Rebrendings jeb – kad aplis ir noslēdzies

Par to, cik veiksmīga vai neveiksmīga bija SEB un Swedbanku zīmola maiņa vēl “zinātnieki strīdas”, bet variantu jau īsti nebija – kā mātes kompānija lēma, tā “bērnam” bija jādara. Es gribu izstāstīt cita tipa stāstu uz “savas”  kompānijas bāzes.

Stāsts par to, kā 1996.gadā “uz noni bāzes”  un ar divu pozitīvi apsēstu cilvēku ticību un cerību sākās tīkla biznesa kompānija Tahitian Noni International detaļās šobrīd nav obligāts, pietiks ar brendinga aspektu. Un tātad – kad nu abiem apsēstajiem bija skaidrs, ka produkts ir gatavs, bija jādomā, kā nosaukt kompāniju.

Augļa latīniskais nosaukums ir Morinda Citrifolia, bet tautā to sauc par noni. Svārstoties uz vienu pusi un uz otru kompānija tika nosaukta par Morindu. Produkts tomēr tika nosaukts tautas valodā – “Noni sula”. Pēc kāda laika, lai juceklis mazāks – kompānija tika pārsaukta iespējami līdzīgi – Tahitian Noni International (TNI). Tiesa, bija arī otrs un ļoti prozaisks iemesls – noni auglis aug dažādās vietās, ne tikai Taiti salā un dažādi biznesmeņi sāka piedāvāt arī visu ko citu un/vai citur augušu. Tāpēc tika pievienots Taiti vārds – norādot no kura Polinēzijas arhipelāga nāk šī sula. International – tāpēc, ka kompānija darbojās jau arī virknē ārējo tirgu. It kā loģiski.

Taču – ne visus Taiti augošos noni augļus spēj iepirkt TNI, uzradās arī citi, kas tirgoja Taiti noni sulu (bez “International”  nosaukumā, bet ne jau visi šo iztrūkumu pamana), arī vārdu “noni” nosaukumā nekādi patentēt nevar, jo auglis ir visai izplatīts (tas būtu tāpat kā, ja kāds mēģinātu uz sava vārda reģistrēt nosaukumu “ābols”). Tajā pat laikā – kompānija veica zinātniskos pētījumus par savu “sulu”, kuru rezultātus labprāt savās reklāmās izmantoja arī visu citu sulas veidu ražotāji. Nemaz nerunājot par to, ka dažādās vietās augošiem augļiem sastāvs nav identisks, atšķirīgas bija arī tehnoloģijas un līdz ar to – pudelē nopērkamais rezultāts,  bet – publiskajā telpā pieejamā pētījumu informācja – tikai par TNI produktu. Vienīgā nianse – konkurenti informāciju paņēma, bet nenorādīja, kas un par kādu tieši produktu pētījis…

Situācija, protams, nepatīkama. Ko darīt? Principiālās iespējas ir divas. Vai nu “kauties”  ar konkurentiem, pierādot savu taisnību, vai – iet uz priekšu attīstībā. TNI izvēlējās otro ceļu, reizēm “pa ausīm sadodot”  vien kādam sevišķi bezkaunīgam kopētājam. Ja atkārtojam teoriju no stratēģiskās vai inovāciju vadības – izvēle ir starp 2 okeāniem – sarkano un zilo.

Mācība – svarīgs ir ne tikai nosaukuma labskanīgums, bet arī aizsargājamība/unikalitāte. Un šodien (2012.gada 19.aprīlī) kompānija oficiāli nomainīja nosaukumu – uz Morinda Bioactives.

Par to “bioactives”  šoreiz īpaši nestāstīšu, bet atgriešanās pie sākotnējā nosaukuma ir notikusi. Lai kā es biju pieradusi pie TNI un ļoti pārsteigta, kad kompānija mūs janvārī informēja, ka maiņa notiks, es šim lēmumam piekrītu vairāku iemeslu dēļ:

1) tagad nosaukums ir aizsargājams un ar unikalitātes pazīmēm, jo neviens “normāls cilvēks”  to augli par “morindu” nesauc un nekad nav saucis, savukārt profesionāļi lieto pilno latīnisko nosaukumu un atkal neko sajaukt nevar;

2) vārds “morinda” ir vienkārši uzrakstāms un izrunājams gandrīz visās valodās. No savas pieredzes zinu, ka arī latvieši mulsa, ieraugot vārdu “Tahitian“, jo latviskais Taiti diez ko līdzīgi neizskatās.

Protams, ar nosaukuma maiņu saistītās izmaksas ir lielas, jo straujāk vai lēnāk (kā nu kurā vietā un jomā) ir jānomaina gan iepakojumi, gan informatīvie materiāli, gan daudz kas cits. Interesanti, ka vienlaikus kompānija dara vēl 2 lietas: 1) pārkārto un atjaunina produktu līnijas; 2) būtiski maina arī produktu iesaiņojuma dizainu. Lai viss ar “vienām sāpēm”.

Tā kā mēs 18.aprīlī bijām ekskursijā uz kompānijas galveno ofisu un rūpnīcu, tad neizpalika arī kuriozs moments: ja pie ofisa nosaukums ir nomainīts, tad pie rūpnīcas sienas, kur milzu burtiem bija uzrakstīts vecais nosaukums, patlaban noritēja aktīvs darbs, mēģinot to dabūt nost, lai uzliktu/uzkrāsotu jauno. Pielieku bildīti ar “nosaukuma ēnu”.

Bet jautājumā par organizāciju nosaukumiem jau dižas vienprātības nav vispār. Vienu interesantu viedokli atceros no sava iepriekšējā ASV apmeklējuma. Tikāmies ar latviešu izcelsmes uzņēmēju, kuram pieder firma ar nosaukumu “Relco”  (vai kaut kā līdzīgi, nav būtiski). Kad jautāju – kādēļ tāds nosaukums, ko nozīmē un kāpēc nesauca savā vārdā/uzvārdā, uzņēmējs atbildēja:  nosaukt savā vārdā gan būtu pēdējais ko viņš jebkad darītu. Divu iemeslu dēļ:

a) ja nu bizness neizdodas (un veiksmi neviens nevar garantēt), tad var tikt sabojāts viņa labais vārds;

b) ja nu bizness izdodas un/vai kādā brīdī tiek pieņemts lēmums par pārdošanu – kā tad tas tālāk nesīs vairs neesoša īpašnieka vārdu. Bet tā vienkārši mainīt nosaukumu arī nav prātīgi, jo klienti jau parasti uzticas pazīstamajam, ir jābūtr ļoti nopietnam iemeslam, lai “spēlētos”  ar nosaukumu.

Jā, tas arī man lika aizdomāties. Kad es neatlaidos un jautāju – bet ko tad nozīmē šis nosaukums, saņēmu godīgu atbildi – neko, vienkārši labi skan. Nu jā, tieši tāpat jau arī “Rimi” nosaukums esot tapis un, starp citu, Norvēģijā ir arī veikalu tīkls “Rema”  – tieši tāpat – īss, tīri labi skanošs un absolūti nekādas nozīmes. Ar domu, ka klienti kā dresēti suņuki to vienkārši iemācīsies no galvas.

Cik labi, ka “manas”  kompānijas jaunajam nosaukumam tomēr ir kaut kāda jēga. Jo, ja kāds gribēs noskaidrot, ko tas īsti nozīmē, tad pajautājot vai internetā uzzinās, ka tas ir daļa no augļa latīnskā nosaukuma.

Un kā radies jūsu kompānijas nosaukums vai – kā sauksiet savējo, kad izveidosiet?

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s