Tag Archives: Nikola Tesla

Ģeniālais serbs no Horvātijas

Gan tādēļ, ka patlaban studēju visnotaļ elektriski-elektronisku jomu, gan tādēļ, ka manu uzmanību spēj piesaistīt dažādi rītdienas atklājumi un darinājumi (piemēram – Tesla auto), Nikolā (jeb varbūt Nikolas) Teslas vārdu es zināju. Nē, te nav runa par kādu sievieti, tā sanāk lokot vārdu Nikola Tesla, un pārtaisīt to par Nikolaju vai ko līdzīgu nav pamata.

tesla-london-storeBet vispār interesanti, ka būtībā vismodernākais sērijveidā ražotais auto ir bāzēts gadsimtu senajos Teslas atklājumos un to iemūžinot pat firma nosaukta viņa vārdā – Tesla Motors.

Andris, būdams inženieris, protams, arī zināja par Teslu (visu cieņu inženieriem. Viņš arī zināja, ko mēra teslās un vēl visādas vīriešu lietiņas par šo tēmu, kaut to mācījies ĻOTI sen…). Tālāk talkā nāca nejaušības: a) hostelis, kurā nakšņojām atradās ļoti tuvu (pusotrs kvartāls) viņa muzejam, b) mūsu otrās Belgradas dienas plāni bija pabrīvi, ar kaut ko dienu vajadzēja aizpildīt un cik tad var kājām staigāt pa pilsētu… 🙂

Tesla muzeumMuzejs atrodas skaistā savrupmājā, pirmdienās ir slēgts, skaistā ieejas biļete (tajā ir gan īsa info par Teslu 2 valodās, gan arī neliela pilsētas karte) studentiem maksā 300, bet pārējiem 500 dinārus (attiecīgi ap 2,5 un 4 eiro). Tiesa gan, ar karti maksāt nevar, tikai skaidrā naudā un tikai dināros. Par iespēju pastaigāt pa muzeju (parastajiem apmeklētājiem ir atvērts ēkas 1.stāvs) es šādu naudu nemaksātu, bet ap stundu garās eksperimentālās gida vadītās ekskursijas gan ir to vērtas arī ne-inženieriem. Tās notiek katrā apaļā stundā sākot ar 11iem: viena angliski, viena serbiski vai skatoties no grupas nepieciešamības.

Tesla ekspJa gribas, tepat zemāk var paskatīties nepilnu 11 minūšu filmiņu par muzeju angliski. Bet blakus esošajā bildē redzams brīdis, kad, notiekot elektriskajai izlādei (zibenītis augšpusē), iedegas arī ekskursantiem rokā esošās dienasgaismas lampas (bez vadiem) un pie tam – tikai līdz cilvēka rokai, jo strāva tālāk aiziet pa ķermeni un tas nav ne bīstami, ne sāpīgi… Andris sacīja, ka savās radioamatiera gaitās esot dabūjis pa nagiem ne reizi vien, tā praktiski pārbaudot Teslas atklāto, bet man tas viss bija jauns.

Filmā ir gan nopietna informācija, gan zibeņu demonstrējumi, kurus arī mēs redzējām, gan daudz kas cits, ieskaitot apzeltīto lodi ar Teslas pelniem (tā bija viņa vēlēšanās – tikt kremētam un pelnus glabāt viņa iemīļotajā ideālajā formā – lodē), bet es tālāk uzrakstu par Teslu pašu. 

Sākšu no sākuma. Nikola Tesla dzimis 1856.gadā Smiljanā serbu ģimenē tagadējās Horvātijas teritorijā, bet toreiz tas bija Austroungārijas impērijā. Gan viņa tēvs, gan māte nākuši no senām izglītotām garīdznieku dzimtām, bet mātes (!) hobijs bijusi dažādu mehānisku un elektrisku ierīču meistarošana, tā ka puikam bija iespēja baudīt gan labu audzināšanu ģimenē, gan skoloties. Mācījies universitātēs gan Grācā, gan Prāgā, bet pabeidzis nav. Viens no iemesliem – pārlieka aizraušanās ar azartspēlēm, gan nospēlējot mācību naudu, gan nesagatavojoties eksāmeniem… Un, protams, arī aizraušanās ar eksperimentēšanu, jo tajā laikā elektrība bija topā un viss ar to saistītais strauji attīstījās.

ac-dc11884.gadā Tesla ierodas ASV, līdzi ņemot otram leģendāram izgudrotājam – Tomasam Edisonam adresētu ieteikuma vēstuli, kurā abus pazīstošs vīrs raksta apmēram tā: es pazīstu tikai 2 patiesi gudrus cilvēkus: Tevi, Edison, un jaunekli, kurš Tev ved šo vēstuli. Pieņem viņu darbā. Edisons paklausīja. Par to, kā abiem gudriniekiem kopā gājis ir daudz leģendu, no kurām absolūtu patiesību izlobīt ir grūti, bet skaidrs, ka līdzstrāvas izgudrotājam Edisonam Teslas idejas par maiņstrāvu nav patikušas un abu attiecības bijušas visnotaļ elektrizētas teju visā abu mūža garumā.

Einst par TesluMan visnotaļ simpātisks šķiet cita ģēnija – Einšteina teiktais. Uz jautājumu, kā ir būt visgudrākajam dzīvajam cilvēkam pasaulē, viņš atbildējis, ka nezinot, to vajagot prasīt Teslam. Lūk, tā ir cieņas izrādīšana gudrinieku gaumē!

Par ko tad Tesla būtu tā cienāms? Tas ir garš un pārsteidzošs saraksts. Protams, es visu nepārstāstīšu, tikai īsi par galveno. Ir reģistrēti ap 300 Teslas patenti 26 valstīs, virkne viņa izgudrojumu dažādu iemeslu dēļ palikuši nepatentēti… Ražīgs vīrs. Lūk, daži, kurus nevaru nepieminēt:

  • pirmais būtiskais bija maiņstrāva – lielo domstarpību ar Edisonu iemesls. Būtība, maiņstrāva ir drošāka, vienkāršāk un lētāk pārvadāma. Taču Edisons gribēja pelnīt ar savu izgudrojumu un cik vien varēja, bremzēja maiņstrāvas izmantošanu (arī ar klaju dezinformāciju);
  • otrais – fluorescentās (dienasgaismas) lampas, to rūpnieciska ražošana tika sākta tikai kādus 40 gadus vēlāk, Tesla tās izgatavoja un lietoja savu eksperimentu vajadzībām;
  • eksperimenti ar rentgenstarojumu. Starojums bija atklāts jau agrāk, taču bija daudz neskaidrību par tā dabu un izmantošanu. Teslas ieguldījums šajā jomā ir būtisks, kaut arī viņš gan kļūdījās, gan laboja savas kļūdas…;
  • daļa no jums zina, ka par radio izgudrotāja titulu ir strīds starp Popovu un Markoni, bet ir arī versija, ka patiesais (agrākais) izgudrotājs bija Tesla un šāds apgalvojums nav bez pamata. Ja ir interese, var internetā pameklēt un palasīt;
  • mums ir grūti iedomāties ikdienu bez dažādām tālvadības pultīm un tālab ir vērts zināt, ka pirmo reizi tādu Tesla demonstrēja jau 1898.gadā kā labu iespēju radioviļņu izmantošanai;
  • 1930.gadā pasaulei parādītais maiņstrāvas ģenerators kādu to pazīstam arī šodien un tas sastopams visās elektriskajās sadzīves ierīcēs;
  • lāzera stari;
  • bezvadu informācijas un enerģijas pārvade – ne velti viņu piemin kā mobilo sakaru tēvu.

Vienlaikus gan jāsaka, ka ģēniju dzīve nav vienkārša. Visus vairāk kā 60 gadus, ko nodzīvoja ASV (pārsvarā Ņujorkā) viņš ir dzīvojis viesnīcās. Kad vien iespējams, izvēlējies istabu numurus, kuri satur vai nu skaitli 3, vai pat visus trīs viņa iecienītos: 3, 6 un 9. Tesla nomira viesnīcas istabā ar numuru 3327. Ar ko tad 3nieks, 6nieks un 9nieks ir tik īpaši? Tesla uzskatīja, ka ar tiem var izprast/izskaidrot visu. Lūk, mazs 3 minūšu video angliski par skaitļu maģiju: 

nikola-tesla-photo-001Kaut arī patentu pārdošana ir ienesīga, Tesla praktiski visu mūžu izjuta naudas trūkumu. Viens no iemesliem – viņš bija eksperimentālās fizikas pārstāvis, pats arī būvēja visu nepieciešamo un tam vajag līdzekļus. Un ar eksperimentiem viņam brīžam gājis vēl jautrāk kā alķīmiķiem. Ne velti joprojām plaši izplatīta ir versija, ka Tunguskas meteorīts patiesībā nekāds meteorīts nav bijis, bet gan neveiksmīga Teslas eksperimenta blakusparādība… 

Gulējis viņš esot 2 stundas diennaktī, nekad nav bijis precējies, kaut gadu desmitiem uzskatīts par vienu no elegantākajiem vīriešiem ASV. No sieviešu puses uzmanības trūcis neesot, bet Tesla pats par šo tēmu esot retoriski pajautājis: vai jūs zināt daudzus izcilus izgudrotājus, kuri ir precējušies? 

Sazvērestības teoriju cienītāji zina, ka arī ap Teslas nāvi 1943.gadā vijas neskaidrību oreols. Dzīves pēdējā desmitgadē viņš pievērsies jauna veida ieroču izstrādei, taču ASV un Eiropas valstīs atbalstu saviem pētījumiem neesot saņēmis. Tad nu neilgi pirms nāves Tesla esot noslēdzis sadarbības līgumu ar PSRS. Bet savus pētījumus veicis ASV, jo tur dzīvojis… Tik naivi ideālistisks laikam var būt tikai ģēnijs. Tālab arī baumo par mistisku autoavāriju, kurā Tesla cietis neilgi pirms nāves.

Pēc Teslas nāves palikuši parādi un ar dokumentiem pilns seifs. 1951.gadā Teslas mantiniekiem izdevies visu šo dokumentāciju atgādāt uz Belgradu, kur tā glabājas muzejā: gan patentu dokumenti, gan pieraksti, pa kuriem, idejas meklēdami, joprojām mēdz rakāties pētnieki.

100 srb dinNoslēgumā jāsaka, ka vispār jau serbiem vajadzētu būt pasaules fizikas avangardā, jo fizika viņiem ir rokā ikdienā. 🙂

Kādēļ tā? Jo lūk, kā izskatās 100 dināru banknote: vienā pusē Tesla un viņa vārdā nosauktās magnētiskā lauka indukcijas mērvienības formula, otrā – “Kolumba olas” demonstrējuma ierīce (par to te nerakstīšu, lai nav par garu, bet stāsts ir kaifīgs – mums muzejā izstāstīja un demonstrēja, interesenti var tīmeklī sameklēt, augstāk ieliktajā filmā par muzeju to īsi var redzēt).

srb din Tesla bigTesla ir ticis mīlēts arī Dienvidslāvijas laikos. Uzskatāms, bet nu jau traģikomisks piemērs ir lielās inflācijas laika – 1993.gada banknote – arī ar Teslu, bet pievērsiet uzmanību nominālam – tie ir 10 miljardi dināru (vieninieks ar 10 nullēm!).

Jā, šķiet, ka tā laika Dienvidslāvijas iedzīvotājiem vajadzēja būt labiem matemātikā – spēt uztvert tādu nuļļu skaitu uz naudaszīmes nebūt nav vienkārši. 🙂

Ja nu vēl nepietiek, tad te būs saite uz maziņu fotogaleriju. Jā, muzejā periodiski tiek rīkotas dažādas izstādes, patreizējās plakāts redzams vienā no bildēm – tā veltīta Teslas sadarbībai ar Hugo Gernsbaku – vēl vienu izgudrotāju un zinātniskās (patiešām zinātniskās) fantastikas tēvu – abi esot labi sapratušies.