Godam nopelnītais nogurums

Vakar vakarā neuzrakstīju kārtējo atskaiti, jo aizmigu. 🙂 Iemesls – diena bija lieliska! Uzcēlāmies agri – brokastojām septiņos un jau ap pusastoņiem autobuss mūs veda uz Diamont Head krāteri (smukais kalns, kas redzams “blakus” Honolulu vakardienas bildēs). Ir tā, ka Havaju salu virkne ir vulkāniskas izcelsmes un pie tam “dzīva” – salu rindas no mums tālākajā galā (Big Island jeb Lielā sala) vēl darbojas vulkāni un tās “lien ārā no jūras”), bet Oahu sala, kurā atrodas Honolulu ir “vecajā galā”, kurš pamazām (nu labi – ļoti, ļoti lēnām) noārdās un grimst okeānā, jo šis gals ir senāk radies. Līdz ar to Diamont Head ir vēsturisks – ļoti vecs, bet ģeoloģiski jau “beigts” vulkāns, tāpēc nav ne augsts, ne bīstams. Vispār šejienes kalni it kā nav augsti (mērot virs jūras līmeņa, kā to parasti kalniem dara), bet patiesībā tas nav godīgi, jo šie kalni “sākas” dziļi okeānā. Bet nu labi, par to lai ģeoloģi strīdas, mēs vienkārši zinām faktu un viss.

Tātad – bijām nolēmuši uzkāpt un apskatīties krāteri. Patiesībā, to bijām nolēmuši jau 2008.gadā, kad te bijām pirmo reizi, bet toreiz ar visa kā apskatīšanu nodarbojāmies tik nopietni un vienlaikus vieglprātīgi, ka abi ar Voldemāru “norāvāmies” karstuma dūrienu un plānotajā dienā tikai gulējām un vaidējām (bīstami tas nav, bet pretīgi gan). Tad nu šoreiz es uzvedos ļoti prātīgi – smērējos ar aizsargkrēmu, garākos “pārgājienos” dodos ar cepuri galvā un pagaidām viss ir labi (kaut pilnas ielas ar sarkani apdegušiem neprātīgajiem saules ķērājiem).

Ui, man te sanāk atkāpe pēc atkāpes, bet tā vajag. Būs vēl. 🙂 Pirmā – kalna nosaukums, protams, ir radies tajos laikos, kad te sāka parādīties baltie cilvēki un kalnos meklēja ko? Protams – vēlams zeltu, ja nu nekā citādi, tad vismaz dimantus. Zelta nebija, bet kaut ko mirdzošu kāds atstiepa un, kā tā tā bija maz, cilvēkiem gribējās domāt, ka tie varētu būt dimanti. No turienes arī nosaukums. Bet izrādījās kvarcs. Nosaukums palika, jo skaists. Otrā atkāpe – par transportu jeb nokļūšanu kalnā. Palasīju internetā, ka līdz kalnam no pilsētas jāiet kādu stundu, tad stunda kāpšanai un viss tas pats atpakaļ. 4 stundas šejienes saulē ir pieveicamas, bet vai vajag? Mēs nospriedām, ka nē un vēl noskaidrojām interesantu šejienes (vispār – ne tikai šejienes, tā mēdz būt arī citur) sabiedriskā transporta īpatnību. Vispār tas nav lēts (2,5 dolāri par 1 braucienu), bet (un tas ir svarīgi!) biļete ir derīga 2 stundas un to laikā var gan pārsēsties, gan visādi citādi izdarīties, ja vien vajag. Un iepriekšējā dienā ekskursiju konsultante mums izstāstīja, ka pa šīm 2 stundām (ja dikti nečammājas) var paspēt aizbraukt līdz krātera pieturai, uzkāpt kalnā, atnākt atpakaļ un vēl ietrāpīt atceļa autobusā. Tas izklausījās pievilcīgi un mums arī izdevās. Sīkums, bet manai ekonomista sirdij patīkami, jo no sīkumiem jau visi naudas izdevumi sasummējas (nu labi, no lielajiem arī, kā pārliecinājāmies vēlāk).

Autobusa pietura tā arī saucās – Diamond Head krāteris. Izkāpām, redzējām kā smuki mums priekšā slejas kalns un – neviens pa to nerāpelē, nekādas takas uz augšu neredz…. Jocīgi, nospriedām un kopā ar vēl mazu bariņu mums līdzīgo devāmies uz priekšu pa ļoti jaunu un labu asfaltu, kas veda kalna virzienā. Gājām, gājām, Andris (kā pieredzējis kalnos kāpējs) jau ik pa brīdim gribēja mani aizvilināt kaut kur neceļos, bet es teicu – ja ir asfalts un aizlieguma zīmes novirzīties no tā, tad te arī paliekam. Tā nu piegājām pie… – uzminiet, pie kā.

20130410-055404.jpgNu labi, ilgi nemocīšu – pie tuneļa! Amerikāņi ir ļoti praktiski ļaudis un tā vietā, lai liktu ļaudīm un autiņiem rāpties pāri kalna malai, viņi izrok tuneli cauru sienai, jo tās otrā pusē taču ir krātera ieleja.

Bildē redzams skats, kas paveras iznākot no tuneļa. Krāteris tiešām ļoti liels. Samaksājot 1 dolāru katrs tiekam tālāk – uz diezgan civilizētu taku (bet bez eskalatora), pa kuru var doties augšup – uz nākamajā bildē redzamo mazo balto “mājiņu” krātera malas augstākajā vietā – tur bijusi observatorija un vispār agrāk krāterī (un druski vēl tagad) saimniekojuši militāristi.

20130410-055413.jpgKāpiens nebija viegls, bet skaists gan – tūristus mīlot amerikāņi (un ne tikai viņi vien, protams) par tiem prot parūpēties. Taka bija pietiekami nelīdzena un vietām pašaura, bet tomēr droša. Pašās beigās – gan patumšs un pastāvs šaurs tunelis, gan 3 stāvu kāpņu posmi, gan noslēguma rāpus izlīšana caur šauru spraugu uz virsotnes platformu. Bet kas par skatiem!

Pielieku dažas bildes: kādā ir skats uz pilsētu un okeānu no augšas (interesanti – iepriekšējā dienā praktiski visu to pašu bildējām no apakšas – no okeāna puses), viena bildē (kur tā zaļā pļava) mēģināju nobildēt krātera kopskatu no augšas (gar malām ir kaut cik redzamas krātera malas kā ietvars – skaisti!).

20130410-055421.jpgPagrozījāmies pa augšu, sabildējām visu ko no visādām pozīcijām (gan jau kādreiz būs galerijas) un devāmies lejup. Protams, tas ir vieglāk un raitāk, kā uz augšu, bet tikpat skaisti. Tiešām pasakains gājiens.

Agriezāmies autobusa pieturā un pirms vieniem bijām atpakaļ pilsētā – drusku tā kā saguruši, bet laimīgi (un vēl negājām gulēt! vakars vēl tālu!).

20130410-055430.jpgUzēdām pusdienas un sapratām, ka jādodas uz otru pusi. Vispār jau mums iepriekšējā dienā gadījās maza ķeza. Viena no Walmartā nopirktajām lietām bija ļoti praktiska – saliekama ceļa soma (man tādu vajag priekš šīs vasaras SAIL brauciena). Tā ir kā paliela sporta soma, bet ar ritenīšiem vienā galā un velkamo rokturi otrā – ērti.

Tā nu mēs savus pirkumus iepriekšējā dienā sakrāmējām somā un nācām mājās (45 minūšu gājiens). Nācām, nācām, kamēr sajutu, ka mana soma paliek dikti smaga. Nu dikti smaga un grūti velkama. Paskatījāmies. Viens no ritenīšiem ne ta nodilis, ne ta salūzis… (kāda starpība, beigts un viss). Bijām apmēram pusceļā. Protams, turpinājām virzīties viesnīcas virzienā un paši sev teicām rūgto patiesību – par 20 dolāriem jau milzīgu kvalitāti gribēt nevar. Bet – nekvalitatīvo preci atdot atpakaļ vai samainīt gan var gribēt.

Tad nu pēc atgriešanās no kalna, ņēmām tukšo somu un devāmies mainīt (izlēmām iet kājām, jo jutāmies labi). Aizgājām, samainījām un tad devāmies vēl kādas 15 minūtes uz priekšu – apskatīt vēl vienu lielu iepirkšanās monstru – Ward Center. Karstums tagad gan jau bija traks – dienas vidus, kā nekā. No rīta kalnā kāpjot bija vieglāk. Nodrstrom Rack bija labs priekš manis, bet pārējais gan mums sagādāja vilšanos. Vispār turp devāmies, jo redzējām, ka Quicksilver turienes veikalā ir 10% atlaide visām precēm un mums vēl nav izpildīts Voldemāra pasūtījums, bet vīlāmies – veikaliņā preču bija maz un mums vajadzīgās konkrētās mugursomas nebija…

Tagad gan bijām tik tālu aizgājuši, ka atpakaļ jābrauc ar autobusu. Iekāpām vienā/vienīgajā, bet tas negāja pa taisno uz Waikiki (tā sauc Honolulu daļu, kurā dzīvojam mēs un vairums tūristu), bija jāpārsēžas Ala Moana (tas ir Honolulu lielākais iepirkšanās centrs). Mums jau māksla rokā – ja pārsēšanās biļete ir derīga 2 stundas, tad varam iemest aci arī te. Pablandījāmies kādu stundu (tas nozīmē – kaut cik rūpīgi izpētījām VIENU veikalu – Sears), bet bijām jau vai nu pārāk noguruši vai daudz visa kā cita laba jau redzējuši, ka nenopirkām neko. Atradām “derīgu” autobusu un devāmies uz viesnīcu. Pulkstenis bija pāri pieciem, bet mēs vēl nebijām peldējušies. Bez tā nu nekādi nevar. Protams, gājām peldēties – noplunčājāmies kādu stundu. Viļņi bija lieli un peldēšanās bija gan bauda, gan arī patīkama slodzīte. Kad nu atnācām mājās, paēdām vakariņas, kaut ko sakārtojām, kaut ko internetā paskatījāmies, tumsa jau bija klāt un mēs aizmigām – nepieklājīgi agri. Saskaitīju – ap 14 aktīvas darbošanās stundām. Tad jau var arī aizmigt, vai ne? 🙂

Bet toties tāpēc tagad, kad šo rakstu, pulkstenis rāda pieci no rīta. Esam atpūtušies, izgulējušies un domājam par to, kā saplānot šo dienu. Šodien sākas konference, bet par to vēlāk.

Komentāri

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s