No vairākiem cilvēkiem biju saņēmusi ieteikumu apmeklēt Herkulanes kūrortu, kas atrodas 3,5 līdz 4 stundu braucienā no Timišoaras. Taisījos, taisījos, līdz sanāca, ka turp devāmies kopā ar Andri un Danu svētdien 6.septembrī. Melnā līkumotā līnija kartē ir robeža ar Serbiju.

Tā kā Dana, vietējā būdama, labi pārzina šejienes sabiedrisko transportu un tā cenu īpatnības, tad turp braucām ar autobusu (izbraukšana 5.45 no rīta), atpakaļ ar vilcienu (tas pienāca Timišoarā 22.20 un tad vēl 45 minūšu gājiens līdz kopmītnei). Transporta izdevumi katram bija mazliet virs 10 eiro. Salīdzinājumam: transfērs uz Budapeštas lidostu maksā 35 eiro vienā virzienā (brauciena ilgums un komforts visos gadījumos apmēram vienāds: ērti sēdekļi, kondicionēts gaiss)…

Brauciens abos virzienos un transporta līdzekļos bija skaists, jo iznāca tā, ka tumšajā laikā braucām pa līdzenumu, bet kalnos bija gaišs un skati karaliski. Ar autobusu manījām izteiktu serpentīnrāpšanos 2 pārejās, vilcienam bija 3 tuneļi.

Herkulane ir slavena ar saviem dažāda sastāva un temperatūras termālajiem ūdeņiem – no ļoti sērsmirdīgiem superveselīgajiem līdz pavisam neitrāliem un visi turpat netālu viens no otra atrodas. Arī kalni tur vizuāli iespaidīgi, tāpēc nav brīnums, ka par Herkulani zinājuši jau Senajā Romā! Jā, tieši tik senas ir šī kūrorta tradīcijas. Pāris vietās tiek saglabāti arī Romas laika baseini (tagad gan tukši) un ir neliels tā laika kūrortmuzejiņš.

Arhitektoniski Herkulane ir ļoti nevienāda: Senās Romas laika ēku virszemes daļa, protams, diez ko saglabājusies nav, ārkārtīgi skaistas greznas ēkas būvētas no 18. līdz 20.gadsimtam, bet liela daļa no tām patlaban gaida naudu un restaurāciju. Sociālisma laikā savukārt sabūvēti daudzi dīvaini milzu kūrortmonstri tā laika gaumē un izpratnē. Arī daļa no tiem ir pamesti…

Salīdzinoši var teikt – ne mēs vienīgie ar saviem Ķemeriem un Baldoni mokāmies – Herkulanē tās pašas problēmas ir vēl lielākā apmērā, jo glābējus gaidošu ēku ir daudz vairāk. Kaut kas ir sabūvēts arī nesen – dažādā stilā un izmērā, tāpēc piedāvājumi ir ļoti dažādi un cīņa par klientiem nežēlīga, kas priekš klientiem nozīmē visnotaļ sakarīgas cenas. 🙂

Gan vienai dienai, gan garākai atpūtai te atrodami dažādi SPA un medicīniskie piedāvājumi, ekskursijas ar pakāpšanos kalnos, kā arī dažāda cenu līmeņa naktsmītnes. Dažāda sastāva, lieluma un temperatūras termālie avoti un baseini pieejami gan iekštelpās, gan ārā, daži ir bezmaksas, vairums maksas – iekļauti viesnīcu paketē vai atsevišķi apmaksājami.

Es labprāt kādu atpūtas nedēļu vai pārīti te pavadītu, ja vien Herkulane nebūtu tādā nekurienē – no lielajām (lidostu) pilsētām uz šejieni tālu un ilgi jākuļas. Tālab nav brīnums, ka lielākā tūristu daļa ir rumāņi, ārzemnieku te ir maz.

Ierasta prakse vairākdienu atpūtai ir, ka apmetas kādā viesnīcā vai hostelī un tad pamazām apmeklē dažādus pilsētas baseinus (jā, protams, reizēm piemaksājot, bet tie ir aptuveni 2-3 eiro par neierobežotu apmeklējuma stundu skaitu 1 dienā).

Mani Herkulanes savdabīgi iespaidīgie kalni un pagātnes skaistās ēkas savaldzināja tik ļoti, ka safotografēju daudz, iztēlojoties, cik ārkārtīgi greznas tās ir bijušas un atkal būs, kad tiks atjaunotas.

Ko mēs darījām? Daudz staigājām (sākot ar to, ka no stacijas līdz pilsētas centram ir vismaz 40-60-90 minūšu gājiens – ko nu kurš uzskata par centru un savu galamērķi), mazlietiņ (bet tiešām tikai mazlietiņ) pakāpāmies kalnos, vairāk kā stundu ar baudu mērcējāmies Roman hotel iekštelpu termālajā baseinā un turpat restorānā ar skaistu skatu paēdām vēlās pusdienas, tad ļoti nesteidzīgi gar upes otru krastu (jo pilsēta ir upes abos krastos) nesteidzīgi devāmies atpakaļ.

Superskaisto Sara’s Sons hosteļa termālo āra baseinu ar iespaidīgajiem skatiem uz kalniem atklājām tikai atpakaļceļā. Ja to būtu ieraudzījuši turp ejot, droši vien būtu palikuši tajā.

Arī jums ieskatam pielieku saiti uz fotogaleriju ar Herkulanes kontrastiem.