Vilciendiena un jumtnakts

Sāku ar atvainošanos – ceļojuma laikā tapušie ieraksti būs ar mazu bilžu skaitu, jo tās ielikt ar iPad ir diezgan ķēpīgi, bet klēpjdatoru līdzi nestiepu. Pa “rotājumu” pie šiem rakstiem ielikšu pēc atgriešanās Arnštatē, bet saites uz ātri tapušām fotogalerijām būs. 

Otrdienas 7 ar pusi stundas es pavadīju vilcienā – ceļā no Arnštates uz Leuvārdenu. Priekš aptuveni 600 km pa gaisa līniju (un vilcieni gluži pa taisno starp abām šīm pilsētām neiet) tas nebūt nav slikti un skaidri rāda, ka vilcienu ātrums ir liels. Iepriekš salīdzināju: ar auto braucot vajag apmēram tikpat daudz laika, ar lidmašīnu kopumā man sanāktu vēl ilgāk: lidojums jau nav garš, bet abos galos lidosta tālu… Pie tam – tas tika paveikts ar 5 vilcienu maiņām, kur mazākā atstarpe starp vilcieniem bija 4 minūtes, lielākā 14 minūtes. Jā, bez datortehnoloģijām tik garu, sarežģītu un laika ziņā optimālu ceļojumu saplānot nevarētu. Atceļā būs vēl interesantāk – par vienu vilcienu maiņu vairāk, bet ceļā pavadītais laiks par 1 stundu samazināsies! 

Protams, sākotnēji biju nobažījusies gan par daudzajām maiņām, gan, jo īpaši, par tām 4 minūtēm. Lai man būtu jautrāk, otrais no vilcieniem pienāca ar 5 minūšu kavēšanos un tieši pēc tā bija gaidāma mazā atstarpe… Bet – viss bija labi, jo vācu precizitāte nav velti izslavēta – gan mūsu vilciens atguva iekavēto, gan nākamais atgāja no tā paša perona otras puses, gan šie vilcieni abi viens otru sagaida un apmainās pasažieriem (to man laipnā kontroliere paskaidroja, kad dienišķās pārbaudes laikā uzjautāju). 

Iznāca arī viena neplānota “vilcienu maiņa”: jau iepriekš rakstīju, ka vilciena sastāvs ceļā var tikt sadalīts un šoreiz es biju nosacīti “nepareizajā” daļā. Diezgan savlaicīgi vāciski un angliski tika ziņots, ka nākamajā stacijā vilcienu sadalīs, kura vilciena daļa uz kurieni tālāk dosies. Tad nu attiecīgajā stacijā, kopā ar bariņu citu pasažieru, izkāpām no viena vilciena gala un devāmies uz otru. Jo cauri “parastajiem” vagoniem, protams, var iziet, taču cauri lokomotīvēm nevar. 🙂

Braukt iznāca ar visu triju tipu Vācijas vilcieniem: vietējo “tramvaju” (tie mēdz būt visādās krāsās, arī ar stilīgiem ārpuses dizainiem), reģionālo (šie ir sarkani) un ātro (balti ar sarkanu līniju). Ceļā mainījāmies arī ar dažiem divstāvīgajiem, bet tādā braukt man vēl nav iznācis.

Pēdējais no vilcieniem bija Nīderlandes un tas, ko par šiem patlaban zinu ir, ka daļa saucas “sprint” – ar tādu beidzās mans ceļojums, bet īsākus/vietējos maršrutus veic “spurt”. Interesanta terminoloģija.

Bildē redzams, kā izskatās kāda sprintera lokomotīve – vadītājam pasažieri ir gandrīz tiešā nozīmē “pie kājas” – tik augstu viņš sēž un purngals ir bez zemāk novietotiem logiem – man atgādina bruņu vilcienu. 🙂

Garais brauciens bija skaists – gan Vācijas nelīdzenā un tādēļ tālu pārskatāmā ainava, gan Holandes plakanā kanālu izvagotā un ar mājlopiem bagātīgi izrotātā (to vēlāk varēs mazliet redzēt galerijās). 

Ierodoties Leuvārdenā pulkstenis bija ap puspieciem pēcpusdienā. Biju krietni nosēdējusi es (beigās jau diezgan nepacietīgi sēdeklī dīdījos, nevienu ērtu pozu vairs atrast nevarēdama), tālab pirms doties apmēram pusstundas gājienā uz viesnīcu, vēl arī izmetu loku pa pilsētu. Un, protams, jaukā kafejnīcā izdzēru “Viener Melange” kafiju (to tiešām Vīnē pirmo reizi pagaršoju un patika!), kopā ar smalku hamburgerveidīgu izstrādājumu – arī tas bija labs.

Mana viesnīciņa ir ļoti interesanta – maziņa (nelielā privātmājiņā), tai ir 5 numuriņi un automātiskā ieeja – uz vietas neviena darbinieka nav, iepriekšējā dienā atsūtīja durvju kodu. Pirmajā stāvā ir brokastu telpa (uz galdiņiem istabu numuri, pašiem jāapkalpojas) un 1 numuriņš, otrajā – durvis uz pārējiem. Aiz mana numura durvīm jau atkal uzreiz bija kāpnes (līdzīgi man reiz bija viesnīcā Manheimā), tātad – dzīvoju trešajā/jumta stāvā. Numuriņš maziņš, bet stilīgs un man jau vienai daudz vietas nevajag. Protams, ir bezvadu internets – kā gan citādi es šo varētu uzrakstīt. 🙂

Kad nu vakarā tiku gultā, aizmigu uzreiz – gara bija šī diena. Pielieku saiti uz mazu viesnīciņas fotogaleriju – ceru, ka tā darbojas. Ja nē, atvainojos un solos, ka pēc atgriešanās salabošu.

Advertisements

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s