Zumba

Teikt, ka šajā nedēļā ēsts tika veselīgi nevaru nekādi. Brokastīs ēdām to, kas bija (jau rakstīju). Pusdienās un vakariņās – gan brokastīs ietaupīto, gan šo to veikalā pirktu. Izmantoju iespēju un uzēdu Meksikas apelsīnus un tomātus. Cena bija ciešama, bet garša gan izcila. Atšķirība no pie mums nopērkamajiem ļoti vienkārša – šiem, dabiskā saulē augušajiem, līdz patērētājam daudz mazāk laika ceļā jāpavada. Mani istabas biedri nopirka banānus. Tikai piektajā dienā tiem parādījās mums tik pazīstamie brūnie traipi un svītras. Jā, ej nu sazini, kura gada ražas banānus pie mums tirgo. Tie pie mums parasti ceļo no Dienvidamerikas, pa ceļam vēl arī noliktavās paguļ… un tad jau nav brīnums, ka reizēm pat veikalā tie izskatās briesmīgi.

Bet ar veselīguma lietām nodarbojos gan. Pie tam – trijādi. Pirmais – izdzēru visu 750 ml pudeli ar jauno MAX bioaktīvo dzērienu. Tiešām labs! Man, mūžīgi salstošajai, nebija auksti! Citi pat jokoja par aukstumizturīgajiem baltiešiem uz mani T-kreklā pavēsajās pirmajās dienās skatoties. Arī dienas bija intensīvas, bet pārlieku nogurusi nejūtos. Redzēs kā ies ar aklimatizāciju (galvenais jau – atkal mainītas laika zonas), bet ceru, ka arī te MAX palīdzēs.

Par mūsu veselību rūpējās arī kompānija – trīs rītus pēc kārtas bija iespēja bez maksas apmeklēt 45 minūšu zumbas nodarbību.

Kas ir zumba? Vienkārši sakot – aerobika latino ritmos.

Es jau nez cik desmitus gadu esmu pagaro gabalu skrējēja, bet mans tizlums vingrošanā gan ir vienkārši neaptverams: ja kaut ko var izdarīt nepareizi vai neglīti, man tas izdodas vienmēr (kā Freda dziesmā – nevar koris padziedāt (uz to skatoties)).

Bet zumba vilina. Abi mani istabas biedri arī piekrita šim pasākumam. Zināmu saņemšanos tas prasīja, jo vingrošanas sākās 7os vai pat 6.30 un mums līdz vingrošanas vietai krietnu 15 minūšu gājiens, vēl arī kaut kas jāuzēd pirms tam.

Domāju, ka šīs rīta zumbas iemesls nav tīri altruistisks vien. Kompānijai ir arī svara regulēšanas produktu sērija FIT un speciāla informatīvā sadaļa mājas lapā. Tajā kompānija godīgi raksta, ka gan labai veselībai, gan svara samazināšanai fiziskā kustība ir ļoti svarīga. Jo, vienkārši samazinot ēdiena daudzumu, arī ķermenis pāriet “ekonomiskajā režīmā”  un svars nezūd. Vienīgais veids, kā “piespiest” ķermeni tērēt uzkrājumus ir kustība – tai enerģija ir vajadzīga. Protams, ir arī nākamā konsekvence – muskuļu uzturēšanai (ne tikai slodzes laikā), vajag vairāk enerģijas, nekā tauku uzturēšanai, tāpēc pastiprināti tiek tērētas tauku rezerves. Tādēļ kustība (es neteicu – skriešana!) ir tik svarīga.

Ja piedāvājums ir, to laist garām būtu grēks (tā teikt – esam konferencē “par visu naudu” – pamēģinājām arī zumbu. Bija gan interesanti, gan labi.

Pirmajam rītam visi sagatavojāmies gan praktiski, gan teorētiski pareizi – cēlāmies mazliet pēc 6iem, aizgājām mazās brokastīs (sula, mazliet persiku “kompota” – pirms slodzes cukurs nelielā devā ir pat vēlams) un uz vingrošanu projām. Bijām klāt 6.45, jo bija teikts, ka vietu skaits ir ierobežots un kurš agrāk atnāks, tas arī vingros. Cilvēku daudzums bija neaptverams, tērpi un vingrošanas spējas arī visdažādākās. Visas iespējamās rases, ticības (ar no tā izrietošajām ģērbšanās tradīcijām) un ķermeņu konstitūcijas, kā arī vecuma grupas juku jukām. Ja neskaitītu sīciņos aziātus, tad dominējošā svara kategorija bija ap 100 kg. Brīžiem pat man bija smieklīgi uz citiem paskatoties.

Trenere bija kolosāla, prata nezaudēt žilbinošo smaidu un tikt galā ar milzīgo nejēgu baru (mani tai skaitā, protams, jo – kas ir zumba internetā izlasījām viesnīcā iepriekšējā vakarā). Nevarēju nenobildēties ar vienu no cienījama vecuma sparīgajām zumbotājām – kundze bija no Zviedrijas. Vecums nav šķērslis nekam!

Atpakaļceļu lēniņām noskrēju. Kopā sanāk pieklājīgs treniņš. Un tā trīs rītus. Istabas biedri mani “nodeva”  otrajā rītā (sākums 6.30) un palika guļot, bet trešajā atkal bijām visi kopā. Paši smaidījām, ka mums tagad ir “zumbas mūzika” – kad vien tās dziesmas kaut kur dzirdējām, tikai rīta rosme nāca prātā. Bet pozitīvi. Pēc tam, protams, gājām “īstajās”  brokastīs. Sajūta pēc tādas vingrošanas un izkustēšanās spirgtajā rīta gaisā vienkārši kolosāla.

Trešā vērtīgā lieta bija “ikdienas staigāšana”, jo katru dienu apmēram 3 reizes vajadzēja nokļūt pilsētas centrā un atpakaļ no tā. Protams, gājām kājām un kopā tas nozīmē, vismaz 60 minūtes, bet “rekorddienā” iznāca pat 4 reizes doties turp un atpakaļ. Īsti pat neatceros, kad būtu tik daudz tieši staigājusi. Nu jā, man tāds “mašīnas dzīvesveids”  – no Ādažiem ne uz Rīgas centru, ne Turību ar kājām neaiziesi un arī ar velosipēdu tā kā mazliet par tālu. Atliek tikai apzināta sportošana, bet, jo sevišķi ziemā, ir tik viegli aizbildinājumu atrast… Jūs taču paši zināt. 🙂

Pēc zumbas nodarbību beigām un kolēģu aizlidošanas devos garajās pastaigās (par vienu jau uzrakstīju, par otru – būs vēlāk). Mājās varēšu droši uzkāpt uz svariem.
Tā staigājot jau arī acis ciet neturēju. Dažas lietas ko ievēroju: samērā daudz Eiropas mašīnu (pat vienu pasportisku golfiņu un vienu VW Beetle redzēju, kā arī kādas 4 Porshe vieglās, pārējie gan lielie) – pirms 3 gadiem un Vašingtona štatā to bija daudz mazāk. Daudz arī japāņu autiņu, visvairāk Subaru. Protams, dominē amerikāņu mašīnas.

Ielu malās bija stilīgas mini velonovietnes (pielieku bildi). Kaut arī plašumi milzīgi un man jau šķiet, ka vai pusi no ASV teritorijas aizņem auto stāvlaukumi, bezmaksas tie ir tikai pie lielveikaliem. Pilsētā gandrīz visas stāvvietas ir maksas. Tā gan nav augsta, piemēram, 3-5 dolāri par visu dienu man nešķita īpaši daudz. Ielas malu stāvvietu automātus darbina saules baterijas.

Bet viskaifīgākā ir “karodziņu sistēma”. Ja Turībā mums ir lietussargi, ar ko tikt pāri pagalmam lietus laikā, tad amerikāņi nešķērdē naudu visas gājēju pārejas ar luksoforiem apgādājot, bet par gājējiem tomēr rūpējas. Un proti – pie ne-lielām pārejām ielas abās pusēs speciālā traukā stāv koši oranžsarkani karodziņi, kuri jānes (un jāvicina) ielai pāri ejot. Otrā pusē jāatstāj. Pa priekšu noskatījāmies, kā citi tos lieto un vienu reizi pamēģinājām arī paši (mūsu maršrutā bija parastās luksoforpārejas, bet reiz novirzījāmies). Bija jautri mums, bet vietējiem tas ir normāli.

Saite uz galeriju ar dažādām Soltleikas bildēm.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s