Latvijā pavadītā Jāņu nedēļa lidot aizlidoja – gan darbos, gan ne-darbos, gan karstumu baudot, gan no tā slēpjoties… Protams, arī SportIdent darīšanās Kuldīgas Stirnu Buku apmeklējot un ar organizatoriem un laika ņēmējiem pēc tam parunājoties. Stirnu Buka sakarā man vislabāk patika, ka mājas lapā bija rakstīts, ka dušas būs pieejamas sporta skolā un Ventas rumbā. Kad pirms braukšanas Ventas rumbas dušu bildēs parādīju vācu kolēģiem, viņi bija bez valodas. Bet superkarstajā sestdienā ne tikai tā vien kā duša tika izmantota – sacensību fotogalerijās ir redzams, ka arī mazās šķērsojamās upītes dalībnieki izmanto, lai atvēsinātos. 🙂

     Pēcjāņu nedēļas otrdiena sākās ar celšanos ap pieciem no rīta, jo pēc septiņiem jau bija lidmašīna uz Berlīni. Atlidojām pat tik ātri, ka lidmašīnu nosēdināt atļāva, bet bija kāds brītiņš (neliels) jāpasēž, kamēr apkalpojošais personāls atbrauca. 🙂 Uz iepriekš pirktās biļetes vilcieniem paspēju (gan atkal ar pārskrējienu Erfurtē, jo smalkais ātrvilciens pamanījās nokavēties) un tā jau 13os (pēc Vācijas laika) biju atpakaļ Arnštatē.

Un kur tad Strasbūra? Šovakar izlēmu, ka vakariņošu kaut kur pilsētā un izmēģināju omulīgo restorāniņu-bistro Strasbourgh. 🙂 Jau vairākkārt biju tam garām gājusi, šovakar iegāju iekšā. Man patīk mazie biznesi un arī šis pieskaitāms tādiem – 2 nelielas klientu telpiņas, aiz tām noslēpta virtuve un viss.

Omulīgi, klasiskā stilā un garšīgi. Izvēlējos ceptu foreli ar piedevām un labu karsto šokolādi, kopā tas maksāja 15,40 eiro. Lēti nav, bet par jauku atmosfēru ir jāmaksā un bija vērts. Klāt tika pasniegta arī ļoti svaigas, kraukšķīgas un gardas maizes šķēles ar superīgu pašgatavotu mērcīti.

Viss, agrais rīts liek sevi manīt – esmu nogurusi un tādēļ šoreiz gari nerakstīšu. Varu tikai piebilst, ka patlaban šeit liepas ir pilnos ziedos un pilsētā to ir daudz.

     Man kā smaržu cilvēkam tā ir bauda. Vispār jau šajā Arnštatē pavadītajā laikā acīm un degunam ir daudz prieka – viss kas zied un smaržo praktiski visu laiku.

Ir daudz smaržīgu rožu kalnu. Šejienes ziemas ir maigākas un rozēm tās laikam patīk – kuplos daudzgadīgos krūmos tās kā trakas zied pat pie daudzstāvu mājām un pilsētas apstādījumos, kā arī ielu malās, par iekoptiem privātmāju dārziņiem pat nerunājot.

Esmu sākusi veidot speciālu zaļās Arnštates galeriju, ko pamazām papildinu. Te būs saite priekš tiem, kuri arī grib acis pamielot. 🙂 Man īpaši patīk šeit bieži sastopamās apaļgalvu rozes (neprotu citādi nosaukt), tālab tieši tās ir ilustrējošajā bildē.