Jā, vakar vakarā (piektdien) ap deviņiem pārrodoties mājās pati sevi pārsteidzu ar “matemātiku” – ceturtdaļa no mana “darba laika” Moldovā jau cauri… Bet tā īsti nekas vēl nav iesākts. Gan priekš sevis, gan jums mēģināšu apkopot pirmo nedēļu:
– īpaši negribot jūs kaitināt, tomēr atzīmēšu, ka nedēļa tiešām bija karsta – visu laiku virs 25 grādiem dienas vidū, ar pasakaini jaukiem maigi siltiem rītiem un vakariem. Tādu vēl sola arī nedēļas nogali. Nākamnedēļ pirmdiena solās būt visaukstākā – ap 15 grādiem un lietaina, pēc tam jaukāks un siltāks, bet tikai līdz kādiem nepilniem 20 grādiem.
– pirmdien. ielidoju pēc diviem, augstskolas pārtsāvji Vitālijs un Violeta mani sagaidīja, aizveda uz dzīvokli, kur aprunājāmies ar saimnieci un tad uz augstskolu. Apskatīju viņu “ofisiņu” – starptautiskās sadarbības daļu, tad iebāzām degunu Ekonomikas fakultātē (kur neviens “vajadzīgais” tajā brīdī nebija uz vietas) un devāmies ārā pilsētā, lai manam iPadam “iedotu” internetu. Pēc atgriešanās (ar mazītiņu uzēšanu pieaugstskolas “ēdnīcā”), apsveicinājos ar dekānu (viņam nebija laika), saņēmu pirmos solījumus no plānotājas (ka rīt viss būs kārtībā, un tā katru dienu…) un, caur tuvāko lielveikalu (lai nopirktu kaut ko vakariņām un šo to no saimniecības lietām) ar trolejbusu devos mājup.
– otrdien no rīta aizgāju uz piemājas tirgu, nopirku augļus un dzeramo ūdeni (5 litri maksā ap 50 santīmiem, man nav ne jausmas, cik tas maksā Latvijā, jo dzeru krāna ūdeni), mājās pabrokastoju un jau ap 9iem biju augstskolā, sēdēju pie datora “mediatēkā” un gatavojos lekcijām. Ap pusdienlaiku uzzināju, ka trešdien man lekciju tomēr vēl nebūs, līdz pēcpusdienai atkal sēdēju mediatēkā un ņēmos ar Latvijas epastiem. Vakarā (pēc pieciem, līdz kādiem septiņiem, jo tad strauji paliek tumšs) izgāju pastaigāt “pa savu rajonu”. Ielas milzum plašas, viss samērā zaļs. Jauki.
– trešdien ņēmos ar saviem RSU studentiem no Latvijas. Pirms manas došanās šurp bijām pabeiguši lekcijas un visu citu klātienē darāmo, eksāmenu ieplānojām elektronisku. Tad nu sūtīju studentiem katram savus eksāmena jautājumus, lasīju atsūtītos eksāmena darbus un referātus. Studentu ir ap 30, bija ko ņemties. Tā pie mediatēkas datora pagāja praktiski visa trešdiena un arī ceturtdienas rīta puse. Pa dienas vidu izgāju pusdienās un mazliet galvu izvēdināt pilsētā. Ak, jā, aizgāju uz netālu esošo centrālo tirgu. Tas ir īpaša apraksta vērts, bet īsumā – “lavočkas” milzu biezumā, pat cauri izspraukties mana auguma cilvēkam ir grūti, juku jukām var nopirkt visu – turpat blakus augļi, apakšbikses, siers un tualetes papīrs, vietumis arī auto rezerves daļas… Kā tur kaut ko var atrast – nezinu. Vidusdaļā ir arī vairāki tādi kā “paviljoni”, kur kaut ko tematisku tirgo (vienā gaļu, otrā piena produktus…), bet tas nenozīmē, ka tos netirgo arī haotiskajās “lavočkās”… Biju ļoti lepna uz sevi, kad bez apmaldīšanās un ceļa prasīšanas tiku no tirgus ārā (tas aizņem divus krietnus kvartālus) un pat biju pareizi sapratusi, kurā vietā iznācu ārā (citā, ne kur iegāju). Vakars atkal bija ļoti jauks un devos vēl garākā pastaigā pa savu rajonu citā virzienā. Būtībā gāju pa ideālu “skrienamo” rajonu – apkārt lielmājas, parkveidīgs mežiņš… Satiku veselus 4 skrējējus pusotras stundas laikā. Maz. Vāciijā vai Skandināvijā būtu bijis daudz vairāk.
– kāpēc pati neskrienu? Nu jā, viss nepieciešamais man ir līdzi un tāpēc arī trešdien gāju “skrienamo maršrutu” izlūkot, bet uzskriet vēl nepaspēju. Kas notika? Elementārais! Iepriekš vienudien rakstīju, ka man laikam alerģia – deguns tek. Tagad zinu – nekāda alerģija, elementārs vīruss riebīgais. Ar to tad vēl tagad cīnos un taisos tagad doties “izlūkgājienā uz tirgu”, lai saprastu kā jūtos un nopirktu atkal ko svaigu no augļiem un dārzeņiem un saprastu, vai jūtos labi diezgan, lai uz citu pusi sava rajona parkus apskatīt aizstaigātu, jo laiks ir jauks. Bet nu agriezīšos pie dienu hronikas.
– ceturtdien man sākās lekcijas. 11:10. Viss jau būtu Ok, sagatavojusies darbam teorētiski biju, tikai – pamodos ar “spaini galvā” – vīruss jau bija sācis savu ļauno darbu – ne īsti paelpot, ne ko. Labi, ka biju prātīga un paņēmu līdzi veselu kaudzi salvešu. Nostrādāju abas lekcijas (pa vidu sanāk pusstundas pārtraukums) un 14:20 biju brīva. Braucu ātri mājās un gultā iekšā. Vēl tikai augstskolā nobrīdināja, lai piektdien “esmu smuka”, jo fotografēsimiesm – augstskola gatavojas savai 20gadei. Es, protams, nevienam neteicu kā jūtos. Ātri vien sapratu, ka ar ūdens vai tējas dzeršanu nebūs līdzēts, jo man augstskolā piektdien jābūt no 11:10 līdz 20:30 (pa vidu ir gan tā fotografēšanās, gan dažas brīvas stundas, bet tās drīzāk mocībām, ne atpūtai, jo nav jau kur atpūsties. Mājās braukšana pa vidu atkrita – nevar paspēt). Latvijā biju bijusi prātīga un iepakojusi līdzi vienu plāksnīti ar šopavasar ASV pirktām kapsulām tieši šādiem gadījumiem. Izdzēru 2 naktij domātās un vismaz varēju paelpot un aizmigt.
– piektdienas rīts bija apmēram tāds pats kā ceturtdienas – jūtos slikti, celties negribas, bet – jāceļas vien ir un vēl papildus arī par “skaistumu” drusku jāparūpējas. Es gan aprobežojos ar īsu dušu un matu mazgāšanu/savešanu kārtībā. Izdzēru 2 “dienas kapsulas”, otras divas paņēmu līdzi un devos uz darbu. Jāsaka paldies amerikāņu farmaceitiem – jutos tiešām labi, protams, salvešu kaudzīte bija līdzi un līdz vakaram bija cauri. Dienas studentu daudz vairāk kā iepriekšējā dienā kļuvis nebija, bet smuki nostrādājām savas nodarbības. Tad – datordarbi, fotografēšanās, mazs līkumiņš pa pilsētu – paēst un pasēdēt svaigā gaisā parkā, tad – apakaļ uz vakara lekcijām. Studenti bija veseli 4. Iespējams, pirmdien būšot drusku vairāk. Cik? Kas zina. Interesanta viņiem tā plānošanas un informēšanas sistēma. Jo šie man sacīja, ka viņiem ir bijis pateikts, ka mana lekcija būs jau pirmdienā (par ko man nekad nekas nav bijis zināms), bet tā neesot notikusi un tad, droši vien, daži nosprieduši, ka nebūs vispār… Es ULIMa plānošanas un informēšanas specifiku vēl neesmu sapratusi. It kā saraksti pie sienas ir, bet to līdzība realitātei, vismaz manā gadījumā, ir nosacīta: bakalauru sarakstā manu lekciju joprojām nav (bet jau 2 reizes, pa 2 nodarbībām esam nostrādājuši), toties 1 no manu nodarbību laikā ir ierakstīts cits priekšmets. Varbūt viņiem notiek 2 priekšmeti vienlaicīgi? Kaut ko līdzīgu man teica maģistri – ka viņi jau gribētu manējo, bet daļai grupas šajā pat laikā notiekot cits obligātais priekšmets (manējais arī ir obligātais…). Toties maģistru nodarbību sarakstā ir rakstīts, ka nodarbības sāksies nākampirmdien (par nu jau nostrādāto piektdienu nebija ne vārda….). Bet vēl jau 3 nedēļas priekšā, varbūt sapratīšu kā tas viss notiek. 🙂 Vakarā tik vien spēju, kā ar mikriņu atbraukt mājās. Dabūju no šoferīša brāzienu, ka par stipru durvis aizcirtu, mēģināju pasmaidīt un taisnoties, ka dikti uz mājām gribas…, uz ko dabūju atbildi, ka viņam tagad manis dēļ pa galva sākusi sāpēt (nu nebija tik stiprs tas blieziens!). Izdzēru lielu krūzi tējas, kaut ko apēdu un ātri gulēt, ko citu.
– tagad ir sestdiena. Noviļājos pa gultu līdz kādiem 11iem, tagad sāku lēnām rosīties, bet negribas vēl neko. Vienīgi tas, ka laiks jauks, liek saņemties un iziet ārā. Redzēs, kā vēlāk jutīšos, pirmdien jābūt veselai.
Par lekcijām tagad zinu: pirmdienu vakaros man ir maģistranti (17:30-20:20), otrdienās bakalauri (no 11:10 līdz 14.20), trešdiena un ceturtdiena bez lekcijām, piektdienu vakaros atkal maģistranti. Varbūt vēl kāds vakars maģsitrantiem nāks klāt, to redzēs.
Kad nu grafiks ir skaidrs, varēšu sākt domāt par to, ko un kā Moldovā apskatīt. Ja rīt/svētdien labi jutīšos, varbūt došos kaut vai uz pilsētas dendrāriju vai botānisko dārzu – tie esot jauki un arī laiks vēl būšot labs.