Pirmais pārlidojums jeb Lido, Lido, Lido un laipnie turki

Pārfrazējot seno patiesību par to, ka dāvinātam zirgam zobus neskatās, ar mūsu ceļojumu ir mazliet līdzīgi: kaut arī mūsu gala mērķis ir Honolulu un izlidojam ceturtdienas pēcpusdienā, galā nonāksim ap to pašu laiku svētdienas pēcpusdienā. Diez cik reizes apkārt zemeslodei pa to laiku var aplidot? To mēs šoreiz neuzzināsim, jo gluži uz riņķi tik ilgi vis nelidosim, tomēr arī pa taisno uz gala mērķi, kā jau varat nojaust, nedodamies.

Aviobiļetes pirkām jau vasarā un par īpaši izdevīgo cenu – zem 500 latiem katram (protams, turp un atpakaļ) un tāpēc bija arī noteikumi: mums ir jānosēžas Stambulā un Losandželosā un katrā no tām vismaz viena nakts jāpārnakšņo. Tā nu mēs patīkamo apvienojam ar vēl patīkamāko un saplānojām savu ceļojumu tā:
– šovakar/ceturtdien pēc kādu 3 stundu lidojuma ierodamies Stambulā un šoreiz tur tiešām tikai pārnakšņojam – rīt ap pusdienlaiku izlidojam uz Losandželosu;
– piektdienas vakarpusē pēc 13 stundu lidojuma ierodamies Losandželosā un turienes viesnīcu esam rezervējuši 2 naktīm, pa vidu esošo dienu atvēlot kaut kam patīkamam. Vai tā būs iepirkšanās vai kaut kas ekskursijām līdzīgs, vēl neesam izlēmuši, skatīsimies uz vietas. Jo, no vienas puses, tā ir iepirkšanās paradīze, no otras – Honolulu arī ir milzu piedāvājums un turienes “sales tax” (pēc būtības līdzīgs mūsu PVN) ir praktiski uz pusi zemāks (ja LA tas ir ap 10%, tad H ap 5%), domājam, ka preču sadārdzinājums dēļ to “lidināšanas” uz Honolulu varētu būt mazāks par nodokļa starpību. Tas, ko jau mājās internetā paskatījāmies bija mūsu dēlu Voldemāru ļoti interesējošais Apple veikals (Honolulu tādi ir 3!!!) un preču cenas tur tādas pašas kā cietzemē, tikai nodoklis zemāks, tātad – šī produkcija Havaju salās sanāk lētāka. Par pārējo – skatīsimies;
– svētdienas rīta pusē no Losandželosas beidzot izlidosim uz Honolulu un pēc 6 stundu lidojuma būsim galā. Tur uz vietas pavadām tieši nedēļu – svētdienas rītā sāksim līdzīga veida un garuma atceļu – Latvijā ieradīsimies trešdienas pēcpusdienā;
– ko pa vidu? Šoreiz gandrīz otrādi: Losandželosā tikai nomainīsim lidmašīnas – pāris stundas pēc ielidošanas no Honolulu jau dosimies uz Stambulu. Vispār jau tas varētu būt diezgan traki – tīrais lidojums ap 19 stundām, pa vidu tas brītiņš lidostā;
– Stambulā tad nu gan atvilksim elpu – viesnīca rezervēta 2 naktīm un, līdzīgi kā Losandželosā, uz vietas izlemsim, kam veltīsim “vidējo dienu” – atpūtīsimies, iepirksimies vai skatīsimies pilsētu;
– un tad jau vairs tikai smieklīgi īsais atceļa gabaliņš – dažas stundas un Rīgā būsim.

Par maršrutu tad nu būtu izstāstīts. Šo stāstu rakstu, kā jau tas man patīk, lidmašīnā, publiskošu, kad tikšu pie interneta. Mazliet varu uzrakstīt par pašu ceļojuma sākumu, lai izskaidrotu nosaukuma jēgu.

Kaut mūsu lidmašīna uz Stambulu devās 15,40, mēs ar Andri lidostā bijām jau pirms vieniem un šoreiz ne tādēļ, ka dikti baidītos nokavēt, bet “izpalīdzot” savam šoferītim Voldemāram – viņam vienos jābūt darbā. Kad ieradāmies, līdz reģistrācijas sākumam bija jāgaida vēl gandrīz stunda, tāpēc devāmies uz 3.stāvā esošo Lido – nu jauks skats no turienes “pieloga” galdiņiem ir uz lidostu. Paņēmām katrs pa tējai/kafijai un, pļāpājot un pārraugot lidostas dzīvi, bumbulējām. Ap 13.40 aizgājām, pastāvējām rindā, iereģistrējāmies, nodevām vienīgo (un patukšo) bagāžas somu un devāmies atpakaļ uz Lido. Iemesls pieredzes diktēts: tā kā līdz lidmašīnai vēl laika daudz un līdzi paņemtās maizītes jāapēd un no mājas līdzi paņemtais “noni dzēriens” jāizdzer (pirms to atņemtu drošības kontrolē), tad Lido bija ērtākā un patīkamākā vieta. Tā nu pieklājības pēc paņēmām vēl pa tasītei tējas, atkal sēdējām, vērojām un pļāpājām, pie viena maizīties notiesājot un savu dzērienu izdzerot. Tāpēc arī tie daudzie “Lido” nosaukumā. Pusotra stunda pagāja diezgan ātri un tad jau devāmies uz lidmašīnu.

Izlidošana bija no C1 un pieredzējušie zina, ka tas ir “lejas termināls”. Domāju – kā parasti, mūs vedīs ar autobusiem, bet nekā – palielā lidmašīna (ap 300 vietu) bija padota praktiski pie termināla durvīm un tos burtiski pāris soļus aizgājām paši. Iekāpšana bija pa 2 durvīm un tā, kā mēs tikām iereģistrēti 24.rindā, tad kāpām pa aizmugurējām. Ērti – izpalika tipiskā drūzmēšanās lidmašīnas vidū, kad vieni iekārtojas vietās, pārējie gaida… Bet bija arī tādi cilvēki no astes gala, kas nez kāpēc bija kāpuši pa priekšējām un to drūzmu tomēr rīkoja. Taču tā ir viņu problēma – mēs ērti sēdējām un vērojām.

Mums šodiena ir lidošanai labvēlīga – jau reģistrējoties lidostas darbiniece informēja, ka mums būs vietas pie loga (labi – viena no 2 vietām būs pie loga) gan lidojumam uz Stambulu, gan arī uz Losandželosu. Lai bagāžas soma nebūtu jāstaipa uz naktsmītni Stambulā, to jau uzreiz “iečekojām” līdz Losandželosai un tātad soma mūs rātni gaidīs lidostas bagāžas glabātavā. Sīkums, bet patīkami, gan jau vēlāk ar somām diezgan nostaipīsimies. Otrs patīkamais pārsteigums bija tas, ka, samērā pilnajā lidmašīnā, mēs tomēr esam tikai 2 uz savām 3 blakus novietotajām vietām – ērti. Tāda laime ir vēl tikai dažiem.

Gan uz Stambulu, gan arī tālāk uz Losandželosu (un tāpat arī atpakaļ) lidojam ar Turkish Airways. Pirmo reizi lidoju ar šo kompāniju, bet – patīk! Tiešām laipni un labi – kā jau bija dzirdēts. Smaidīgās stjuartes mūs vēl uz zemes esot (pa lidlauku lēniņām braukājot) pacienāja ar turku saldumiem – tādu jaukumiņu savā lidošanas pieredzē vēl nebiju piedzīvojusi. Pēc tam stjuartes izdalīja bukletiņus. Izrādās – ēdienkartes. Un labas! Uzkoda visiem vienāda: cepti baklažāni ar tomātu un svaigo sieru. Otrajā var izvēlēties: vai nu rīsi ar dārzeņiem un liellopa un vistas gaļas gabaliņiem vai veģetārā versija: ravioli ar sieru, ceptiem baklažāniem un ķiršu tomātiņiem (Andris izvēlējās pirmo, es otro), karsta apaļmaizīte komplektā ar mazām sviesta un kausētā siera kārbiņām, bet desertā šokolādes kūkas gabaliņš. Viss bija tiešām garšīgi – nemaz ne kā reizēm gadās “lidojuma plastmasa”. Tomāts tiešām garšoja pēc tomāta, svaigā gurķa šķēlīte bija “gurķīga”… Piedzeršanai viss parastais sortiments plus svaigi spiesta apelsīnu sula! Protams, izvēlējāmies to. Kafija un tēja – vēlāk. Protams, visa ēdināšana iekļauta cenā. Un pat tādi sīkumiņi – plastmasas trauki – no ļoti labas kvalitātes plastmasas un skaists dizains, dakšiņa, karote un nazis – metāla, kafijas krūzīte – arī gandrīz vai stilīga, viss stabils un izturīgs, bez bailēm, ka izjuks vai salūzīs rokās vai klēpī. Ne velti lidmašīnas avīzē lasīju, ka nupat Turkish Airways saņēmusi balvu kā “AirTransportNews” gada labākā aviokompānija. Tāpēc arī “laipnie turki” nosaukumā un ar prieku gaidām rītdienas lidojumu – mums patīk šāds serviss.

Lidojums uz Honolulu gan solās būt skarbāks – gan turp, gan atpakaļ lidosim ar American Airlines un tā ir viena no viņu lētajām kompānijām. Biļetē rakstīts – ēdiens un dzērieni lidmašīnā ir jāpērk – nu gluži kā AirBaltic, bet lidojuma ilgums taču 6 stundas. Neko darīt, būs jāsagatavo kādi krājumi, jo “gaisa cenas” parasti tiešām ir augstas. Interesanti mums sakombinēts tas FTB lidojuma piedāvājums – viena labā un viena lētā kompānija.

Nu jau laikam pietiks. Droši vien rītdienas/piektdienas lidojuma laikā uzrakstīšu par to, kā beidzās mūsu ceturtdiena un iesākās piektdiena.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s