem, nosaukums nekur nav redzams), nez no kurienes bija saradušies un debesis pārklājuši mākoņi – ne draudīgi un melni, bet diezgan vienlaidus un saules vairs nebija – praktiski visiem mums nācās iet lejā pēc siltākām jakām. Šo rakstu rīta sesijas laikā, jo tā tika atvēlēta studentiem – lai sagatavotu sava projekta prezentācijas “investoriem” (protams – mums, pasniedzējiem) un jāprezentē būs pēcpusdienas sesijā. Mēs patlaban esam brīvi vai pēc vajadzības konsultējam studentus, apkalpe ņemas ar enkuriem.

Man jau dikti gribējās redzēt no kaut cik iespējama tuvuma kādu naftas platformu (sevišķi – pēc naftas muzeja apmeklējuma), bet izskatās, ka nesanāks. Vakar vakarā bija interesants brīdis. Jau bija satumsis un mums, sardzē esošajiem, bija jāvēro kuģi, kad patālu aizmugurē pamanījām tādu kā milzu liesmu un dūmus virs tās. Jautājām komandai – kas tur deg un viņi atbildēja, ka tā ir naftas platforma. Nē, ne jau platforma degot, bet tad, kad viņiem tehnoloģisko īpatnību dēļ sakrājoties par daudz gāzes, viņi to dedzinot un tad nu šāda liesma esot redzama – tumsā iespaidīga. Šorīt braucām patālu garām vienai ne īpaši lielai trīskāju platformai, bet arī neko īpaši apskatīt nebija iespējams. Komanda teica, ka ap platformām ir diezgan liela “aizliegtā zona”, kurā “svešiem” kuģiem atrasties nav atļauts, kur nu vēl tik grūti vadāmiem kā burinieks. Tā nu nekā… Naftas industrijas klātbūtni gan varam redzēt un dzirdēt drusku citādā veidā: ik pa brīdim redzam lidojam helikopterus gluži kā bites – tie uz platformām nogādā cilvēkus un visu ko citu nepieciešamu, krastā un jūrā redzami diezgan daudzi “dīvaini” kuģi – kādu, piemēram, Rīgas ostā nav un kas arī saistīti ar naftu – gan ar urbšanas torņiem uz klāja, gan ar cauruļu mudžekļiem, gan visvisādas ārkārtīgi dīvainas formas veidojumi, par kuriem man nav skaidrs, kā tie vispār turas uz ūdens. Gandrīz visiem vienojošais elements ir helikopteru platformas uz klāja. Vēlāk rakstīšu tālāk – par dienas otro pusi.

Nu jau tuvojas pusnakts, kad rakstu tālāk. Bet vispār šeit vislabāk vietā būtu citēt manu dēlu Voldemāru. Kad pēc 8 ASV pavadītiem mēnešiem posāmies mājup, viņš teica, ka pēdējo dienu vajadzētu likvidēt kā šķiru – tik nesakarīga tā ir. Tu vairs īsti neesi tur, bet arī nekur citur nē. Būtībā tieši tādi jocīga bija piektdienas pēcpusdiena un droši vien tāda būs arī sestdienas pirmā puse. Bet nu atpakaļ piektdienas pēcpusdienā.

Kad kuģis bija kārtībā, bija jau agra pēcpusdiena. Paēdām pusdienas, attauvojām kuģi un, tā kā tas gāja ar motoru, nevis burām, sākām pēcpusdienas sesiju – kur studenti atskaitījās par saviem projektiem. TIesa gan, es no tā dzirdēju apmēram pusi, jo tad kuģis jau bija klāt Bergenā un 4 cilvēkiem bija jāiet palīgā pietauvošanas darbos. Un tā jau ap pieciem piektdienas pēcpusdienā bijām sasnieguši gala mērķi. Plānots bija – ne vēlāk kā sestdien līdz 15iem, tāpēc uzradās tāds kā tukšais laiks. Tagad jau ir skaidrs, ka pēdējā patiešām burāšana mums sanāca ceturtdienas vakarā, pēc tam norima vējš un tika izmantots motors. Līdz ar to piektdien kopumā bija mazāk kuģa darbu. Kad pietauvojāmies ostā, tad gan dabūjām krietni pastrādāt, jo bija buras skaisti jāsakārto – jūrā tām vienkārši jābūt kārtībā, ostā – skaisti. Un tā ir krietna un laikietilpīga ņemšanās. Pa vidu vēl vakariņas un tā sanāca, ka no kuģa nokāpt un doties uz pilsētu varējām tikai īsi pirms astoņiem.

Ko darījām? Tā kā bija jau it kā pavēls, bet ļoti jauks, diezgan silts un mierīgs vakars, mēs ar Kristīni devāmies pastaigā augšup pa pilsētu. Jā, arī Bergena, līdzīgi kā daudzas citas Norvēģijas piekrastes pilsētas ir izvietota kalna pakājē. Ir “plakanā” daļa centrā pie ostas un tad sākas terasveidīgas ieliņas, kas ved augšup. Pa tām arī krietni pakāpāmies un no dažādiem skatu punktiem vērojām saulrietu pār pilsētu – saule norietēja koši sarkana. Diez ko tas nozīmē priekš nākamās dienas laika? Rīt redzēsim. Bijām sarunājuši, ka pusdesmitos pilsētas centrā satiksimies ar pārējiem kolēģiem pasniedzējiem, jo gan Kristīne, gan “zinātniskais kapteinis” Markuss projām dodas jau agri sestdienas rītā. Pasēdējām kādu pusotru stundu un papļāpājām turpat uz soliņa. Daži kolēģi tā kā gribēja uz kafejnīcu, bet tā kā pat ielas malas ieskrietuvītēs mazā alus pudelīte maksā ap 10 eiro, tad citi atkal negribēja tik dikti tērēties. Es alu nedzeru, bet arī par kafiju apmēram tikpat maksāt negribējās. Jo sevišķi arī tādēļ, ka pēc kafijas dzeršanas vakaros es vai līdz rītam nevaru aizmigt un tas nu šoreiz nav vajadzīgs nemaz, jo sestdiena tāpat būs gara.

Kas ir paredzēts sestdien? Celšanās 7os (man tas ir OK, jo esmu rīta cilvēks), brokastis no 7.20, 8os visiem jābūt uz dienišķo kuģa karoga pacelšanu, kura tiks papildināta ar burāšanas sertifikātu izsniegšanu un pasu atpakaļatdošanu (ceļojuma laikā tās bija pie kapteiņa). Pēc tam visi brīvi. No kuģa projām jādodas ne vēlāk kā 12os, jo ierodas nākamie burātāji. Patiesībā daļa no viņiem jau ir klāt un pa nakti guļ klasē uz grīdas, jo ieradušies stipri savlaicīgi, bet viesnīcas te ir ļoti dārgas.

Man rīt no rīta iekritusi vēl pēdējā tīrīšanas maiņa – tas ir apmēram pusstundas intensīvs darbs, ja gadās sakarīgs pārinieks. Pirmajās divās maiņās man ar tādiem paveicās. Kas būs rīt, to vēl neesmu paskatījusies. Pēc tam man ir doma doties uz tūrisma informācijas centru, kur ir bezmaksas internets – publicēt emuāra stāstus, paskatīties e-pastus, “iečekoties” lidmašīnā un tad vēl drusciņ vienkārši pastaigāt pa pilsētu. Pirms 12iem jāatgriežas uz kuģa, jāpaņem mantas un ar autobusu jādodas uz lidostu. Lidošu vispirms uz Oslo, tad uz Rīgu un ap vienpadsmitiem vakarā būšu mājās. Zinu, ka ir arī tiešie reisi no Bergenas uz Rīgu, bet nekādi nesanāca tos izmantot, jo tie ir tikai agros darbdienu rītos. Mēs te ieradāmies pēdējās darbdienas pēcpusdienā. Daži latviešu studenti ir nopirkuši lētās mājupbiļetes uz agro pirmdienas rītu un tagad meklē, kur lai Bergenā 2 naktis nakšņo. Es izvēlējos steigties mājup, jo ir palikusi praktiski tikai nedēļa līdz studiju gada sākumam un mums, pasniedzējiem, tajā laikā ir daudz sagatavošanās darbu.

Ja lidostās vai kādā no lidmašīnām nebūs ko darīt, uzrakstīšu kādu noslēguma stāstu. Pēc kāda laika sakārtošu arī fotogaleriju un tad ielikšu saiti uz to, bet šovakar gan pietiks.

20130824-100914.jpg

20130824-100925.jpg

20130824-100937.jpg

20130824-100949.jpg

20130824-101002.jpg

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s